Izpētot piedāvājumu ārlietu sektorā, pārsteidzošs ir piedāvājums neapdomīgi apcirpt piešķiramo līdzekļu apjomu konsulāro funkciju veikšanai, lai gan visiem vēl svaigā atmiņā ir tas, ka situācijā, kad valsts konsulārās iestādes nepietiekamā darbinieku skaita dēļ vasaras sezonā nebija spējīgas apkalpot visus ceļot gribētājus uz Latviju. Tikai pēc uzstājīgiem tūrisma nozares pārstāvju aicinājumiem valdība nolēma piešķirt Ārlietu ministrijai nepieciešamo finansējumu. Tagad tiek piedāvāts atkal šos līdzekļus noņemt.

Par traģikomisku var uzskatīt piedāvājumu apcirpt trīs reizes finansējumu attīstības sadarbības projektiem (no 807 latiem uz 269 latiem!!!). Latvija jau tagad attiecībā pret šo svarīgo Eiropas Savienības politiku un mūsu starptautiskajām saistībām (nerunājot nemaz par salīdzinājumu ar Lietuvu un Igauniju – attiecīgi 1,2 milj. latu un 876 tk. latu) izskatās nožēlojami.

Ziņojuma sagatavotājiem tāpat pagājis secen Latvijas uzdevums pienācīgi sagatavoties prezidēt Eiropas Savienībā 2015. gadā. Sagatavotajā ziņojumā tas minēts tikai uz nepieciešamību nostiprināt Valsts administrācijas skolas spējām sagatavot ierēdņus. Jāvaicā, vai ziņojuma sagatavotāji vispār apzinās šā valsts starptautiskā pienākuma atbildību un nozīmīgumu?

Uzskaitījumu varētu turpināt, taču secinājums ir skaidrs – valdības izvēlētais ceļš valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanai ir mehāniskas un birokrātiskas pieejas kārtējais paraugs, kas vienlaikus parāda Valsts kancelejas nekompetenci.