Šķita, ka tieši to piedāvā Delfi.lv — neķengāties komentāros pie
rakstiem, bet izteikt viedokli, argumentēt un iebilst. Tomēr sākotnējais
prieks par to, ka portāls prasīs autorizēties tiem, kuri vēlas ko
teikt, mazliet noplaka, papētot, ka saglabāta arī iespēja izteikties
anonīmi — kā iepriekš. Tomēr eksperiments pats par sevi ir ievērības
vērts un daudz ko pasaka par mūsu diskusiju kultūru un arī drosmi
izteikties vai drīzāk — drosmes trūkumu. Patiesībā arī portāliem
vajadzētu būt gana drosmīgiem, lai komentārus ļautu rakstīt TIKAI tiem,
kuri ir gatavi publicēt tos ar savu vārdu.
Vairākkārt sabiedrībā zināmi cilvēki aicinājuši interneta medijus liegt iespēju komentēt ziņas, kas publicētas par viņiem, lai pasargātu sevi no ķengu straumes. Lai gan daudzi apgalvo, ka komentārus — ne par sevi, ne citiem — nelasa, patiesībā lasa vai vismaz ieskatās tajos, skaidri zinot, ka garastāvokli neuzlabos. Lai kāda nebūtu apskatāmā tēma, komentētājiem ir viedoklis par visu. Nav pat jāapraksta salvenība, pietiek parādīties rakstam par rītdienas laika apstākļiem lai tie, kam sakrājies sakāmais, ir klāt.
Esmu bijusi patiesā šokā, kad kāds portāls nebija liedzis komentēšanas iespēju rakstam par bijušā ministra nāvi. Atradās taču kāds, kas vairākas reizes anonīmi izteica par to prieku. Ir lasītas intervijas ar cilvēkiem, kuri pēc pozitīviem šoviem internetā lasa par sevi šausmu lietas un nolemj darīt visu, lai par viņiem nekad neviens neko vairs nedzirdētu. Bijuši komentāri, kuros kāds draud piekaut, piemēram, Viktoru Ščerbatihu, bet esmu droša, ka, satiekot spēkavīru, interneta "varoņi" muktu pāri ielai, lai nebūtu jātiekas aci pret aci.
Komentāru daudzums neatspoguļo ne viedokli, ne patieso rakstītāju skaitu. Jebkuram rakstam ir vismaz daži sīvi pretinieki, kas gatavi veltīt visu savu brīvo laiku un tie, kuriem darbā nav atslēgta komentēšanas iespēja — visu savu darba laiku, lai lamātos, ķengātos, apsaukātos. Pretstatam daži, kas objektīvi mēģina iebilst, argumentējot un strīdoties. Bet nomācošā vairākumā parasti paliek tie, kuriem nekas nepatīk.
Eksperti un žurnālisti bieži ir mēģinājuši atbildēt uz jautājumu — kāpēc anonīmie komentētāji izgāž pār citiem un datora taustiņiem tik daudz negāciju? Protams, var palikt pie vispārēja viedokļa, ka komentārus raksta neveiksminieki, kuriem skauž citu panākumi vai cilvēki, kuri uzkrājuši negatīvismu un nav, kur to izlikt. Var domāt, ka negatīvo komentāru rakstīšanai par politiķiem konkurējošie politiķi nolīguši sabiedrisko attiecību kompānijas un maksā tām naudu par citu ķengāšanu.
Droši vien katram mūsu valstī ir vismaz viens ienaidnieks, kurš izmantos interneta dotās iespējas, ja tādas radīsies un izlamās otru vismaz virtuāli. Noteikti ir vēl daudzas versijas, ko domā paši komentāru rakstītāji un lasītāji. Bet skaidrs ir viens. Tā tomēr ir mūsu tautas īpašā pazīme — pašiem sevi un savējos noķengāt un pēc tam brīnīties, kāpēc dzīvojam ar zemu pašapziņu. Droši vien neviens nav palicis neaprunāts, ja viņam gadījies tikt pieminētam kādā interneta rakstā. Taisnības labad jāsaka, ka tie paši Delfi.ru komentāros būtiski atšķiras no Delfi.lv. Protams, atrodami arī naidīgi komentāri, bet vairumā tomēr pozitīvi un par aprakstīto tēmu, nevis par eksperta matu krāsu, deguna formu vai orientāciju.
Un tā mēs te — Latvijā — rakstām, komentējam, lamājamies un spriežam par diskusiju kultūru. Lielais vairums patiesi cerot, ka interneta diskusijas kļūs ja ne uzreiz inteliģentas, tad vismaz pieklājīgas un savstarpēji iecietīgas.
Delfi.lv ziņa par to, ka turpmāk būs jāreģistrējas, lai zem raksta izteiktos, ātri "apskrēja" sociālo tīklu lietotājus un visi steidza apsveikt jaunievedumu. Interesenti sāka apspriest, ka tas vien neizslēgs anonimitātes iespēju, jo — ja būs liela vēlme izpausties, varēs veidot viltus profilus sociālajos tīklos, kurus tad arī izmantot neganto komentāru rakstīšanai.
Es pati atcerējos, ka pirms gada Sejas.lv publicēja mana kāzu ceļojuma foto, toreiz vismaz 220 cilvēkiem bija, ko teikt. Šogad pie līdzīgām manām fotogrāfijām bija tikai 9 komentāri un ne tādēļ, ka "es būtu izgājusi no modes", bet gan tādēļ, ka portāls piedāvāja komentārus rakstīt tikai reģistrētiem lietotājiem. Tātad — parakstīties zem lamu vārdiem neviens nebija gatavs. Drosmes par maz vai arī dažus simtus komentāru spēj sarakstīt tikai daži cilvēki, kuriem ir īpaša vēlme vai vajadzība to darīt.
Papētot, kas pēc Delfi.lv paziņojuma notiek ar rakstiem un to komentāriem, redzams, ka atstāta arī senā versija — izteikties anonīmi. Un nav divreiz jāmin, kura iespēja tiek izmantota vairāk. Protams, anonīmā iespēja. Kas nesaprotami — pat pie raksta par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, kur varētu iztikt bez kāda privātas apķengāšanas un tātad savu viedokli izteikt, nebaidoties, ka tiks atpazīts - atrodami 198 komentāri, no kuriem tikai 14 atstājuši tie, kuri reģistrējušies. Pie izklaides raksta par dziedošo ģimeņu šovu — 12 komentāri un visi anonīmi.
Tātad, Delfi.lv jaunievedums vismaz šobrīd neko nav mainījis. Izskatās, ka reģistrējoties gatavi izteikties tikai daži — tie, kuri patiešām vēlas diskusiju un ir gatavi ar savu piemēru aicināt pievienoties citus. Eksperimenta kārtā labi, bet vēl labāk tomēr būtu atstāt tikai vienu iespēju — liegt izteikties anonīmi. Ne tikai Delfi.lv, bet arī citos portālos, kas varētu pretendēt uz kvalitatīvas diskusijas vietni. Savukārt, diskusijas kvalitāte atkarīga tikai no pašiem komentētājiem un tā, cik aktīvi būs reģistrētie lietotāji. Skaidrs, ka katram portālam gribas parādīt, ka tas ir populārs ne tikai pēc profesionāli zināmiem rādītājiem, bet arī pēc komentāriem, kuru daudzums gan svarīgs tikai tad, ja katrs no tiem ir viena cilvēka rakstīts. Tātad viss pašu rokās — izmantojam Delfi.lv un citu portālu dotās iespējas, reģistrējamies un izsakām savas domas, nebaidoties no sava vārda.
Esmu bijusi patiesā šokā, kad kāds portāls nebija liedzis komentēšanas iespēju rakstam par bijušā ministra nāvi. Atradās taču kāds, kas vairākas reizes anonīmi izteica par to prieku. Ir lasītas intervijas ar cilvēkiem, kuri pēc pozitīviem šoviem internetā lasa par sevi šausmu lietas un nolemj darīt visu, lai par viņiem nekad neviens neko vairs nedzirdētu. Bijuši komentāri, kuros kāds draud piekaut, piemēram, Viktoru Ščerbatihu, bet esmu droša, ka, satiekot spēkavīru, interneta "varoņi" muktu pāri ielai, lai nebūtu jātiekas aci pret aci.
Komentāru daudzums neatspoguļo ne viedokli, ne patieso rakstītāju skaitu. Jebkuram rakstam ir vismaz daži sīvi pretinieki, kas gatavi veltīt visu savu brīvo laiku un tie, kuriem darbā nav atslēgta komentēšanas iespēja — visu savu darba laiku, lai lamātos, ķengātos, apsaukātos. Pretstatam daži, kas objektīvi mēģina iebilst, argumentējot un strīdoties. Bet nomācošā vairākumā parasti paliek tie, kuriem nekas nepatīk.
Eksperti un žurnālisti bieži ir mēģinājuši atbildēt uz jautājumu — kāpēc anonīmie komentētāji izgāž pār citiem un datora taustiņiem tik daudz negāciju? Protams, var palikt pie vispārēja viedokļa, ka komentārus raksta neveiksminieki, kuriem skauž citu panākumi vai cilvēki, kuri uzkrājuši negatīvismu un nav, kur to izlikt. Var domāt, ka negatīvo komentāru rakstīšanai par politiķiem konkurējošie politiķi nolīguši sabiedrisko attiecību kompānijas un maksā tām naudu par citu ķengāšanu.
Droši vien katram mūsu valstī ir vismaz viens ienaidnieks, kurš izmantos interneta dotās iespējas, ja tādas radīsies un izlamās otru vismaz virtuāli. Noteikti ir vēl daudzas versijas, ko domā paši komentāru rakstītāji un lasītāji. Bet skaidrs ir viens. Tā tomēr ir mūsu tautas īpašā pazīme — pašiem sevi un savējos noķengāt un pēc tam brīnīties, kāpēc dzīvojam ar zemu pašapziņu. Droši vien neviens nav palicis neaprunāts, ja viņam gadījies tikt pieminētam kādā interneta rakstā. Taisnības labad jāsaka, ka tie paši Delfi.ru komentāros būtiski atšķiras no Delfi.lv. Protams, atrodami arī naidīgi komentāri, bet vairumā tomēr pozitīvi un par aprakstīto tēmu, nevis par eksperta matu krāsu, deguna formu vai orientāciju.
Un tā mēs te — Latvijā — rakstām, komentējam, lamājamies un spriežam par diskusiju kultūru. Lielais vairums patiesi cerot, ka interneta diskusijas kļūs ja ne uzreiz inteliģentas, tad vismaz pieklājīgas un savstarpēji iecietīgas.
Delfi.lv ziņa par to, ka turpmāk būs jāreģistrējas, lai zem raksta izteiktos, ātri "apskrēja" sociālo tīklu lietotājus un visi steidza apsveikt jaunievedumu. Interesenti sāka apspriest, ka tas vien neizslēgs anonimitātes iespēju, jo — ja būs liela vēlme izpausties, varēs veidot viltus profilus sociālajos tīklos, kurus tad arī izmantot neganto komentāru rakstīšanai.
Es pati atcerējos, ka pirms gada Sejas.lv publicēja mana kāzu ceļojuma foto, toreiz vismaz 220 cilvēkiem bija, ko teikt. Šogad pie līdzīgām manām fotogrāfijām bija tikai 9 komentāri un ne tādēļ, ka "es būtu izgājusi no modes", bet gan tādēļ, ka portāls piedāvāja komentārus rakstīt tikai reģistrētiem lietotājiem. Tātad — parakstīties zem lamu vārdiem neviens nebija gatavs. Drosmes par maz vai arī dažus simtus komentāru spēj sarakstīt tikai daži cilvēki, kuriem ir īpaša vēlme vai vajadzība to darīt.
Papētot, kas pēc Delfi.lv paziņojuma notiek ar rakstiem un to komentāriem, redzams, ka atstāta arī senā versija — izteikties anonīmi. Un nav divreiz jāmin, kura iespēja tiek izmantota vairāk. Protams, anonīmā iespēja. Kas nesaprotami — pat pie raksta par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, kur varētu iztikt bez kāda privātas apķengāšanas un tātad savu viedokli izteikt, nebaidoties, ka tiks atpazīts - atrodami 198 komentāri, no kuriem tikai 14 atstājuši tie, kuri reģistrējušies. Pie izklaides raksta par dziedošo ģimeņu šovu — 12 komentāri un visi anonīmi.
Tātad, Delfi.lv jaunievedums vismaz šobrīd neko nav mainījis. Izskatās, ka reģistrējoties gatavi izteikties tikai daži — tie, kuri patiešām vēlas diskusiju un ir gatavi ar savu piemēru aicināt pievienoties citus. Eksperimenta kārtā labi, bet vēl labāk tomēr būtu atstāt tikai vienu iespēju — liegt izteikties anonīmi. Ne tikai Delfi.lv, bet arī citos portālos, kas varētu pretendēt uz kvalitatīvas diskusijas vietni. Savukārt, diskusijas kvalitāte atkarīga tikai no pašiem komentētājiem un tā, cik aktīvi būs reģistrētie lietotāji. Skaidrs, ka katram portālam gribas parādīt, ka tas ir populārs ne tikai pēc profesionāli zināmiem rādītājiem, bet arī pēc komentāriem, kuru daudzums gan svarīgs tikai tad, ja katrs no tiem ir viena cilvēka rakstīts. Tātad viss pašu rokās — izmantojam Delfi.lv un citu portālu dotās iespējas, reģistrējamies un izsakām savas domas, nebaidoties no sava vārda.
