Kad runāju sanāksmē kādā no dienestiem, saku – paldies tiem, kas pārcietuši smago pagājušo gadu. Saku paldies dienestu vadītājiem, kas uzņēmās savus pienākumus, zinot, ka dara to krīzes apstākļos, saku paldies dienestu vadītājiem, kuru cilvēki nekad nav čīkstējuši.
Pagājušajā gadā visas iekšlietu struktūras skāra atlīdzības samazinājums. Neskatoties uz to, ka mūsu ministrija gan valdībā, gan sociālo partneru izpratnē bija prioritāra un budžeta mazinājums mūs skāra mazāk nekā citus. Pirms smagu lēmumu pieņemšanas ministrijā sēdējām visi kopā un domājām, kā "sakasīt" no mums prasītos miljonus valsts budžetam. Kad viss, kas bija likvidējams, likvidēts un tas, kas taupāms, ietaupīts, nekas cits neatlika kā atlīdzība. Iekšlietu ministrijas budžets vienmēr bijis mazs. Lielākās summas bija atlīdzība – piemēram, Valsts policijā tam paredzēti apmēram 85 procenti no budžeta.
Lielākais slogs – dienestiem
Valsts policija bija smagā situācijā, kad kļuvu par ministri un kad dienesta vadību pārņēma Valdis Voins. Iepriekšējā vadība nebija pildījusi valdības lēmumus. Valsts policijai tas nozīmēja milzīgu "finansiālu bedri" – maijā iztrūkums budžetā bija 4,5 miljoni latu. Iepriekšējā gada beigās vadība nebija samazinājusi budžetu, un 2009. gadā darbu uzsāka vismaz 300 policistu, kuru algai nebija finansējuma. Tas nozīmēja, ka papildus "griezumiem", ko prasīja valdība, bija jāatrod vēl šī summa, kas nekur citur nebija atrodama kā dienestā esošo maciņos... Ģenerālis Voins uzņēmās vadīt policiju, zinot, ka būs grūti, bet laikam nevarēja iedomāties, ka tik ļoti. Pateicoties viņam, Valsts policija pagājušajā gadā nebankrotēja. Sāpīgi, bet nācās šķirties no policistiem. Tomēr policija strādā. Pretēji bažām noziedzības līmenis nav pieaudzis, aizgājušie policisti nav kļuvuši par noziedzniekiem un dienestā esošie strādā labi.
Robežsardze vienmēr bijusi dienests, kur valda armijas disciplīna. Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars uzņēmās savus pienākumus, kad bija skaidrs, ka jāmazina budžets, jāveic reformas un jāatlaiž cilvēki. Reformas tika veiktas dienestā esošajiem saprotami, izskaidrojot lēmumus. Tieši robežsardzē vadība atlīdzības samazinājumu veica saprotamākajā veidā – lielākais atalgojuma mazinājums skāra vadību un tos, kas kabinetos, bet tiem, kas uz robežas, algas samazinājuma vai nu nebija, vai bija ļoti niecīgs.
Ugunsdzēsēju priekšnieks Ainārs Pencis vadīja dienestu arī pirms krīzes. Laikam tāpēc ugunsdzēsējiem bija viegli uzzināt notiekošo no paša ģenerāļa. Viņam nebija jāapgūst dienests. Viņš visu zināja un pats apbraukāja katru brigādi, lai izskaidrotu notiekošo. Ugunsdzēsēju atlīdzība tika mazināta, pēc iespējas saudzējot tos, kas dara ikdienas darbu. Tieši ugunsdzēsēji, neskatoties uz to, ka viņu darbu grūti organizēt, ņemot bezalgas atvaļinājuma dienas, tādas saņēma kā kompensāciju algas mazinājumam.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons ir tas mūsu dienesta priekšnieks, kas no arodbiedrību puses novērtēts kā labākais sadarbības partneris. Es teiktu – būtiska loma šeit ir arodbiedrību inteliģencei un PMLP ar to veicies. Arī man bija viegli nākt pretī un atrast budžetā summu, lai cilvēkiem PMLP četru darba dienu nedēļa būtu tikai dažus mēnešus. Arī šajos mēnešos darba pienākumi bija veikti godam.
Drošības policija ir dienests, par kuru skaļi nerunā, bet tās vadītājs Jānis Reiniks pelnījis, ka viņu piemin kā vienu no labākajiem IeM dienestu vadītājiem. Pateicoties viņa ilgajai pieredzei amatā, Drošības policijā laikus tika uzsāktas reformas, zinot, ka budžeta mazinājums neizbēgami skars arī mūsu drošības iestādi.
Iekšlietu ministrijas centrālo aparātu pirmo skāra izmaiņas. Valsts sekretāre Ilze Pētersone ir trešā valsts sekretāre, kopš esmu ministre. Zinu, ka ir vērts mainīt atbildīgos darbiniekus, ja viņi nespēj pieņemt lēmumu. Valsts sekretāre prata samazināt gan ministrijas centrālā aparāta atalgojumu, gan cilvēku skaitu. Nevienam nebūs pārsteigums, ka tieši IeM līdz pagājušā gada martam nekas nebija mainījies. Kamēr citiem bija mazināts viss, ministrijā bija atteikušies tikai no prēmijām. Centrālajā aparātā darbojās sešpadsmit departamenti, šobrīd lieliski tiekam galā ar deviņiem.
Par skarbiem lēmumiem
Kad kļuvu par iekšlietu ministri, zināju, ka būs jāpieņem tikai nepopulāri lēmumi. Saprotot, ka naudas budžetā nav un tā klāt nenāks, bija jāmeklē, kur to atrast, lai mazāk skartu sistēmā strādājošos 19 000 cilvēku.
Pieņēmu lēmumu likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Tas deva apmēram 4,5 miljonus latu ietaupījumu. Kāds ar vājāku nervu sistēmu šo plānu būtu atmetis kā neiespējamu, jo pēc lēmuma pasniedzēji, kuriem draudēja atņemt peļņas avotu, darīja visu iespējamo, lai procesu apturētu. Sūdzējās KNAB, prokuratūrai un citu valstu valdībām. Bet LPA ir likvidēta, nauda ietaupīta un nekas nav apstājies. Studenti veiksmīgi studē LU, un vairākums pasniedzēju atraduši sev darbu citur.
Pieņēmu lēmumu likvidēt arī apvienību Apsardze. Ne tik budžeta taupīšanas nolūkos, cik kārtībai. Pašiem tur dienošajiem policistiem nebija īsti skaidrs, kas viņi kurā brīdī ir – apsargi vai policisti. Šis veidojums kropļoja apsardzes tirgu, jo loģiski, ka daudzi labprātāk grib, lai birojus sargā bruņoti policisti, nevis apsargi. Ar laiku bija skaidrs, ka Apsardze sāktu radīt zaudējumus. Šis skarbais lēmums izrādījās pareizs, neskatoties uz atsevišķu skeptiķu iebildēm.
Kopš 1. septembra mūsu dienesti strādā piecos reģionos. Maijā pieņēmām lēmumu, kas bija gatavots kopš 2003. gada, tikai nevienam nebija drosmes to pieņemt un īstenot. Pateicoties šim lēmumam, varējām šogad ietaupīt 17 miljonus latu. Daudzas lietas tagad notiek centralizēti, atbalsta funkciju veicēju skaits samazinājies un – svarīgākais – dienestu pieejamība ir tāda pati. Šogad reforma nostiprinās un mums ir laiks attīstīt to, ko pagājušajā gadā nepaspējām.
Šogad varam strādāt, nedomājot par krīzi
Šis gads mums ir sācies stabili. Visi dienestos zina, ar ko rēķināties – gan atalgojuma izteiksmē, gan sociālo garantiju ziņā. Man ir izdevies nosargāt algu mūsu cilvēkiem tādu, kāda tā bija pagājušā gada beigās. Man ir izdevies nosargāt visas pamata sociālās garantijas. Dienestā esošie var rēķināties ar aiziešanu izdienas pensijā no 50 gadiem, kā tas ir šobrīd. Viņi var rēķināties ar papildu trim atvaļinājuma dienām ik pēc pieciem gadiem. Tāpat mūsu cilvēki var rēķināties ar medicīnisko palīdzību darba traumas gadījumā un apdrošināšanu nelaimes gadījumiem darbā.
Ir vēl dažas lietas, kas šogad jāizdara, – Ceļu policija jāpadara draudzīgāka cilvēkiem. No 1. jūlija jāpārņem Saeimas apsardze. Un jānodrošina kārtība un drošība 16. martā, 9. maijā un visu gadu.
Man ir paveicies, ka esmu šajā sistēmā strādājusi. Zināju, ko un kā darīt, lai sistēmu nosargātu. Man ir paveicies, ka ministrijas un dienestu vadība ir strādājusi kā viena komanda, lai tiktu pāri krīzei un šogad varētu domāt tikai par to, kā labi strādāt un nepievilt tos, kas mums uzticas.
