Šādai Veselības ministrijas iniciatīvai faktiski nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. To piemērošanas gadījumā var iegūt tikai pretēju efektu, graujot valsts tautsaimniecības attīstību, kas tikko sāk atgūties no pēdējo gadu straujās lejupslīdes.

Turklāt šāda nodokļa piemērošana atsevišķu nozaru produktiem, kas pat nav ikdienas pārtikas grozā, ir klaji diskriminējoša attiecībā pret citām nozarēm. Ekonomikas lejupslīdes laikā, samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, minēto produktu grupu produktu patēriņš strauji saruka. Piemērojot papildus nodokļu sloga šīm produktu grupām tiks sagrautas šo nozaru attīstības iespējas.

Viss uz uzņēmēju pleciem

Šobrīd vairāk jādomā par vietējo ražotāju darbības veicināšanu, nevis tās kavēšanu - rosinot jaunas, pat absurdas nodokļu likmes bez spēcīga ekonomiskā pamatojuma. Nav pieļaujams, ka budžeta deficīts tiek lāpīts uzkraujot nesamērojami augstu nodokļu slogu uz pašmāju ražotāju pleciem. Tas nekādā veidā neveicina godprātīgu konkurenci. Turklāt papildus nodokļu sloga piemērošana atsevišķām produktu grupām ir klaji diskriminējoša un pretrunā ar brīvā tirgus sistēmas politiku. Tas būtiski samazinās pašmāju ražotāju konkurences iespējas ar dažādiem importa produktiem.

Palielinot nodokļu slogu, ražotāji būs spiesti celt produktu cenu, iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ, kritīsies produktu noiets un samazināsies ražotāju apgrozījums. Tas viennozīmīgi atspoguļosies uz budžeta nodokļu ieņēmumiem.

Turklāt samazinoties uzņēmēju apgrozījumam, uzņēmēji būs spiesti pārskatīt savas darbību, optimizējot izmaksas, iespējams, tiks radīts jauns bezdarba pieaugums. Tā rezultātā Latvijas ekonomika tiks atmesta turpat gadu atpakaļ, kad bijām smagā ekonomikas lejupslīdes posmā. Diemžēl otru šādu triecienu neizturēs ne Latvijas ekonomika, ne iedzīvotāji, ne pati valsts.
Jāveicina mērķtiecīga uzturpolitika, nevis jārada jauni nodokļi.

Sabiedrības veselības uzturpolitikas maiņu nav iespējams panākt ar nodokļu celšanu kādas konkrētas nozares produktu grupai. Tai drīzāk ir jābūt mērķtiecīgi veidotai valsts politikai, kas izglītotu un skaidrotu veselīgas uzturpolitikas pamatnostādnes, tādējādi, veicinot sabiedrības uztura paradumu maiņu.

Sabiedrības uzturpolitikas pamatā ir jābūt pamatotai un izglītojošai sistēmai, kas ir saprotama un viegli izmantojama ikdienas uzturpolitikas piemērošanai. Vievienkāršāk to būtu realizēt ar veselības mācības programmu pilnveidošanu un piemērošanu izglītības iestādēs.

Sabiedrības veselības paradumu maiņa nav vienā dienā sasniedzams rezultāts, bet gan ilgs un mērķtiecīgs darbs, kas prasa daudz samērīgu un vienotu aktivitāšu.