Neskatoties uz apdrošinātāju retoriku (to izmanto praktiski visi bez izņēmumiem) par savu sociālo lomu un sociālo atbildību, privātai apdrošināšanai nav un nevar mērķis risināt sabiedrības sociālās problēmas. Tā ir valsts funkcija, kuras nodrošināšanai mēs maksājam nodokļus.
Tomēr privātā apdrošināšana var būt alternatīva valsts sektora funkcijām: piemēram, pensiju, veselības aprūpes, darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas jomā. Privātā apdrošināšana var palīdzēt risināt demogrāfiskās problēmas, pārvaldot dzīvības veida riskus un nodrošinot tirgum piesaistīto produktu attīstību. Tomēr privātā apdrošināšana nedarbojas tādā pašā veidā kā sociālā apdrošināšana. Tā nevar segt visus riskus jebkurā laikā un pilnā apmērā tikai tāpēc, ka kāds cieš zaudējumus un viņam ir nepieciešama palīdzība.
Latvijas valsts kārtējo reizi gatavojas sniegt palīdzību zaudējumu cietējiem. Interesanti, ka ir Eiropas valstis, kur ir aizliegt pretendēt uz valsts palīdzību gadījumā, ja palīdzību ir nepieciešama kāda riska iestāšanās rezultātā, bet šo risku bija iespējams apdrošināt. Tādā veidā valsts var izmantot visas priekšrocības, kuras apdrošināšana piedāvā, un arī izvairīties no nepamatotām izmaksām no valsts budžeta.
Privāts apdrošinātājs par konkrēta nosaukta riska pārņemšanu saņem adekvātu samaksu. Konkurences ietekmē šī samaksa nevar būt pārāk augsta tāpēc, ka tajā ir iekļauta pārāk liela peļņas daļa. Konkurence arī spiež apdrošinātājus optimizēt izdevumus – valstij šāda pašregulējošā mehānisma vienkārši nav. Jāpieņem, ka šis privātais apdrošinātājs ir profesionālis (nodrošināt šo nosacījumu gan ir valsts funkcija). Lai atrisinātu problēmu ar pareizu risku izvērtēšanu, ir vajadzīgs tikai un vienīgi profesionālis. Nav skaidra valsts vēlme uzņemties šī funkciju bez attiecīgām iespējām un resursiem – tas gan Latvijas iedzīvotājiem nes papildus izdevumus uz administrēšanu un kļūdaino aprēķinu labošanu, no kuriem ir jau sen citur pasaulē pārbaudīta iespēja izvairīties.
Var būt, ir īstais laiks apskatīties par iespējām attīstīt obligātos un ne tik obligātos apdrošināšanas veidus līdz pat veselības apdrošināšanai un pensijām, attiecīgi samazinot budžeta izdevumus un to nodrošinājušos ieņēmumus, lai atvieglotu Latvijas iedzīvotājiem nodokļu slogu.
