Jaunā kārtība nosaka obligātu kvalifikācijas celšanu advokātiem.
2012. gada otrais pusgads ir atnācis ne tikai ar vēsturisku lēmumu simboliski samazināt pievienotās vērtības nodokli, bet arī ar pozitīvām izmaiņām Latvijas advokatūras darbību reglamentējošos normatīvos. Tagad katram advokātam ik gadu vismaz 16 stundas ir jāpaaugstina sava kvalifikācija jeb, vienkārši runājot, jāturpina savs izglītošanās process. To nosaka jūnija beigās pieņemtais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmums.
Vai ar augstskolu nepietiek?
Lēmums par obligātu prasību advokātu kvalifikācijas paaugstināšanai ZAP ietvaros brieda jau vairākus gadus, tomēr tikai 2012. gada martā nogalē notikušajā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē tas tika oficiāli pieņemts. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida uz visnotaļ loģisku un advokatūras darba kvalitāti uzlabojošu lēmumu? Attieksme advokātu vidū nebūt nebija viennozīmīga. Pastāvēja viedoklis, ka akadēmiskās jurisprudences studijas Latvijā ir dziļas un visaptverošas, bet advokāta eksāmens – gana grūts un prasīgs pret amata pretendentiem. Turklāt Latvijā ilgstoši bija vērojams šīs profesijas pārstāvju deficīts, kas nozīmēja, ka praktizējošie advokāti par darba pieredzi un lietu daudzveidību nevarēja sūdzēties. Neraugoties uz minēto, ZAP ir sekmējusi un aicinājusi kolēģus pilnveidot zināšanas, bet obligāta prasība tā nebija. Neraugoties uz atšķirīgo attieksmi pret obligātām tālākizglītības prasībām, advokātiem nekad nav bijusi attieksme – nav nedz laika, nedz nepieciešamības mācīties. Tomēr laiks rit un priekšu un profesionalitātes prasības nemazinās, bet pieaug. Tāpēc arī ZAP prasības kolēģiem kļūst stingrākas.
Starptautiskās normas uzliek pienākumus
Pirms vairāk nekā 20 gadiem, 1990. gada augustā, notikušais Apvienoto Nāciju (ANO) astotais kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem pieņēma pamatprincipus par advokāta lomu, kur advokātu kvalifikācijai un apmācībai tika veltīta atsevišķa nodaļa. Tā noteica, ka valstu valdībām un advokātu profesionālajām organizācijām ir jānodrošina, lai advokāti saņemtu atbilstošu izglītību un apmācību. Ņemot vērā, ka šāda obligāta norma pastāv jau labu laiku lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā, varam uzskatīt, ka tagad arī mēs Latvijā esam pievienojušies civilizēto Rietumu demokrātiju piekoptajiem advokātu darbības standartiem.
Daudzveidīgā un daudzšķautņainā jurisprudence
Tas nebūs jaunums, ja apgalvošu, ka jurisprudence ir tikpat daudzveidīga un daudzšķautņaina kā pati dzīve. Kā jau civilizētā valstī, gandrīz ikvienu mūsu dzīves situāciju reglamentē normatīvie akti – Satversme, Eiropas direktīvas, likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi zemāk stāvoši normatīvi. Nav dzīves jomas, kas būtu aizmirsta vai atstāta novārtā. Tāpēc advokātiem, kas ir likumiski noteikti iedzīvotāju interešu pārstāvji tiesu varas priekšā vai subjektu savstarpējās attiecībās, ir nepieciešams specializēties konkrētās jomās, kas tradicionāli tiek aptvertas ar civiltiesībām, krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām. Tomēr katra no šīm jomām sadalās vēl smalkāk. Sava likumdošanas specifika ir medicīnas nozarē, sava transporta nozarē, vēl cita – ģimenes vai sociālajos jautājumos. Advokāts ir tikai cilvēks un bez regulāras zināšanu papildināšanas nevar izsekot visām izmaiņām likumdošanā.
Ieguvējs būs ikviens sabiedrības loceklis
Ikviens var iedomāties, kādu ļaunumu varētu nodarīt aptiekā strādājošs farmaceits, kas regulāri nesekotu līdzi visiem jaunumiem par zāļu terapeitisko iedarbību, blaknēm un sekām no nepareizas to lietošanas. Būtībā tieši tādas pašas sekas var nodarīt advokāts, kas neorientējas likumdošanas niansēs un aktualitātēs. Šobrīd Latvijā strādā 1212 zvērinātu advokātu un aptuveni 140 to palīgu. Lai arī pieņemts uzskatīt, ka advokāti aizstāv kriminālnoziedzniekus un ļaundarus no taisnīga soda saņemšanas, tomēr ikdienā advokātu darba lauks ir daudz plašāks. Būtībā ikviens sabiedrības loceklis var tikt ietekmēts no advokāta darba rezultāta, kas ir cieši saistīts ar viņa kvalifikāciju. Advokāti piedalās civiltiesiskos darījumos, ar savu darbu palīdz valstī ienākt ārzemju investīcijām, tie piedalās valdības darba grupās un jaunu likumdošanas aktu izstrādē, šīs profesijas pārstāvju klātbūtne, lai arī bieži publiski neredzama, ir nenovēršama. Tādējādi atļaušos rezumēt, ka advokātu profesionalitāte, iegūtā izglītība, spēja un vēlēšanās mācīties un sekot mūsdienu dzīves dinamikai juridiskā plāksnē lielā mērā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi un ikdienu. Padarīt savu līdzcilvēku dzīvi kvalitatīvāku ir liels gods, kas stāv pāri pienākumam.
Vai ar augstskolu nepietiek?
Lēmums par obligātu prasību advokātu kvalifikācijas paaugstināšanai ZAP ietvaros brieda jau vairākus gadus, tomēr tikai 2012. gada martā nogalē notikušajā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē tas tika oficiāli pieņemts. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida uz visnotaļ loģisku un advokatūras darba kvalitāti uzlabojošu lēmumu? Attieksme advokātu vidū nebūt nebija viennozīmīga. Pastāvēja viedoklis, ka akadēmiskās jurisprudences studijas Latvijā ir dziļas un visaptverošas, bet advokāta eksāmens – gana grūts un prasīgs pret amata pretendentiem. Turklāt Latvijā ilgstoši bija vērojams šīs profesijas pārstāvju deficīts, kas nozīmēja, ka praktizējošie advokāti par darba pieredzi un lietu daudzveidību nevarēja sūdzēties. Neraugoties uz minēto, ZAP ir sekmējusi un aicinājusi kolēģus pilnveidot zināšanas, bet obligāta prasība tā nebija. Neraugoties uz atšķirīgo attieksmi pret obligātām tālākizglītības prasībām, advokātiem nekad nav bijusi attieksme – nav nedz laika, nedz nepieciešamības mācīties. Tomēr laiks rit un priekšu un profesionalitātes prasības nemazinās, bet pieaug. Tāpēc arī ZAP prasības kolēģiem kļūst stingrākas.
Starptautiskās normas uzliek pienākumus
Pirms vairāk nekā 20 gadiem, 1990. gada augustā, notikušais Apvienoto Nāciju (ANO) astotais kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem pieņēma pamatprincipus par advokāta lomu, kur advokātu kvalifikācijai un apmācībai tika veltīta atsevišķa nodaļa. Tā noteica, ka valstu valdībām un advokātu profesionālajām organizācijām ir jānodrošina, lai advokāti saņemtu atbilstošu izglītību un apmācību. Ņemot vērā, ka šāda obligāta norma pastāv jau labu laiku lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā, varam uzskatīt, ka tagad arī mēs Latvijā esam pievienojušies civilizēto Rietumu demokrātiju piekoptajiem advokātu darbības standartiem.
Daudzveidīgā un daudzšķautņainā jurisprudence
Tas nebūs jaunums, ja apgalvošu, ka jurisprudence ir tikpat daudzveidīga un daudzšķautņaina kā pati dzīve. Kā jau civilizētā valstī, gandrīz ikvienu mūsu dzīves situāciju reglamentē normatīvie akti – Satversme, Eiropas direktīvas, likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi zemāk stāvoši normatīvi. Nav dzīves jomas, kas būtu aizmirsta vai atstāta novārtā. Tāpēc advokātiem, kas ir likumiski noteikti iedzīvotāju interešu pārstāvji tiesu varas priekšā vai subjektu savstarpējās attiecībās, ir nepieciešams specializēties konkrētās jomās, kas tradicionāli tiek aptvertas ar civiltiesībām, krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām. Tomēr katra no šīm jomām sadalās vēl smalkāk. Sava likumdošanas specifika ir medicīnas nozarē, sava transporta nozarē, vēl cita – ģimenes vai sociālajos jautājumos. Advokāts ir tikai cilvēks un bez regulāras zināšanu papildināšanas nevar izsekot visām izmaiņām likumdošanā.
Ieguvējs būs ikviens sabiedrības loceklis
Ikviens var iedomāties, kādu ļaunumu varētu nodarīt aptiekā strādājošs farmaceits, kas regulāri nesekotu līdzi visiem jaunumiem par zāļu terapeitisko iedarbību, blaknēm un sekām no nepareizas to lietošanas. Būtībā tieši tādas pašas sekas var nodarīt advokāts, kas neorientējas likumdošanas niansēs un aktualitātēs. Šobrīd Latvijā strādā 1212 zvērinātu advokātu un aptuveni 140 to palīgu. Lai arī pieņemts uzskatīt, ka advokāti aizstāv kriminālnoziedzniekus un ļaundarus no taisnīga soda saņemšanas, tomēr ikdienā advokātu darba lauks ir daudz plašāks. Būtībā ikviens sabiedrības loceklis var tikt ietekmēts no advokāta darba rezultāta, kas ir cieši saistīts ar viņa kvalifikāciju. Advokāti piedalās civiltiesiskos darījumos, ar savu darbu palīdz valstī ienākt ārzemju investīcijām, tie piedalās valdības darba grupās un jaunu likumdošanas aktu izstrādē, šīs profesijas pārstāvju klātbūtne, lai arī bieži publiski neredzama, ir nenovēršama. Tādējādi atļaušos rezumēt, ka advokātu profesionalitāte, iegūtā izglītība, spēja un vēlēšanās mācīties un sekot mūsdienu dzīves dinamikai juridiskā plāksnē lielā mērā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi un ikdienu. Padarīt savu līdzcilvēku dzīvi kvalitatīvāku ir liels gods, kas stāv pāri pienākumam.
