Patīkami atšķirīga lieta Amerikas biznesā ir kopumā ļoti augstais uzticības līmenis, tas ir, cilvēki tic, ko viņiem saka vai apsola. Tam ir ļoti nozīmīgas sekas ikdienas dzīvē. Piemēram, tagad ir Ziemassvētku laiks, lielais smēliens tirgotājiem. Dāvanas tiek pirktas uz nebēdu. Kārtīga amerikāņa mājas pagrabs ir piekrāmēts līdz griestiem ar visiem labumiem, kurus viņš sapircis uz iepriekšējajiem Ziemassvētkiem. Pastnieki nosvīduši iznēsā amazonos, bestbajos un ebajos sapirktās kastītes. Vispārpieņemts paciņu piegādes veids ir vienkārši atstāt tās pie mājas vai dzīvokļa durvīm. Neviens nesatraucas par pavadzīmēm, parakstiem un tamlīdzīgām formalitātēm. Piegādātāji rēķinās ar to, ka kādu daļu no mantām nozags, vai tās vienkārši pazudīs. Bet tas nav nekāds “big deal”. Ja saņēmējs teiks, ka nav saņēmis, tad viņi bez tielēšanās atsūtīs vietā jaunu mantu.

Nesan nopirku lietotu automašīnu, jo Amerikā katram ģimenes loceklim vajag savu braucamo. Mans plāns iztikt ar vienu auto izrādījās iluzors. Aizeju pie automašīnu tirgotāja, saku, ka gribu noskatīto mašīnu aizvest uz citu servisu, lai uztaisītu ekspertīzi. Tirgotājs iedeva atslēgu un teica – brauc, tikai atved mašīnu līdz vakaram atpakaļ. Kad izlēmu pirkt – uzrakstīju čeku par pilnu auto cenu, tirgotājs sarakstīja papīrus un atdeva mašīnu. Nebija nekāda gaidīšana, kad nauda ienāks kontā vai baidīšanās, ka es varētu būt blēdis, kurš izsniedz čekus par neesošu naudu. Tajā pašā laikā lēmumus par aizdevumiem, līzingiem un kredītiem Amerikā pieņem, pamatojoties tikai uz visiem pieejamu indivīda kredītreitingu. Pamēģini noīrēt dzīvokli vai paprasīt bankā kredītkarti, ja tev nav normāls kredītreitings. Plaši izplatītas ir aplikācijas, kurās cilvēks var katru dienu sekot sava kredītreitinga izmaiņām un saņemt vērtīgus padomus tā uzlabošanai. Piemēram – paņem vēl vienu vai divas kredītkartes. Jo vairāk parāda, jo augstāks kredītreitings. Bet pieejamo kredītu neizmanto vairāk nekā 20% apmērā, jo lielāka izmantošana reitingu atkal samazina. Ironiski, ka viena no populārajām kredītreitinga pārbaudīšanas aplikācijām saucas “Credit Karma.”

Pagājušajā nedēļā potenciāls klients izlēma taisīt eksperimentus ar mūsu (SAF Tehnikas) aparatūru. Šim nolūkam viņam vajadzēja mēriekārtas vairāku desmitu tūkstošu vērtībā. Larijs dzīvo Losandželosā, mēs esam Denverā. Tuvu – nieka divu stundu lidojums. Tā Larijs sakrāmē savus loriņus kastēs un pa pastu aizsūta uz Denveru. Lieki piebilst, ka mums nav nekādu rakstisku līgumu vai vienošanās par materiālajām atbildībām vai ko tādu. Divas dienas notiek eksperimenti un mērīšanās, Larijs tā aizraujas un aizkavējas, ka viņam nākas pa galvu pa kaklu skriet uz lidostu, lai nenokavētu lidmašīnu. Mantas paliek izmētātas pa mūsu biroju un atvadoties mēs apsolam, ka visu sakrāmēsim viņa kastēs un aizsūtīsim atpakaļ uz Losandželosu. Apmēram tā Amerikā notiek sadarbība biznesu starpā – vairāk paļaujoties un sarunāto un uzticoties, nevis rakstot garus līgumus.

Latvijā mēs esam ļoti formāli un sliecīgi izdomāt garas, sarežģītas procedūras, bet ja kaut kas atgadās, tad tāpat vainīgo atrast nav iespējams, jo visiem pa riņķi ir kāda laba atruna, kas ļauj izšmaukt no bargā soda. Latvijā ir līdzīgi kā Krievijā – likumu bardzību kompensē to ievērošanas neobligātums. Savukārt Amerikā attiecības vairāk sakņojas fundamentālā ticībā, ka cilvēki ir godīgi. Manuprāt, daudz mazāks ļaunums ir, ja tevi vienā no simts reizēm apmāna, nekā dzīvot nemitīgās bailēs un stresā un pieņemt, ka katrs pretimnācējs ir potenciāls blēdis, tāpēc vai nu nevajag neko darīt, vai arī vajag no visām pusēm aizsegties ar papīru kalniem. Iedomājieties, kādu postu ekonomikas produktivitātei un mūsu labsajūtai nodara šis marasms.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.