Viens no iespējamiem risinājumiem gadījumos, kad uzņēmums nespēj samaksāt termiņā nodokli, ir vērsties ar pamatotu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tomēr jāņem vērā, ka VID ir tiesības, nevis pienākums pagarināt nodokļu nomaksas termiņu.

Nodokļu termiņa pagarināšanas kārtību nosaka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pants.

Valsts ieņēmumu dienests var:

1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu līdz trijiem mēnešiem. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās. Citi budžetos ieskaitāmie maksājumi ir valsts nodevas un soda naudas. Arī šos maksājumus var pagarināt līdz trim mēnešiem;

2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto nodokļu samaksas termiņu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam jāiesniedz iesniegums VID nodaļā pēc juridiskās adreses, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš. Ja netiek veikti kārtējie nodokļu maksājumi likumos noteiktajos termiņos, tad šo atvieglojumu VID ir tiesīgs nepiešķirt.

Jāievēro, ka nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

Ja nodokļu maksātājs neievēro VID lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus, VID ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu.

Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.

Audita rezultātā aprēķinātos nodokļus, arī aprēķināto kavējuma naudu un soda naudu VID var arī sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam.

Šajā gadījumā uzņēmumam jāiesniedz VID iesniegums trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Papildus jāiesniedz bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu.

Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 10 000 latu, VID attiecībā uz šo nodokli ir tiesības arī pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu.

Kā viens no īpašiem gadījumiem ir iespēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Nepārvarama vara šajā gadījumā uzskatāma par sekām, kas radušās politiska lēmuma rezultātā.

Sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam var arī nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Šajā gadījumā nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu VID iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Par parāda nomaksas grafiku jāvienojas ar VID.

Lai uzņēmums varētu saņemt VID piekrišanu pagarināt kārtējo nodokļu samaksas termiņu vai sadalīt termiņos un atlikt uz vienu gadu audita rezultātā aprēķinātos nodokļus, VID izvērtē maksātāja faktisko finansiālo stāvokli. Ne visos gadījumos VID piešķir nodokļu maksātājam iespēju nemaksāt nodokli likumos paredzētajā termiņā. Taču lielākoties tomēr VID ir ļoti pretimnākošs un izprot nodokļu maksātāju grūtības.

Tomēr jāņem vērā arī šādi faktori, ko ievēro VID, piešķirot nodokļu maksātājam termiņu pagarinājumus:

1) vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;

2) vai nodokļu maksātājam agrāk ir ticis piešķirts nodokļu maksājumu pagarinājuma termiņš un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus;

3) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

4) vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;

5) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.

Ja kādas no šīm prasībām netika ievērotas, VID var nepiešķirt termiņa pagarinājumu.

Termiņa pagarināšanas (atlikšanas, sadalīšanas) gadījumos, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no 0,05 procentiem par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa laikā.

Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai atkārtoti pagarinājis, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

Jāņem vērā arī tas, ka nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma naudu. Bieži grāmatvedis vai uzņēmuma vadība ir neizpratnē, kādēļ parāds nesamazinās atbilstoši iemaksātajai naudai. Tas ir tāpēc, ka tiek dzēsta daļa no parāda, daļa no kavējuma naudas. Līdz ar to atlikumā veidojas parāda summa, kam atkal tiek rēķināta kavējuma naudas.

2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā būtiski grozījumi Maksātnespējas likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām". Šajos likumos noteikta kārtība, kādā veidā ierobežotas maksātspējas gadījumā uzņēmums, kura nodoms ir atjaunot un turpināt saimniecisko darbību, var uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu, tostarp arī nodokļu parādu jomā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 4. panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā. Atbilstoši šā likuma 4. panta trešajai daļai tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

Maksātnespējas likuma 33. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka nodokļu prasījumiem

- nodokļu pamatparāda summas,

- nokavējuma naudas,

- soda naudas,

- kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums,

- nodokļa samaksas termiņa pagarināšana

- vai nodokļa parāda dzēšana

ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors) - Valsts ieņēmumu dienests.

Šajā gadījumā komercsabiedrība atbilstoši Maksātnespējas likuma 34. pantam iesniedz tiesā pieteikumu, kam pievieno pēdējo gada pārskatu, revidenta ziņojumu, bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai, dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

Kārtība, kādā nodokļu maksātājs var saņemt no VID rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, ir noteikta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.1 pantā.

Tātad, ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt VID rakstveida piekrišanu, VID lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku. Lēmumu VID pieņem 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas.

Lai dotu savu piekrišanu, VID ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.

Šādu lēmumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem pieņem VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors. Ja tādas pašvaldības budžetā, kura ar Finanšu ministriju noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību (Rīga, Liepāja, Ventspils), ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas prasījuma apmērs ir 5000 vai vairāk latu, VID pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa attiecīgās pašvaldības viedokli. Pašvaldība viedokli sniedz septiņu dienu laikā.

Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt VID rakstveida piekrišanu, nodokļu maksātājs triju dienu laikā no dienas, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, iesniedz VID iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

1) komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) apstākļi, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

3) visu komercsabiedrības aktīvu kopējā summa.

Iesniegumam nodokļu maksātājs pievieno:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumam;

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem.

Nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas tiek dzēstas tiesiskās aizsardzības procesā, ja tiesas apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir iekļauta nodokļu parādu, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana, saņemot VID rakstveida piekrišanu, un ir izbeigts tiesiskās aizsardzības process un atjaunota maksātspēja, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

- komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, - no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu;

- komercsabiedrībām ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā - no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Tomēr tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt tikai tie nodokļu maksātāji, kas to var finansiāli atļauties, jo Maksātnespējas likuma 180. pantā ir noteikts, ka administratoram jāmaksā šāda atlīdzība:

- no administratora iecelšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā (5 x 180 = 900 LVL);

- no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, - ikmēneša atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no komercsabiedrības līdzekļiem, un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Lai gan tiesiskās aizsardzības process ir lieliska iespēja uzņēmumam atjaunot savu maksātspēju, der atcerēties, ka šis process uzliek arī zināmu atbildību.

Krimināllikuma 215.1 pants par ierobežotas maksātspējas gadījumiem paredzētā tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes - paredz sodīt ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā. Par šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā, kas izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana, dokumentu nenodošana, slēpšana, iznīcināšana vai viltošana vai citas tīšas darbības, kas kavē tiesiskās aizsardzības procesa gaitu, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.