Šonedēļ Saeimā gaidāms ļoti svarīgs balsojums par fiskālās disciplīnas
starpvalstu līguma ratificēšanu. Deputātiem būs jābalso vai nu «par»,
vai «pret» Latvijas ekonomiskās neatkarības un nākotnes izaugsmes
iespēju nodošanu Briseles pārziņā. Diemžēl, šobrīd koalīcijas partijas
deputāti, pakļauti stingrai prasībai ievērot frakciju disciplīnu, un ir
gatavi balsot «pret» mūsu valsts suverenitāti un patstāvību savu lēmumu
pieņemšanā, lai gan visi esam zvērējuši stiprināt Latvijas suverenitāti,
nevis to mazināt.
Deputāti tiek biedēti ar vārdiem: «Ja mēs neratificējam šobrīd, tas dos pamatu Eiropas Komisijai nākamajam plānošanas periodam nepalielināt atbalstu mūsu zemniekiem, arī infrastruktūras attīstībai paredzētā nauda samazināsies». Tie ir meli. Nedz Lielbritānijas, nedz Čehijas valdība vispār neparakstīja starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumu. Vai tas kaut kādā veidā ietekmēs valstij piešķirtās finanses? Ne mazākā. Čehijas prezidents Klauss ir strikti pateicis: «Mēs neatdosim savas valsts suverenitāti un lēmumu pieņemšanu par mūsu cilvēku likteņiem Briseles rokās!» Arī Lielbritānija stingri uzstāj uz savām suverēnajām tiesībām pašiem lemt par savām finansēm. Vai tas ir radījis zaudējumus šai valstij? Nē, taisni pretēji. Pēdējā gada laikā Lielbritānijas bankās ir ieguldīti aptuveni 200 miljardi EUR, kas savukārt izņemti no Francijas, Itālijas un Spānijas finanšu iestādēm. Kā otrs bubulis tiek piesauktas reitingu aģentūras, sakot - ja mēs pasteigsimies un ratificēsim šo līgumu, mēs raidīsim signālu starptautiskajiem finanšu tirgiem un reitingu aģentūras palielinās Latvijas kredītreitingu. Šobrīd fiskālās disciplīnas līgumu ir ratificējušas trīs vai četras valstis. Arī tādas kā Portugāle un Grieķija. Vai tāpēc kāds paaugstinās šo valstu kredītreitingus? Nē. Grieķijas bankām tas pavisam nesen ir samazināts par 3 punktiem.
Tādas eirozonas valstis kā Francija un Īrija parakstīja līgumu. Un? Francijas jaunais prezidents lielu daļu savas priekšvēlēšanu kampaņas balstīja uz pretstatu Sarkozī taupības politikai, un uzvarēja. Olands runāja un joprojām runā par attīstību un sociālajām garantijām. Francijas prezidents un finanšu ministrs ir skaidri un nepārprotami pauduši: «Francija šo līgumu pašreizējā redakcijā neratificēs!» Francūži gatavo papildinājumus, kas dos iespējas valstīm ne tikai taupīt, bet arī attīstīties. Vai mums nevajadzētu sagaidīt šī līguma izmaiņas, kuras piedāvās Francija? Savukārt Īrijā 31.maijā notiks referendums par fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu. Rezultātus šobrīd ir grūti prognozēt, jo aptaujas uzrāda zināmu līdzsvaru starp atbalstītājiem un tiem, kas saka striktu »nē» valsts suverenitātes mazināšanai. Zīmīgi, ka balsojums par šo līgumu mūsu parlamentā arī nolikts 31. maijā. Iespējams tādēļ, lai Latvija to ratificētu pirms Brisele saņem ne pārāk patīkamas ziņas no Dublinas.
Un kāds tad ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par šo līgumu? Drīzāk - nekāds. Laikā, kad Eiropā valdības aktīvi diskutē ar sabiedrību, stāsta, skaidro, argumentē, mūsu valsts vadītāji klusiņām, klusiņām, bet tā – pa fikso, izmantojot visas iespējamās metodes, pat ne pārāk ētiskas, cenšas pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu «izbīdīt» Saeimā. Lieki piebilst, ka līgums jāratificē tikai eirozonas valstīm, tāpēc tāda steiga no valdošās koalīcijas puses man absolūti nav saprotama. Ja kādreiz mūsu dzīves noteica Maskavā, tad tagad tas notiek Briselē. Es neredzu iespēju balsot «par» par šo līgumu, balsot par to, ka turpmāk galīgos lēmumus par mūsu valsts budžetu un attīstību pieņems Brisele. Mēs esam šeit dzimuši un dzīvojam, mums pašiem ir jāpieņem lēmumi savas valsts un tautas, mūsu interesēs.
Tādas eirozonas valstis kā Francija un Īrija parakstīja līgumu. Un? Francijas jaunais prezidents lielu daļu savas priekšvēlēšanu kampaņas balstīja uz pretstatu Sarkozī taupības politikai, un uzvarēja. Olands runāja un joprojām runā par attīstību un sociālajām garantijām. Francijas prezidents un finanšu ministrs ir skaidri un nepārprotami pauduši: «Francija šo līgumu pašreizējā redakcijā neratificēs!» Francūži gatavo papildinājumus, kas dos iespējas valstīm ne tikai taupīt, bet arī attīstīties. Vai mums nevajadzētu sagaidīt šī līguma izmaiņas, kuras piedāvās Francija? Savukārt Īrijā 31.maijā notiks referendums par fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu. Rezultātus šobrīd ir grūti prognozēt, jo aptaujas uzrāda zināmu līdzsvaru starp atbalstītājiem un tiem, kas saka striktu »nē» valsts suverenitātes mazināšanai. Zīmīgi, ka balsojums par šo līgumu mūsu parlamentā arī nolikts 31. maijā. Iespējams tādēļ, lai Latvija to ratificētu pirms Brisele saņem ne pārāk patīkamas ziņas no Dublinas.
Un kāds tad ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par šo līgumu? Drīzāk - nekāds. Laikā, kad Eiropā valdības aktīvi diskutē ar sabiedrību, stāsta, skaidro, argumentē, mūsu valsts vadītāji klusiņām, klusiņām, bet tā – pa fikso, izmantojot visas iespējamās metodes, pat ne pārāk ētiskas, cenšas pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu «izbīdīt» Saeimā. Lieki piebilst, ka līgums jāratificē tikai eirozonas valstīm, tāpēc tāda steiga no valdošās koalīcijas puses man absolūti nav saprotama. Ja kādreiz mūsu dzīves noteica Maskavā, tad tagad tas notiek Briselē. Es neredzu iespēju balsot «par» par šo līgumu, balsot par to, ka turpmāk galīgos lēmumus par mūsu valsts budžetu un attīstību pieņems Brisele. Mēs esam šeit dzimuši un dzīvojam, mums pašiem ir jāpieņem lēmumi savas valsts un tautas, mūsu interesēs.
