Meteorīta viltošanas akcija ir beigusies — tā dabūja savas 15 minūtes slavas. Tāpat kā «Aizver muti!», kas — par laimi — nebija mākslīgi veidota akcija, tāpat kā korupcijas skandāli, tāpat kā savulaik pedofīlijas skandāls, utt. Šobrīd varam sākt novērtēt, kāda ir meteorīta akcijas sabiedriskā jēga, ilgtermiņa efekts uz sabiedrību.
Iesaku šoreiz izlasīt ārkārtīgi trāpīgu secinājumu, ko izdarījusi NRA galvenā redaktore Anita Daukšte: http://zinas.nra.lv/viedokli/anita-daukste-1/6643-nedela-ar-meteoritu.htm
Mūsdienu Latvijā ir problēma, ka tauta nespēj sagaidīt ne no viena avota attieksmi, ziņas, informāciju, kas reizē būtu godīga un noderīga. Politiķi ir korumpēti un/vai nekompetenti, un bezmaz vienīgie divi, kuros tauta ieklausās un kurus ņem par pilnu — tie ir Lembergs un Rubiks. Eiropas Savienības institūcijas tiek uztvertas kā pārāk tālas autoritātes, pašmāju institūcijām, ieskaitot pašvaldības vai Tiesībsargu, arvien lien ārā kāda āža kāja. Preses žurnālisti tiek uztverti kā konkrētus politekonomiskos grupējumus reklamējoši, un vismaz dažos gadījumos (piemēram, Lato Lapsa) šāds secinājums ir visai pamatots. Arodbiedrības (skolotāji, policisti, Žurnālistu Savienība) uzsvērti aizstāv vienīgi savējās sugas intereses.
Zinātnieku vide ir par daudz noslēgusies sevī un neģenerē sabiedriskos (ne tikai zinātniskos) līderus — nu nav mums daudzi tādi paši akadēmiķi Stradiņi, profesori Grēni, kaut gan sen jau būtu vajadzējis… Kultūra ir darījusi pilnīgi visu, lai apzināti ieciklētos sevī un nedarītu neko, kas varētu tiešām dot sabiedrībai kādu grūdienu. Sportisti? Irbes un Ekmaņa paaudzi, kas kaut ko spēja pateikt arī ārpussporta lietām, nomainījuši basketbolisti — tusētāji — viesnīcu demolētāji un pieķēzītāji.
Šādos apstākļos nevar neatzīt, ka bizness pamazām bija sācis ieņemt arī ideoloģiskās funkcijas lomu. Mēs visi atceramies, kā Šīns pamanījās kritizēt nozari, no kuras pats pelnīja. Bankas izplata savus vērtējumus par ekonomiku, bet Strautiņš un Vaikulis izsakās arī par citiem jautājumiem. Edgars Jansons, Māris Gailis, Jānis Lancers, Rafails Deifts, galu galā pat Mārtiņš Rītiņš — šiem cilvēkiem ir ko teikt ne tikai par savu biznesu, viņus uzskata par autoritātēm arī sabiedriskos jautājumos, aicina izteikties.
TELE2 ir viena no šobrīd bagātākajām, pelnošākajām un atpazīstamākajām uzņēmējsabiedrībām mūsu valstī (un ne tikai). Ja šāds visnotaļ respektējams bizness nāk klajā ar globāla mēroga apčakarēšanas akciju, kas aiz sevis lielai daļai auditorijas atstāj tukšuma un vilšanās sajūtu, tad tas ir trieciens ne tikai TELE2 pašu reputācijai (manuprāt, šis bija tas gadījums, kad tēla uzlabošana pasliktināja reputāciju, bet to mēs vēl redzēsim turpmāk, kā viss beigsies). Meteorīta viltošana ir trieciens visam biznesa sektoram — līdz šim biznesa sektora radītās ziņas, lai būtu labas vai negatīvas, tika uztvertas kā racionālas, pamatotas skaitļos un kā tādas ar augstu uzticamības pakāpi. Pēc meteorīta viltošanas akcijas cilvēki, protams, nesāks pārbaudīt katru sīkumu biznesa ziņās pie citiem avotiem, taču čakarēšanas un uzmešanas pasākums bez skaidras jēgas un bez nolasāma vēstījuma — tas ir būtiski iedragājis visa Latvijas biznesa sektora reputāciju tieši ziņu un vēstījumu uzticamības ziņā. Apstākļos, kad arī neviens cits sektors — politika, NVO, kultūra, zinātne — nespēj būt par sabiedriskajiem līderiem valstī, tam var būt tālejošākas sekas, nekā šobrīd šķiet.
