Gadiem ilgusī ņemšanās ap Latvijas valsts tēla lietām ir iztikusi bez vienas būtiskas lietas: bez iespējas kvantitatīvi (nemaz jau nerunājot par kvalitatīvo pētījumu) izmērīt valsts tēla spodrināšanas pasākumus. Tas ļauj katram, kurš kādreiz ir dzirdējis jēdzienu «mārketings», izteikt «vērtējumus» par to, kā ir ar valsts tēla veidošanu ārzemēs. Protams, secinājumi arvien ir nelabvēlīgi, atšķiras tikai to negatīvuma pakāpe.

Tāpēc interesanti ir pētījuma East/West Gobal Index rezultāti. Šajā visnotaļ garlaicīga darba rezultātā tapušajā pētījumā aplūkots tas, kā visas 200 valstis pieminētas pasaules medijos — tādos kā The Economist, NY Times, Washington Post, IHT, CNN u.c. Lietuva pieminēta 2701 reizi, mēs — 1517, bet igauņi — 1349 reizes.

Tātad rezultāti faktiski ir visai līdzīgi. Uz vienu miljonu iedzīvotāju iznāk, ka miljons leiši spēj pa visiem 751 reizi izdarīt kaut ko tādu, kas pievērš pasaules uzmanību, latvieši — 690, bet igauņi — 843 reizes. Cipari ir tuvu viens otram, un mums tātad īstenībā nav par ko sašust par to, ka mūsu tēls kaut kā pārāk atpaliktu no tuvākajiem kaimiņiem.

Pētījums, kura cipari citēti Latvijas Avīzē pārpublicējumā no kurier.lt, arī piezīmē, ka leišu slava ir visai negatīva saistībā ar korupciju un ekonomisko noziedzību, kas (kā atgādina pētījuma veicēji) atbaida ārvalstu investorus. Tātad brīžiem ir pat labi, ja šāda slava, kā saka, iet pa priekšu nevis mums, bet leišiem! ;)

Ko mēs no tā varam secināt? Pirmkārt, statistiski ar Latvijas slavu pasaulē ir normas robežās! Tātad Latvijas tēla kritizētājiem īpaši nav par ko sašust. Otrkārt, ir skaidrs, ka Latvijas slavas sliktos aspektus jāneitralizē Latvijas sportistiem, māksliniekiem, mūziķiem, zinātniekiem un citiem pozitīvās ziņas nesējiem. Būtībā tā nauda, kas tiek ieguldīta jauniešu blakusizglītībā sporta un mūzikas skolās (bet ne tikai), kā arī jauno zinātnieku stipendijās un laboratorijās, nes valstij blakus bonusus valsts tēla veidā. Bet ej nu to ieskaidro, piemēram, Slakterim…