Īrijai ir jāizšķiras par Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma pieņemšanu, lai glābtu Īrijas bankas. Bankas, kuru darbs Īrijā ir salīdzināms ar neapdomīgo hipotekāro kredītu izsniegšanas finansu burbuli Latvijā. Un pat, ja Īrijas sabiedrības viedoklis par aizdevumu ir negatīvs, ir liels pamats aizdomām, ka šo aizdevumu Īrijas valdība pieņems.

Un tā kā Eiropas sabiedrības vairums uzskata, ka krīzes apstākļus ir radījušas tieši lielkapitāla intereses un neskaitāmie finansu burbuļi, kas nu ir saplīsuši pār sabiedrības galvām, Eiropā notiek plaši streiki un protesta akcijas pret budžeta samazinājumiem, t.sk., sabiedriskajā sektorā.

Pašlaik, vērtējot valstu bezdarba līmeņa un iekšzemes kopprodukta IKP izmaiņas, pašās sliktākajās pozīcijās atrodas tieši Baltijas valstis. Salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, Baltijas valstīs arī šogad joprojām samazinās IKP un dramatiski palielinās bezdarbnieku skaits. Starptautiskajā arodbiedrību konferencē Lisabonā arodbiedrību pārstāvji un eksperti vien nobrīnījās, uzzinot cik maza ir Latvijas sabiedrības aktivitāte, lai politiskā līmenī ietekmētu valsts darbu.

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu federācijas EPSU ekspertes Penijas Klarkas vērtējumā pašlaik neadekvāti tiek uzsvērts, ka krīzes pārvarēšanai izdevumu samazinājums ir vienīgais pareizais ceļš. Lai konsolidētu budžetu, ir jāveic arī ieguldījumi perspektīvi valstij peļņu nesošās aktivitātēs, sākot no progresīvo nodokļu likmju piemērošanas, beidzot ar peļņu nesošiem kapitālieguldījumiem.

Kā sliktu piemēru Penija Klarka min arī tā saucamo PPP, jeb publisko un privāto sadarbības līgumu un privatizācijas lobēšanu Eiropas valstīs. PPP tiek piedāvāta kā alternatīva, lai iegūtu papildu līdzekļus valsts projektu realizēšanā. EPSU ietvaros ir apkopota un interneta lapas sadaļā „Pagriezt vilni” (Turning the Tide) publiski pieejama informācija par PPP un privatizācijas projektu riskiem un zaudējumiem.

Spāņu pārstāvis Vasko Foti kā nepatīkamu kuriozu atceras PPP risinājumu, kad Spānijas valsts izbūvēja slimnīcas, nodeva tās privātai kompānijai. Privātās kompānijas, nespējot strādāt piedāvājuma ietvaros, vairakkārt pieprasīja valsts subsīdiju palielināšanu, līdz pasludināja nespēju izpildīt piedāvājuma nosacījumus. Tā kā slimnīcas šajās teritorijās bija nepieciešamas veselības aprūpes standartu nodrošināšanai, Spānijas valsts pārņēma un atjaunoja slimnīcu darbu kā sabiedrisku pakalpojumu. Pēc Spānijas ekonomikas speciālistu izpētes vērtējuma Spānijas valsts par katru slimnīcu ir samaksājusi divreiz vairāk.

Uz līdzīgiem piemēriem PPP nepilnībās norādīja arī Dānijas arodbiedrības ekonomists Pers Broggers-Jansens, Īrijas arodbiedrības pārstāvis Deniss Rohans, kā arī citu valstu pārstāvji.

Noslēgumā jānorāda, ka Eiropas strādājošo viedoklis un aicinājums ir vairāk uzsvērt un meklēt alternatīvus inovatīvus risinājumus vienkāršai valstu budžetu samazināšanai.