Savukārt gada pieaugums joprojām saglabājas augsts – 10.6% (kalendāri izlīdzināti dati), ko noteica apstrādes rūpniecības izlaides apjoma pieaugums 2011. gada otrajā pusē.
Gada pirmajos divos mēnešos pieauga gatavo metālizstrādājumu ražošana (+21.3%), apģērbu ražošana (+14.9%), farmācija (+14.0%), metālu ražošana (+11.7%), citu transporta līdzekļu, galvenokārt kuģu un lokomotīvju, ražošana (+24.2%), kā arī automobiļu un piekabju ražošana (+17.9%), sezonāli izlīdzināti dati. Tikmēr apstrādes rūpniecības abās lielākajās nozarēs – pārtikas ražošanā un koksnes un tās izstrādājumu ražošanā – tika saražotās produkcijas apjoms samazinājās – attiecīgi par 2.2% un 4.6%. Saražotās produkcijas apjomu samazinājums pārtikas rūpniecībā saskan ar mazumtirdzniecības datiem, kuros pieaugumu galvenokārt nodrošina ilglietojamu preču iegāde. Koksnes un tās izstrādājumu saražotās produkcijas apjoma samazinājumu, iespējams, noteikuši nelabvēlīgi laika apstākļi, kuri ietekmēja gan pašu nozari, gan būvniecību. Kritās arī tekstilizstrādājumu ražošana (-0.8%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (-2.2%), nemetālisko minerālu izstrādājumu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana (-8.0%), kā arī elektrisko iekārtu ražošana (-12.5%).
Eiropas Komisijas novērtētais rūpnieku noskaņojuma rādītājs Latvijā arī martā ir izrādījis apbrīnojamu stabilitāti (uzlabojums par 0.5 punktiem). Nav gan īsti skaidrs, uz kā rēķina tas notiek, jo kopējā noskaņojuma tendence joprojām ir negatīva – arī martā rūpnieku noskaņojums ES pasliktinājās par 1.8 punktiem, tai skaitā Lielbritānijā par 2.5, Vācijā par 2.4, Nīderlandē par 1.3, bet Spānijā par 1.1. Latvijas rūpnieku noskaņojums kopš gada sākuma ir uzlabojies par 3.1 punktiem, sasniedzot to līmeni, kurā tas atradās 2008. gada sākumā. To noteica gan rūpnieku nākotnes pasūtījumu apmēra novērtējuma, gan arī paredzamās izlaides novērtējuma uzlabojums. Tajā pašā laikā bažas raisa pakāpeniski pieaugošais krājumu novērtējums – arvien lielāks rūpnieku īpatsvars atzīst, ka krājumu apjoms ir pārāk liels. Taču, uz šo situāciju ir jāraugās kompleksi – lielākais noskaņojuma kritums Eiropas Savienības rūpnieku vidū tika novērots 2011. gada rudenī. Pat ja pieņem, ka Latviju dažāda veida ekonomiskie efekti sasniedz ar novēlošanos, tad neliels krājumu pieaugums būtu tikai loģisks. Taču, ja tā ir visa rudens un ziemas mēnešu Eiropas ekonomikas lejupslīdes efektu ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, tad varam teikt, ka vismaz pagaidām esam izbriduši no upes ar salīdzinoši sausām kājām…
Kopējās norises gan Eiropā, gan tepat Latvijā joprojām neļauj atmest domu par sagaidāmo Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides apjomu samazināšanos. Iepirkuma menedžeru indekss (PMI) lielākajā daļā Eiropas valstu jau atkal ir pasliktinājies, EK noskaņojuma rādītāji arī. Turklāt pēdējā laika reālās ekonomikas dati neliecina par Eiropas ekonomikas atkopšanos. Visticamāk, arī nākamajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības dinamika būs svārstīga – īpaši to apakšnozaru, kuru darbība orientēta uz eksporta tirgiem. Mazliet mainās arī kopējā rūpniecisko preču tirgus konjunktūra –, stiprinoties privātajam patēriņam un atsākoties būvniecības aktivitātei, sāk atkopties uz iekšējo pieprasījumu vērstas nozares – pārtikas ražošana un nemetālisko minerālu (būvniecības produkcijas) ražošana. Tikmēr vairākās nozarēs (kokapstrāde, metāli un gatavie metālizstrādājumi) ražošanas jaudu noslodze ir tuvu to vēsturiskajiem maksimumiem. Atsevišķas nozares, kurām agrāk ir bijusi mazāka loma Latvijas apstrādes rūpniecībā, turpina izplesties (transportlīdzekļu ražošana, elektroiekārtu ražošana u.c.).
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv
