"Ja cilvēks vada ziņu raidījumu, tad sabiedrība automātiski pieņem, ka viņam ir augsts uzticamības koeficients, un, ja viņš ierunā reklāmas, tad sabiedrība vairāk tam uzticas," žurnālam teica NRTP pārstāve Dārija Juškevica. Manā izpratnē sanāk šāda analoģija - ja cilvēkam ir amats, kurā viņš sabiedrībai ievieš uzticamību, pildot savus darba pienākumus, tad ir lielāka iespēja, ka patērētāji viņam noticēs. Tāpēc ir bīstami (neētiski?) šādus cilvēkus piesaistīt reklāmām.

Krievu radio šodien dzirdēju kā Nils Ušakovs reklamē laikrakstu "Vestji Segodnja". Iepriekš vēl ir bijuši precedenti, kad, piemēram, Radio Baltcom reklamē politiskās sejas, piemēram, Tatjana Ždanoka. Par to likuma un ētikas cīnītāji klusē. Retorisks jautājums - vai tas nozīmē, ka politiķiem tāpat neuzticas, tāpēc viņu dalība reklāmās nav tik bīstama? Vai arī vienkārši nav komisijas, padomes vai tamlīdzīgas institūcijas, kas varētu to konstatēt un atbildīgi reaģēt? Manuprāt pirmsvēlēšanu periodā šādu reklāmu parādīšanās ir bīstama tendence. Vai varbūt tās arī iekļaus pirmsvēlēšanu reklāmu budžetā?