Tāpēc, stāstot par nodokļiem studentiem Banku augstskolā, es atļāvos izmantot supply side economics paņēmienus, aprakstot situāciju, kad bez nodokļu sloga izmaiņas pastāv arī citi ietekmes aģenti.
Ja sākot pētīt ekonomiku, mēs atrodamies uz zilās Lafēra līknes punktā A, bet ekonomika ir buma fāzē, tad pēc zināma laika perioda to sāk aprakstīt zaļā Lafēra līkne (jo kopprodukts un tam sekojoši nodokļu ieņēmumi kļūst lielāki) (skat. zīmējumu). Pie tam, pētījumi rāda, ka Lafēra līkņu maksimumu pozīcijas vienas tautsaimniecības ietvaros laika gaitā būtiski nemainās.
Nodokļu ieņēmumi buma laikā pieaug ievērojami (skat. taisnes (AD) krustojumu ar zaļo Lafēra līkni). Tomēr, ja nolūkā stimulēt ekonomiku šajā mirklī nodokļu slogs tiek pazemināts, lai arī atrodamies Lafēra līknes maksimuma kreisajā pusē, arvien ir iespējams neliels nodokļu pieaugums, pārvietojoties no A->B [tieši šāda situācija Latvijā bija vērojama 2003./2004. gada Repšes nodokļu sloga pazeminājuma laikā].
Savukārt recesijā, pat nemainot nodokļu slogu, nodokļu ieņēmumi ievērojami sarūk. Lafēra līkne no zaļas atgrižas atpakaļ zilajā, bet nodokļu ieņēmumi – no B->C [tieši šāda situācija Latvijā bija novērojama 2008./2010. gada Godmaņa (LPP/LC!!!)/Dombrovska nodokļu sloga palielinājuma laikā].
Recesijai turpinoties, kopprodukts turpina sarukt un zilā Lafēra līkne kļūst par sarkanu. Šeit valdībai ir izvēle: ar nodokļu sloga palielināšanu nekaitēt ekonomikai (tad nodokļu iekasējums nokristos līdz taisnes (BC) krustojumam ar sarkano Lafēra līkni, vai palielināt nodokļu slogu, lai nodokļu iekasējums nokristos vien no C->D. Kā redzams no grafika, tas ir būtisks nodokļu ieņēmuma palielinājums salīdzinot ar scenāriju, kad netiktu mainīts nodokļu slogs. Liela arējā parāda gadījumā tā ir sāpīga, bet saprotama un pamatota valdības rīcība [tieši šāda situācija Latvijā bija novērojama 2009 2H/2010 un tieši šāds arī bija SVF ieteikums].
Kāpēc es savā blogā iztirzāju šādu gana sarežģītu līkņu konstrukciju? Mans mērķis ir atbildēt tiem lasītājiem, sevišķi @Antibiotic, kas no iepriekšējā mana bloga ieraksta par Lafēra līknēm secināja, ka, ja jau Latvija atrodas pa kreisi no Lafēra līknes maksimuma (par ko man nav ne mazāko šaubu), tad arī šī gada nodokļu palielinājumiem būtu bijis jādod nodokļu iekasējuma pieaugums. Taču realitātē nodokļu iekasējums samazinājās. Lafēra līkne, skatīta dinamikā un saistībā ar citiem ietekmes aģentiem, skaidri parāda, ka tas ir iespējams un nav pretrunā ar Lafēra konceptu.
Bail iedomāties, kas notiktu ar Latvijas budžeta ieņēmumiem, ja pie varas būtu AiŠas un īstenotu nodokļu sloga samazināšanu atbilstoši saviem publiskajiem aicinājumiem un atbilstoši savām uzņēmēju interesēm. Tad taisne (BC) novirzītos nevis pa labi, bet pa kreisi, un nodokļu ieņēmumus atainotu punkts, kas veidojas šis nobīdītās taisnes krustojumā ar sarkano Lafēra līkni... Dievs, pasargi Latviju no tālākas lieluzņēmēju kontroles!
That's well known that money can make us disembarrass. But how to act when somebody has no cash? The one way is to get the loan and bank loan.