Raimonda Paula intervijā, kas publicēta piektdien, ir lasāms teksts: «Es esmu mēģinājis Peteru pierunāt, lai viņš uzraksta grāmatu par to periodu, kad viņš bija vēstnieks Maskavā. Viņš tikai retu reizi kaut ko izmet... Un tad mēs redzam, ka pie mums te daudz kas ir bijis samuldēts tā, ka patiesībā viss ir otrādi. Vēl arī mājieni žurnālā Ir par to, ka viņš un Džemma Skulme ir bijuši saistīti ar VDK. Nu kam tas šodien ir vajadzīgs? Varbūt šos cilvēkus vajadzētu tomēr arī cienīt? Peteram, redz, bijuši sakari ar čeku... Nu, protams, ka bija! Viņš taču bija kompartijas centrālkomitejas loceklis. Tāpat arī Gorbunovs, starp citu, bija kompartijas centrālkomitejā. Vēl daudz ko varētu atrast... Bet ko mēs ar to atrašanu un atklāšanu panāksim? Neko! Es to izzinātgribētāju vietā jau sen būtu ierosinājis aizmirst to visu.»

Jānis Peters un daudzi citi, kuri labi pazīst Raimondu Paulu, zina, ka Maestro sarkasms, ironija un humors ir bieži «viesi» viņa intervijās.

Arī šajā. Sevišķi izceļas teikumi: «Peteram, redz, bijuši sakari ar čeku... Nu, protams, ka bija!» Tas ir Raimonda Paula sarkasms attiecībā uz kāda nepamatotajām aizdomām par Petera «sakariem ar čeku». Un tālākais Raimonda Paula teksts šo sarkasmu arī apstiprina.

Kādā intervija 2014. gadā Jānis Peters teica: «Raimonds Pauls padomjlaikā Folkloras krātuvē dabūja čigānu melodijas un lūdza mani uzrakstīt vārdus. Liepājas estrādē Pūt, vējiņi! spēlēdams trīs nu jau ļoti zināmās čigānu dziesmas, Raimonds ar viņam piemītošo sarkasmu piebildis: «Dzejnieks ir Jānis Peters, viņš pats ir čigāns.» Daudzi tam noticēja, jo tas, ko teica Raimonds Pauls, latviešu tautai likās aksioma.» Vēl tagad atrodas kāds, kurš pārjautā: Peter, jūs esat čigāns? Nav Peters ne čigāns, ne... Vienkārši jāmācās atšķirt draudzīgs, ironisks pārspīlējums no dzelžaina fakta.

Tā ka, mīļais Jāni Peter, jums jāiet uz dziesmu svētkiem. Jo tur skanēs Manai dzimtenei. Jo šajā dziesmā būsiet jūs un Raimonds Pauls, jo tajā dziedās bāleliņš, pret likteni stāvēdams, un tajā dziesmā gaismas pils kalnā gavilēs.