9. maijā Rīgā notiek gadskārtējā PSRS okupācijas armijas godināšana pie
pieminekļa ar nosaukumu «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu
fašistiskajiem iebrucējiem». Jā, tāds piemineklis neatkarīgās Latvijas
galvaspilsētā ir. Svinētāji gandrīz 100% ir t.s. krievvalodīgie. Ja
pirms atzīmējamā datuma - 1945.g. 9. maija viņu īpatsvars Latvijā bija
ap 10%, tad okupācijas beigās krievvalodīgie sastādīja jau pusi no
visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ šo ļaužu līksme ir saprotama. 9.
maijs daudziem no vieņiem deva iespēju īstenot sapni - pārvākties no
Krievijas uz rietumiem. Ne viens vien čekas darbinieks, kurš strādāja
ziemeļos, tostarp apsargājot Gulaga nometnes, izvēlējās mūža novakari
pavadīt pie Baltijas jūras. Kopumā Latvijā palika vairāk nekā 20 000
PSRS armijas virsnieki ar ģimenēm. Tādēļ nav jābrīnās, ka 9. maija
svinētāju pulks Rīgā ir liels. Tie ir cilvēki, kuriem ir par ko
pateikties PSRS okupācijai. Bez tās viņi šeit vispār nebūtu.
|
Pievienots 2014 gada 9. maijā | 0 komentāri
Pievienots 2014 gada 20. martā | 0 komentāri
Nesenais Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem nāca kā zibens spēriens.
Pasaulē tas izraisīja apjukumu, bet Latvijā - līdz tam nepieredzētas
iekšpolitiskas pārvērtības. Burtiski pāris dienu laikā gandrīz visi
latviešu politiķi ieņēma tādu nostāju pret Krieviju un Saskaņas centru,
kāda līdz tam bija raksturīga tikai tiem, ko mēdza dēvēt par
nacionālradikāļiem. Arī politiķi, kas savulaik apdāvināja Putinu ar
sporta inventāru un teicās nesaprotam, kāpēc lielvalstu līderi nebrauc
uz Sočiem, pēkšņi visu saprata un atzina, ka Kremļa politika attiecībā
pret kaimiņvalstīm ir imperiālistiska, naidīga un agresīva.
Pievienots 2014 gada 12. martā | 1 komentārs
1939.gada 1. septembrī Latvijas prese pārpublicēja Hitlera paziņojumu:
«Stāvoklis attiecībās starp Vāciju un Poliju pašlaik ir tāds, ka katrs
tālākais starpgadījums var novest pie abās pusēs savilkto bruņoto spēku
saduršanās… Šīs attiecības cēloņi ir, pirmkārt, neiespējamā robežu
nospraušana, kādu devis Versaļas diktāts, un, otrkārt, neiespējamā
apiešanās ar vācu minoritāti no Vācijas atdalītajos apgabalos».
Pievienots 2014 gada 21. februārī | 0 komentāri
Atklāta vēstule Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam
|
Par autoru
 Reklāma |
