Epopeja ar amerikāņu parādu ir beigusies – pašā pēdējā brīdī ASV Kongress tomēr nobalsoja par valsts parāda griestu palielināšanu. Taču, neraugoties uz šo it kā pozitīvo ziņu, nākamajā dienā finanšu tirgi ļāvās panikai – sabruka fondu tirgi, strauji sāka kristies naftas cena. Turklāt tas notiek joprojām.
Savukārt 5. augustā notika kaut kas nedzirdēts un prātam neaptverams – starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s pirmo reizi visā vēsturē samazināja ASV kredītreitingu no AAA līdz AA+. Finansiālā pasaule piedzīvoja sastingumu – kā tas varēja notikt, kas tagad ar mums būs?
Vietējie analītiķi (pārsvarā banku) sniedza uzmanīgus komentārus un nodarbojas pārsvarā ar ūdens pārliešanu no vienas tukšas glāzes otrā. Viņi spriedelēja, ka tā nav mūsu darīšana runāt par tik sarežģītām lietām. Kā tur tai Vašingtonā nolems, tā arī būs. Ko tad nu mēs, tādi zaļi un nevarīgi, mums jāzina sava vieta – jāpilda SVF norādījumi.Bet daži provaldības ekonomisti pat paziņoja, ka starptautisko tirgu panika Latvijai nāks tikai par labu. Jo, redz, pasaules investori bariem saskries uz Latviju, lai atrastu vietu, kur varētu noguldīt savus iekrājumus. Jo, pateicoties mūsu valdības saprātīgajai politikai, Latvijas ekonomika ir visstabilākā pasaulē. Jā, tikai rodas jautājums – bet vai Latvijā ir, kur ieguldīt naudu? Ja nu vienīgi hruščovkās.Valsts ekonomika turas, tikai pateicoties ārzemju kreditoriem, jo pat čigāni sākuši mukt no Latvijas, bet viņi gaida ārzemju investorus.
Tāpēc būtu interesanti uzzināt, ko sacītu Pols Krugmans – Nobela prēmijas laureāts ekonomikā. Šķiet, tas ir vienīgais ekonomists ar pasaules slavu, kurš ik pa laikam atļaujas pateikt taisnību. Vienošanas parakstīšana par ASV valsts izdevumu samazināšanu veicināja ASV valsts parāda griestu palielināšanu.Pēc Krugmana domām, pati vienošanās ir katastrofa, turklāt ne tikai pašai Amerikai, bet visai pasaules ekonomikai. Tā sabeigs ekonomiku, kas jau tāpat piedzīvo kritumu, padziļinās seno deficīta problēmu.Ļaunākais, ko tādos gadījumos var izdarīt, ir samazināt valsts izdevumus, izsaucot vēl lielāku depresiju. Viņaprāt, ir absurdi apgalvot, ka budžeta stabilizācijas stingrie pasākumi palīdzēs nomierināt kompānijas un patērētājus, tādēļ viņi sāks vairāk tērēt. Tā nemēdz būt, ko pierāda arī neskaitāmie pētījumi, balstoties uz vēsturiskiem datiem. Izdevumu samazināšana depresīvās ekonomikas apstākļos būtiski nepalīdzēs budžeta situācijai, var to pat pasliktināt.Ekonomikas novājināšana šodien var radīt kaitējumu ilgtermiņa perspektīvā, kas savukārt ierobežos nākamos ienākumus, uzsver Krugmans.
Faktiski ASV oficiāli palaidusi otru krīzes vilni pasaules ekonomikā. Vai jums nešķiet, ka mēs kādreiz jau to visu esam dzirdējuši? Precīzi tiek atkārtota tā ekonomikas politika, kas Latvijā tiek īstenota pēdējos gadus. Savās iepriekšējās publikācijās jau esmu paudis versiju, ka Latvija izmēģina ekonomisko ieroci. Ko lai saka, izmēģinājumi noritējuši veiksmīgi – Latvijas ekonomika ir praktiski iznīcināta.Tagad tās pašas metodes, samazinot budžeta izdevumus un paaugstinot nodokļus, varēs piemērot visā pasaulē, ASV ieskaitot. Vēlreiz atkārtošos – īstermiņa neliela ekonomikas atjaunošana Latvijā (tāpat kā visas pasaules ekonomikas) bija saistīta ar to, ka Amerika pumpēja pasaules ekonomikā triljoniem dolāru, stimulējot pasaules pieprasījumu.
Amerika vairs neīstenos stimulējošu politiku. Kas pēc tam sekos – par to jau esmu izteicies vairākkārt. Vispār visa šī situācija ar valsts parāda griestiem atgādina labi iestudētu teātra izrādi, kur Baraks Obama atveido labo prezidentu, kas aizstāv pilsoņu intereses, savukārt republikāņi – sliktos onkuļus. Un tā nu visas pasaules priekšā Obama līdz pēdējam pastāvēja uz sava un atteicās samazināt izdevumus un palielināt nodokļus. Un, kad bija atlikušas vairs tikai dažas dienas, Obama tomēr spēra ačgārnu soli. Un tik un tā viņš tiek pasniegts kā uzvarētājs.Pirmkārt, viņam izdevās izglābt valsti no defolta. Otrkārt, republikāņi pieprasīja daudz lielākus samazinājumus, taču Obamam izdevās panākt kompromisu. Vārdsakot, Obama gribēja kā labāk, taču viņam nedeva. Turklāt tas ir tikai izrādes sākums – piešķirtā nauda pietiks gadam, tāpēc jau nākamajā gadā mēs piedzīvosim amerikāņu parāda griestu šova turpinājumu.
Tas pats attiecas arī uz reitinga samazinājumu. Pēdējos gados starptautiskās reitingu aģentūras pierādījušas sevi kā korumpētas organizācijas. Burtiski vēl pirms dažiem gadiem viņi mēģināja visus pārliecināt, ka ir jāpērk amerikāņu hipotēkas, kas patiesībā ir tukši papīri. Un tas tika darīts pēc amerikāņu banku pasūtījuma – lai tās varētu ne tikai atbrīvoties no nederīgajiem papīriem, bet arī vēl labi nopelnīt.
Jau sen pēc pasūtījuma tiek sniegti melīgi reitingi – tādējādi var pelnīt daudz vairāk. Un tagad pēkšņi jūs noticēsiet tam, ka reitingu aģentūras nav baidījušās nostāties pret ASV, samazinot viņu reitingu? Trakos tur netur. Visticamāk, viņi atkal pilda kādu pasūtījumu – jāpārliecina ikviens, ka dolāri ir jāpārdod. Un jāpērk, piemēram, zelts. Bet jūs pievērsiet uzmanību zelta cenai – par tādu naudu ir jāpārdod, nevis jāpērk. Jau sen izskanējusi atziņa – paklausies, ko saka reitingu aģentūras un rīkojies pretēji.Starp citu, Latvijas kredītreitings ir paaugstināts – izdariet attiecīgus secinājumus. Kādā veidā tas ietekmēs Latviju – vistiešākajā. Mūsdienu pasaules finanšu sistēma ir ierīkota ļoti interesanti. Tikai tajā var savākt kredītus par miljardiem, bet pēc tam nemaksāt par tiem jeb izšķērdēt visu naudu (savu un svešu), lai pēc tam tā skaisti aizietu no atbildības, vēl arī nopelnītu.
Paradoksāli, taču fakts: par krīzes vaininieku kļūdām un skopumu maksā tie, kas apzinīgi strādā un kļūst par zaudētājiem spekulantu spēlītēs. Tāpēc krīzes otrā viļņa sekas gulsies uz nodokļu maksātāju un maznodrošināto pleciem.Visus šos jaukumus piedzīvosim jau šoruden, bet tas viss beigsies 2012. gadā. Ne velti Zatleru tik aktīvi bīda politikā – kādam taču ir jākļūst par grēkāzi, kas uzņemsies atbildību par Latvijas defoltu.ASV ar nolūku aktivizēja krīzes otro vilni, lai kārtējo reizi apzagtu visus. Turklāt no krīzes cietīs ne tik daudz Amerika, cik visa pārējā pasaule. Latvija piedzīvos vislielākās ciešanas – mums nekādi atvieglojumi netiks piešķirti, kredīti būs jāatmaksā pilnā apjomā, vēl ar procentiem. Tāpēc ieteikums stādīt kartupeļus joprojām ir spēkā.
Vietējie analītiķi (pārsvarā banku) sniedza uzmanīgus komentārus un nodarbojas pārsvarā ar ūdens pārliešanu no vienas tukšas glāzes otrā. Viņi spriedelēja, ka tā nav mūsu darīšana runāt par tik sarežģītām lietām. Kā tur tai Vašingtonā nolems, tā arī būs. Ko tad nu mēs, tādi zaļi un nevarīgi, mums jāzina sava vieta – jāpilda SVF norādījumi.Bet daži provaldības ekonomisti pat paziņoja, ka starptautisko tirgu panika Latvijai nāks tikai par labu. Jo, redz, pasaules investori bariem saskries uz Latviju, lai atrastu vietu, kur varētu noguldīt savus iekrājumus. Jo, pateicoties mūsu valdības saprātīgajai politikai, Latvijas ekonomika ir visstabilākā pasaulē. Jā, tikai rodas jautājums – bet vai Latvijā ir, kur ieguldīt naudu? Ja nu vienīgi hruščovkās.Valsts ekonomika turas, tikai pateicoties ārzemju kreditoriem, jo pat čigāni sākuši mukt no Latvijas, bet viņi gaida ārzemju investorus.
Tāpēc būtu interesanti uzzināt, ko sacītu Pols Krugmans – Nobela prēmijas laureāts ekonomikā. Šķiet, tas ir vienīgais ekonomists ar pasaules slavu, kurš ik pa laikam atļaujas pateikt taisnību. Vienošanas parakstīšana par ASV valsts izdevumu samazināšanu veicināja ASV valsts parāda griestu palielināšanu.Pēc Krugmana domām, pati vienošanās ir katastrofa, turklāt ne tikai pašai Amerikai, bet visai pasaules ekonomikai. Tā sabeigs ekonomiku, kas jau tāpat piedzīvo kritumu, padziļinās seno deficīta problēmu.Ļaunākais, ko tādos gadījumos var izdarīt, ir samazināt valsts izdevumus, izsaucot vēl lielāku depresiju. Viņaprāt, ir absurdi apgalvot, ka budžeta stabilizācijas stingrie pasākumi palīdzēs nomierināt kompānijas un patērētājus, tādēļ viņi sāks vairāk tērēt. Tā nemēdz būt, ko pierāda arī neskaitāmie pētījumi, balstoties uz vēsturiskiem datiem. Izdevumu samazināšana depresīvās ekonomikas apstākļos būtiski nepalīdzēs budžeta situācijai, var to pat pasliktināt.Ekonomikas novājināšana šodien var radīt kaitējumu ilgtermiņa perspektīvā, kas savukārt ierobežos nākamos ienākumus, uzsver Krugmans.
Faktiski ASV oficiāli palaidusi otru krīzes vilni pasaules ekonomikā. Vai jums nešķiet, ka mēs kādreiz jau to visu esam dzirdējuši? Precīzi tiek atkārtota tā ekonomikas politika, kas Latvijā tiek īstenota pēdējos gadus. Savās iepriekšējās publikācijās jau esmu paudis versiju, ka Latvija izmēģina ekonomisko ieroci. Ko lai saka, izmēģinājumi noritējuši veiksmīgi – Latvijas ekonomika ir praktiski iznīcināta.Tagad tās pašas metodes, samazinot budžeta izdevumus un paaugstinot nodokļus, varēs piemērot visā pasaulē, ASV ieskaitot. Vēlreiz atkārtošos – īstermiņa neliela ekonomikas atjaunošana Latvijā (tāpat kā visas pasaules ekonomikas) bija saistīta ar to, ka Amerika pumpēja pasaules ekonomikā triljoniem dolāru, stimulējot pasaules pieprasījumu.
Amerika vairs neīstenos stimulējošu politiku. Kas pēc tam sekos – par to jau esmu izteicies vairākkārt. Vispār visa šī situācija ar valsts parāda griestiem atgādina labi iestudētu teātra izrādi, kur Baraks Obama atveido labo prezidentu, kas aizstāv pilsoņu intereses, savukārt republikāņi – sliktos onkuļus. Un tā nu visas pasaules priekšā Obama līdz pēdējam pastāvēja uz sava un atteicās samazināt izdevumus un palielināt nodokļus. Un, kad bija atlikušas vairs tikai dažas dienas, Obama tomēr spēra ačgārnu soli. Un tik un tā viņš tiek pasniegts kā uzvarētājs.Pirmkārt, viņam izdevās izglābt valsti no defolta. Otrkārt, republikāņi pieprasīja daudz lielākus samazinājumus, taču Obamam izdevās panākt kompromisu. Vārdsakot, Obama gribēja kā labāk, taču viņam nedeva. Turklāt tas ir tikai izrādes sākums – piešķirtā nauda pietiks gadam, tāpēc jau nākamajā gadā mēs piedzīvosim amerikāņu parāda griestu šova turpinājumu.
Tas pats attiecas arī uz reitinga samazinājumu. Pēdējos gados starptautiskās reitingu aģentūras pierādījušas sevi kā korumpētas organizācijas. Burtiski vēl pirms dažiem gadiem viņi mēģināja visus pārliecināt, ka ir jāpērk amerikāņu hipotēkas, kas patiesībā ir tukši papīri. Un tas tika darīts pēc amerikāņu banku pasūtījuma – lai tās varētu ne tikai atbrīvoties no nederīgajiem papīriem, bet arī vēl labi nopelnīt.
Jau sen pēc pasūtījuma tiek sniegti melīgi reitingi – tādējādi var pelnīt daudz vairāk. Un tagad pēkšņi jūs noticēsiet tam, ka reitingu aģentūras nav baidījušās nostāties pret ASV, samazinot viņu reitingu? Trakos tur netur. Visticamāk, viņi atkal pilda kādu pasūtījumu – jāpārliecina ikviens, ka dolāri ir jāpārdod. Un jāpērk, piemēram, zelts. Bet jūs pievērsiet uzmanību zelta cenai – par tādu naudu ir jāpārdod, nevis jāpērk. Jau sen izskanējusi atziņa – paklausies, ko saka reitingu aģentūras un rīkojies pretēji.Starp citu, Latvijas kredītreitings ir paaugstināts – izdariet attiecīgus secinājumus. Kādā veidā tas ietekmēs Latviju – vistiešākajā. Mūsdienu pasaules finanšu sistēma ir ierīkota ļoti interesanti. Tikai tajā var savākt kredītus par miljardiem, bet pēc tam nemaksāt par tiem jeb izšķērdēt visu naudu (savu un svešu), lai pēc tam tā skaisti aizietu no atbildības, vēl arī nopelnītu.
Paradoksāli, taču fakts: par krīzes vaininieku kļūdām un skopumu maksā tie, kas apzinīgi strādā un kļūst par zaudētājiem spekulantu spēlītēs. Tāpēc krīzes otrā viļņa sekas gulsies uz nodokļu maksātāju un maznodrošināto pleciem.Visus šos jaukumus piedzīvosim jau šoruden, bet tas viss beigsies 2012. gadā. Ne velti Zatleru tik aktīvi bīda politikā – kādam taču ir jākļūst par grēkāzi, kas uzņemsies atbildību par Latvijas defoltu.ASV ar nolūku aktivizēja krīzes otro vilni, lai kārtējo reizi apzagtu visus. Turklāt no krīzes cietīs ne tik daudz Amerika, cik visa pārējā pasaule. Latvija piedzīvos vislielākās ciešanas – mums nekādi atvieglojumi netiks piešķirti, kredīti būs jāatmaksā pilnā apjomā, vēl ar procentiem. Tāpēc ieteikums stādīt kartupeļus joprojām ir spēkā.
Jāsaka, ka ļoooti populistisks raksts. Sliktā ASV, kredītreitingu aģentūras, kas neko nesaprot, vajadzēja vēl pieminēt Sorosu, kā tas viss ir Sorosa darbību rezultāts, kuru mērķis ir pārņemt varu Latvijā. Vai nebija gadījumā tā, ka, kad Latvija piekopa politiku, ar kalvīti, šleseru un slakteri priekšgalā, kas valsti noved smagā krīzē, tad tieši kredītreitingu aģentūras samazināja LV kredītreitingu?!