Vienīgais, ar ko atšķiras viņu prognozes, – ekonomiskās izaugsmes mērogs. Kāds sola mērenu izaugsmi, bet citi – strauju ekonomikas uzplaukumu. Toties par krīzes otro vilni visi klusē. Tāpēc, ja gaidāt pozitīvas prognozes 2011. gadam, tad tas neattiecas uz mani. Notikumu ziņā 2011. gads būs ļoti interesants un piesātināts.

Manu negatīvo prognožu pamatā ir 3 faktori. Pirmkārt, tas ir 2011. gada valsts budžets. Smieklus un asaras izraisa pati budžeta struktūra un izdevumu konsolidācijas princips. Plānots, ka 2011. gadā budžeta deficītu samazinās par 280 miljoniem latu. Tomēr, lai izpildītu SVF prasības (budžeta deficīts – 6% no IKP), ar 280 miljoniem būs par maz.

Budžeta deficīts 2010. gadā varētu būt pat lielāks nekā iepriekšējā, 2009., gadā un pārsniegt 10% no IKP (dati par to būs pieejami tikai pavasarī). Patiesībā budžeta deficītu vajadzēs samazināt par 400–500 miljoniem latu, par ko mūs septembrī jau brīdināja. Tas nozīmē, ka pats interesantākais mums vēl tikai priekšā. Turklāt budžets sastādīts diezgan vieglprātīgi; tas balstās drīzāk uz politiķu vēlmēm, nevis uz ekonomiskajām reālijām.

Šogad plānots palielināt nodokļu ieņēmumus par 207 miljoniem latu jeb par 6,1%, salīdzinot ar 2010. gadu. Uz kā rēķina? Kas šos nodokļus maksās? 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, nodokļu ienākumi sarukuši par 4,5%. Un tas ir, ņemot vērā faktu, ka 2010. gads no fiskālās politikas viedokļa bija pietiekami izdevies – būtisks nodokļu pieaugums un valsts izdevumu samazinājums netika novēroti.

Kāpēc gan domāt, ka šis gads būs labāks? Nodokļu palielināšana veicinās tikai un vienīgi nodokļu ienākumu samazināšanos budžetā. Kas tos maksās – bezdarbnieki un bankrotējušie? Samazinot ēnu ekonomikas daļu, sākotnēji plānoja palielināt budžeta ienākumus par 15 miljoniem (pēc tam izrādījās, ka par maz – un vienkārši vēl pierakstīja skaitļus), rezultātā – par 30 miljoniem latu.

Tomēr, ja uzklausa uzņēmējus, tad veidojas pretēja situācija. Jau tagad liela daļa uzņēmēju domā par sava biznesa pārcelšanu ārpus Latvijas. Iedzīvotāju uzticība valdībai turpina kristies. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vairums aptaujāto ir neapmierināti ar to, kā valsts tērē viņu nodokļus.

Attiecīgi to cilvēku skaits, kuri nevēlas maksāt nodokļus, turpina pieaugt. Tādējādi šogad notiks tieši otrādi – ēnu ekonomika tikai pieaugs. Un, protams, budžeta pamatā ir ielikta ekonomikas izaugsme. Finanšu ministrija plāno, ka 2011. gadā IKP pieaugums būs 3,3%. Taču jau tagad izskan prognozes par 4% un pat 5% pieaugumu. Vai mīnus desmit procentus nevēlaties?

Tādējādi ir pilnīgi skaidrs, ka budžets ir uzpūsts, sastāv no pierakstījumiem un tam nav nekā kopēja ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Pat ārzemju kreditori pievērsuši uzmanību budžeta ienākumu pieaugumam. Patlaban SVF pieprasa samazinājumu vēl par 50 miljoniem latu.

Ko tas nozīmē? Ka jau vistuvākajā laikā būs vajadzīgi jauni samazinājumi vai nodokļu palielinājums. Un pats galvenais – finanšu ministrs Vilks nesen nācis klajā ar fantastisku paziņojumu, ka Latvijai vairs nav vajadzīgi ārzemju kredīti, tādēļ turpmāk naudu vairs neaizņemsies. Uz kā rēķina tad Latvija dzīvos? Ekonomikas īstermiņa stabilizācija un pat nelielā ekonomiskā izaugsme 2010. gadā izskaidrojama ļoti vienkārši – Latvija aktīvi tērējusi ārzemju kredītu.

Saskaņā ar pēdējiem datiem 2010. gadā izterēts ap 700 miljonu no aizņēmuma. Jau vairākkārt sacīts, ka, trūkstot pilnvērtīgai rūpniecībai un lauksaimniecībai, Latvijas ekonomika turas uz aizņēmumiem, par ko tiek iepirktas importa preces. Tāpēc atteikšanās no ārzemju kredīta faktiski nozīmē valsts bankrota pasludināšanu.

Un visbeidzot – jāņem vērā arī globālās tendences. Šogad gandrīz visa Eiropa arī ieplānojusi samazināt izdevumus – tas var liecināt par pasaules krīzes otrā viļņa sākumu. Ja Rietumu valstis samazinās izdevumus, tad samazināsies arī patēriņš un attiecīgi kritīsies pieprasījums pēc Latvijas precēm.

Attiecīgi mūsu eksportam vajadzēs samazināties (mūsu politiķi un ekonomisti tieši uz eksporta pieaugumu liek galvenās cerības). Pirmās negatīvās tendences manāmas jau tagad – 2010. gada rudenī eksports no izaugsmes pārgājis sarukšanas stadijā. 2011. gadā Latvijas ekonomiku iedragās uzreiz 3 būtiski triecieni – graujošs nodokļu pieaugums, atteikšanās no ārzemju kredītiem un globālās ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme.

Kā varētu attīstīties notikumi šogad? Jau aptuveni pavasarī būs redzams, ka pieņemtais budžets nav izpildāms un neatbilst SVF prasībām. Rezultātā no Latvijas pieprasīs jaunu izdevumu samazinājumu un nodokļu palielinājumu. Turklāt izdevumus vajadzēs samazināt nevis par 50 miljoniem latu, kā mums solīja, bet par 200–300 miljoniem. Pilnīgi iespējams, ka šoreiz valdība piekritīs samazināt pensijas.

Šo negatīvo budžeta izmaiņu ietekmē Latvijā sāksies masveida protesta akcijas, kas rezultātā izraisīs valdības krišanu un, pilnīgi iespējams, priekšlaicīgas Saeimas vēlēšanas. Gribu piebilst, ka viedoklis, it kā cilvēki Latvijā var kaut ko ietekmēt, ir tikai ilūzija. Diemžēl cilvēki Latvijā ir diezgan iebaidīti, lai patstāvīgi aizstāvētu savas tiesības. Par to liecina protesta akcijas pret 2011. gada budžetu – uz tām atnāca tikai daži simti cilvēku.

Tāpēc Latvijā tiks organizēta izteikta krāsainā revolūcija. Protams, krāsainās revolūcijas dalībnieki var domāt, ka viņi darbojas patstāvīgi, taču patiesībā viņus kāds mākslīgi vadīs. 13. janvāra notikumi – tas bija tikai krāsainās revolūcijas mēģinājums, kas, starp citu, noritēja veiksmīgi. 2011. gadā tiks izspēlēta galvenā izrāde. Šīs izrādes rezultātā priekšlaicīgajās vēlēšanās uzvarēs opozīcija kopā ar Saskaņas centru. Par Ministru prezidenti un valsts glābēja tiks izvirzīta Inguna Sudraba.

Tomēr jaunās valdības liktenis būs ārkārtīgi neapskaužams. Tā mēģinās atteikties no vienošanās ar SVF un, pilnīgi iespējams, organizēs lata devalvāciju. Lata devalvācijas iespējamība šogad ir ļoti augsta, un es šaubos, ka no tās izdosies izvairīties. Līdz ar to starptautiskās aģentūras samazinās Latvijas kredīta reitingu, sāksies masveida kapitāla aizplūšana. No devalvācijas visvairāk cietīs banku sistēma – jau tagad ir vismaz četras bankas, kas izjūt nopietnas problēmas.

Gada beigās valsts palīdzību varētu lūgt 4–5 bankas. Taču valstij nebūs naudas, lai glābtu bankas, bet aizdevumu neviens nedos. Sāksies masveida panika, kas novedīs pie loģiska iznākuma – valsts defolta. Krāsainās revolūcijas projekts būs veiksmīgi noslēdzies. Latvija atkal būs spiesta lūgt SVF naudu (pie cita kā jau nav). Apkopojot krīzes rezultātus, Latvija tiks pasludināta par valsti, kas nav spējīga vadīt savu ekonomiku patstāvīgi, tādēļ Latvija nonāks SVF pārziņā. Valdība un Saeima kļūs par dekoratīviem varas orgāniem ar tīri simboliskām funkcijām.

Latvijas pārvaldnieka amatā varētu iecelt Einaru Repši. Šī cirka ekonomiskās sekas varētu būt ļoti negatīvas. IKP varētu samazināties no 10% līdz 20%, devalvācija izprovocēs būtisku inflācijas vijumu, bezdarbs pieaugs līdz 20–25%. Cilvēku masveida aizplūšana no Latvijas tikai pastiprināsies.