Pēdējā laikā presē aizdomīgi regulāri sāk parādīties publikācijas par darbaspēka trūkumu, kas būs jūtams jau vistuvākajā laikā. Kad lasi līdzīgus murgus, gribas nevis smieties, bet raudāt. Latvijā ir viens no visaugstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā, Latgalē pat simtlatu stipendiju visiem nepietiek, bet daži gudrīši kaut kur saskatījuši darbaspēka trūkumu.

Bez tam par iespējamo darbaspēka ievešanu tiek veikti zinātniskie pētījumi, organizētas dažādas konferences un diskusijas, turklāt diezgan augstā līmenī – ar pazīstamu politiķu un ekonomistu līdzdalību. Un kas ir pats interesantākais – tādiem pētījumiem krīzes apstākļos tiek piešķirta liela nauda. Rodas iespaids, ka ir kāds pasūtījums no ārpuses un tagad šo pasūtījumu mūsu lielie ekonomisti cītīgi atstrādā...

Interesanti, kāpēc lai Latvijā rastos darbaspēka trūkums? Diemžēl visu mūsu ekonomistu argumenti nonāk pie viena – Latvijā sāksies strauja ekonomiskā izaugsme, kas arī izraisīs darbaspēka trūkumu. Uz kāda pamata Latvijas ekonomika varētu sākt strauji attīstīties, neviens paskaidrot nevar.

Krīze ir beigusies, tagad sekos izaugsme – un nekādu iebildumu. Tas ļoti atgādina mantras pirms diviem gadiem – krīzes nebūs tādēļ, ka tās nebūs. Kaut arī SVF un Pasaules Bankas politika ir virzīta uz apzinātu Latvijas ekonomikas sagraušanu. Viss, kas tiek darīts, tikai pasliktina ekonomisko situāciju.

Veikto reformu rezultātā ārzemju investori bariem bēg no Latvijas, šeit vairs nav izdevīgi nodarboties ar biznesu. Un turklāt neaizmirstiet – 2011. g.  mūs sagaida jaunas samazināšanas un jauni nodokļu pieaugumi. Rezultātā tāda politika izraisīs jaunu krīzes uzplaiksnījumu un kārtējo bezdarba pieaugumu. Cilvēki bēg no Latvijas, jo šeit nav darba.

Savējiem nav darba, ko nu vēl runāt par ārzemniekiem. Taču mūsu ekonomisti izliekas to visu neredzam. Neviens no vadošajiem Latvijas ekonomistiem negrib redzēt galveno bezdarba iemeslu – ražošanas trūkumu. Cilvēkiem vienkārši nav, kur strādāt – vairāk nekā trešdaļa bezdarbnieku jau vairāk nekā gadu nevar atrast darbu.

Maksātnespējīgo uzņēmumu skaits turpina pieaugt ar katru gadu. Pēc tiesas izpildītāju domām, jau vistuvākajā laikā Latviju var pārņemt jauns uzņēmumu bankrotu vilnis, jo lielākā daļa firmu tikai turpina audzēt parādus, taču, lai samaksātu šos parādus, naudas nav. Un, tiklīdz no šīm firmām sāks pieprasīt atmaksāt parādus, tās uzreiz būs maksātnespējīgas.

Kādas darba vietas mēs piedāvāsim ārzemju strādniekiem? Un kas ir visbēdīgākais, ne politiķi, ne ekonomisti absolūti nevēlas redzēt zemo algu problēmu Latvijā. Viens no ekspertiem pat nācis pie tāda secinājuma, ka algu līmenis vispār neietekmē izvēli, kādā valstī dzīvot. Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks ir morāli apmierināts ar dzīves apstākļiem.

Vienkārši cilvēki ir neapmierināti ar komforta līmeni Latvijā, tāpēc arī brauc uz ārzemēm. Manuprāt, ja vidējā alga un bezdarba līmenis Latvijā būtu tāds pats kā Anglijā, 95% no visiem, kas vēlas aizbraukt, paliktu mājās. Taču tādas vienkāršas patiesības mūsu ekspertiem nav saprotamas. Viņi saņem stabilu algu no Eiropas fondiem, un, kā vēsta tautas paruna, paēdušais neēdušo nesapratīs.

Rezultātā var secināt, ka Latvijā mākslīgi veido apstākļus, lai no valsts brauktu projām masveidā. Paskatieties, kā Rietumu politiķi un ekonomisti sajūsminās par Latvijas pašnāvnieciskajām ekonomiskajām reformām un vēlmi strādāt par 100 latiem mēnesī. Iznāk, ka viņi ir ieinteresēti, lai no Latvijas aizbrauktu visi darbspējīgie iedzīvotāji. Lieta tāda, ka attīstītās valstis jau vairākus desmitus gadu izjūt lētā darbaspēka trūkumu.

Augstais dzīves līmenis un sociālie pabalsti izspēlējuši ļaunu joku ar attīstītajām valstīm – tur ir izveidojusies pietiekami liela cilvēku grupa, kas nevēlas strādāt, bet grib dzīvot no pabalstiem, jo Rietumeiropā arī ar sociālajiem pabalstiem var tīri labi iztikt. Mēģinājums piesaistīt lēto darbaspēku no Āzijas un Āfrikas valstīm pilnībā izgāzās – viņi tāpat izvēlējās dzīvot no sociālajiem pabalstiem.

Rezultātā slodze sociālajam budžetam tikai pieauga. Plus vēl izceļotāji no Āzijas un Āfrikas atteicās integrēties Eiropas kultūrā. Savukārt izbraucēji no Austrumeiropas ideāli piemēroti šai lomai – gan prasības nav augstas, gan strādāt pieraduši, gan uzvedības kultūra līdzīga.

Iznāk, ka vecā Eiropa cenšas atrisināt savas problēmas uz mūsu rēķina – viņiem ir vajadzīgs lēts un paklausīgs darbaspēks, kas pelnīs naudu, lai Rietumu eiropieši varētu baudīt pieklājīgu dzīves līmeni. Taču tādas politikas dēļ Latviju sagaida demogrāfiskā katastrofa, un pēc pāris gadiem šeit patiešām paliks tikai pensionāri. Ja no Latvijas aizbrauks visi jaunieši, kas šeit paliks? Kā zināms, tukšas vietas nemēdz būt.

Mūsu ekonomisti gatavo augsni tieši tam, lai aizpildītu šo vietu. Neaizmirstiet, ka visi pētījumi par nepieciešamo darbaspēka ievešanu Latvijā tiek finansēti no ES fondiem. Domāju, kad SVF un Pasaules Banka novedīs Latvijas ekonomiku līdz galīgam kraham, no valsts aizbrauks gandrīz visi darbspējīgie iedzīvotāji, mums piedāvās jaunu un ģeniālu plānu par to, kā izkļūt no krīzes.

Tā kā Latvijā patiešām nebūs, kam strādāt, mums piedāvās ievest darbaspēku no ārzemēm – lūk, viņi arī pelnīs mums maizi. Tam faktam, ka Latvijā nebūs, kur strādāt, neviens nepievērsīs uzmanību. Mums neatlaidīgi mēģina iegalvot – atliek vien ievest ārzemju darbaspēku un ekonomika sāks strādāt pati no sevis. Kādu darbaspēku, interesanti, ievedīs Latvijā?

Pirms dažiem mēnešiem Francija paziņoja par čigānu izsūtīšanu uz Rumāniju. Un pēc nelielas iztiesāšanas Eiropas Komisija šo izsūtījumu akceptēja. Kā sacīja kāds politiķis, process iekustējies. Un tas ir tikai sākums. Neapmierinātība ar ieceļotājiem no Āzijas un Āfrikas pieaug  visā Eiropā. Kā jūs domājat, uz kurieni viņus varētu sūtīt? Pie mums taču, uz Latviju, uz brīvu vietu.

Mūs taču mierina, ka Eiropai nav vajadzīga tukša vieta pie Baltijas jūras. Notiks savdabīga apmaiņa – no Latvijas paņems jauniešus, bet uz šejieni nosūtīs visus bēgļus no Āfrikas un Āzijas. Turklāt uz šejieni sūtīs visagresīvākos un nelojālākos. Lūk, tieši tāpēc mūsu eksperti un ekonomisti lien vai no ādas laukā, atstrādā naudu. Viņi jau tagad ir aprēķinājuši, ka Latvijā vajadzēs ievest vismaz 400 tūkstoš cilvēku!

Taču tas ir tikai sākums. Pilnīgi iespējams, ka pēc defolta apmaiņā pret jauniem kredītiem ES attīstīs Latvijā programmu saistībā ar Āzijas un Āfrikas bēgļu nometņu izvietošanu. Un tad jau būs runa par miljoniem cilvēku. Pēc tam, kad Latvijā pavisam būs izcirsti visi meži, mūsu valstij vienīgā iespēja pelnīt būs uz bēgļu izvietošanas rēķina. Citu variantu, šķiet, nav.