Pērn ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt eksporta vērtība pieauga par 10% un aizsniedzās līdz jaunam rekordam – 11,39 miljardiem eiro. Ļoti atzīstams veikums. Tas atspoguļo ekonomikā valdošo klimatu apstākļos, kad izaugsmes tempi ir tuvu maksimumam. Taču šoreiz par izaicinājumiem un perspektīvām mazo un vidējo uzņēmumu vidū, kur redzamais izraisa bažas.
Šī gada sākumā "SEB banka" veica aptuveni 4000 MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) aptauju visās trijās Baltijas valstīs, Latvijā aptaujājot aptuveni 2000 MVU.
Nozīmīgākās atziņas
Lai arī daudzi noskaņojuma indikatori uzrāda augšupeju, MVU segmentā noskaņojums salīdzinājumā ar 2016. gada nogales vērtējumu uzlabojies vien par mata tiesu. Daudzviet tas vēl atpaliek no līmeņa, kāds tika uzrādīts 2014. un 2015. gadā. Vairums MVU (68%) gan ir piesardzīgi optimisti, kas šogad prognozē apgrozījuma pieaugumu līdz 15%, bet 9% sagaida pat straujāku apgrozījuma kāpumu.
Savukārt 23% uzņēmēju joprojām ir pesimisti un prognozē sava apgrozījuma samazināšanos. Komentāri un atbildes liecina, ka, neskatoties uz labvēlīgo vidi, mazie un vidējie uzņēmēji izvēlas būt piesardzīgi, tas ir, izvēlas nogaidīt. Šāds noskaņojums ļoti tieši ietekmē investīciju apetīti, kas gada laikā būtiskas izmaiņas nav piedzīvojusi. Tikai 14% aptaujāto MVU darbības attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā 30000 eiro. Mazāka apjoma investīcijas ir nodomājuši veikt 22% uzņēmēju. Tikmēr nekādu plānu nav 19% aptaujāto MVU. Pārējiem atbildes nav.
Ļoti bieži dzirdamas uzņēmēju sūdzības par iedzīvotāju zemo pirktspēju. Taču tā izriet no zemā ražīguma. To iespējams celt, veicot ieguldījumus jauninājumos, kas izpaužas augstākā pievienotajā vērtībā, ko iespējams pārvērst augstākās darbinieku algās. Tādēļ uzņēmēju izpratne un vēlme īstenot uzlabojumus ir izšķirīgs faktors tālākam pirktspējas pieaugumam. Taču te negatīvi izceļamies pat uz kaimiņu fona. Ja nepieciešamību ieguldīt produktu un pakalpojumu inovācijās saredz 37% Igaunijas un 35% Lietuvas MVU, tad starp Latvijas uzņēmējiem šādi plāni ir 22% respondentu. Bezrūpība? Droši vien, ka nē. Taču skaidrs, ka šāds skatījums ir nopietns izaicinājums.
Lai arī eksporta pieaugums priecē un jaunu tirgu apgūšanā vērojami panākumi, MVU ambīcijas ir izteikti zemas. Nevienu nepārsteigs, ka jaunu tirgu apguvē aktīvākie ir lietuvieši. To īpatsvars (16%), kas plāno jaunu tirgu apgūšanu, ir divreiz augstāks nekā Igaunijā. Latvijā jaunus tirgus plāno apgūt vien 6% MVU. Turklāt Latvijas uzņēmumi izteikti stūrgalvīgi turpina lūkoties pašmāju tirgus virzienā (83%). Vienlaikus šādu stratēģiju izvēlas 75% Lietuvas un 66% Igaunijas uzņēmumu. Cik ilgi tiks mīta mājražotāju taciņa? Tā ir ērta un izprotama, taču šaura, ar ierobežotu potenciālu, ja pašreizējais redzesloks saglabāsies nemainīgs.
Kā būtiska atšķirība parādās arī izpratnes trūkums par digitalizācijas nepieciešamību. To par ļoti svarīgu atzīst 19% respondentu Igaunijā un 17% Lietuvā. Latvijā šādi domā tikai 8% uzņēmēju. Turklāt to par pilnīgi nesvarīgu nosauc teju puse (44%) Latvijas MVU.
Kādi ir secinājumi?
Lai arī makro tendences sola pozitīvu vilkmi, jāveicina mikro un vidējo uzņēmumu ambīcijas izkāpt no savas komforta zonas un lūkoties eksporta virzienā. No visiem uzņēmumiem Latvijā tikai 5% no eksporta aizņem mikro un mazie uzņēmumi, kamēr Eiropas Savienībā tie ir 20%.1
Ir jāturpina pilnveidot apstākļus, kas būtu labvēlīgi tieši mikro un mazo uzņēmumu pieaugšanai. Viens no svarīgākajiem rīkiem ir digitalizācija, kas ļauj piekļūt jauniem tirgiem, efektivizēt darbību un palielināt pievienoto vērtību. Daudziem uzņēmumiem eksporta tirgus ilgtermiņā būs vienīgā iespēja izdzīvot un attīstīties.
Protams, pirktspēja augs arī reģionos, taču daudzu uzņēmēju vīzija, kas fokusējas uz vietējo, nereti šauri lokālo tirgu, kur tuvākās desmitgades laikā iedzīvotāju skaits saruks līdz pat trešdaļai, ir ceļš uz nekurieni. Izšķiroša loma būs arī tam, cik veiksmīgi attīstīsies valsts e-pakalpojumi un infrastruktūra, kas rada labvēlīgu vidi digitalizācijas pakalpojumu un inovāciju iespējām. Tieši valsts mērķtiecīga politika bija tā, kas ļāva Igaunijai veikt izrāvienu e-vides attīstībā.
Tāpat arī eksporta atbalsta pasākumi, kas apliecinājuši labu atdevi, ir jāturpina. Kā rāda aptauja, lielākie izaicinājumi ir ambīciju un informācijas trūkums, kas kavē veidot izpratni par digitālo tehnoloģiju iespējām un izšķirošo nozīmi rītdienas biznesā. Sēdēdami drošos ierakumos, riskējam palaist garām investīciju ciklu. Tā turpinot, šāda uzvedība atspēlēsies neīstenotās iespējās tuvoties ES labklājības līmenim, bet reizē arvien vairāk iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas.
Izmantotā informācija: "SEB bankas" BBO pārskats, 2018. gads.
(1) Konceptuālais ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"
