Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme turpinājās, palielinoties
par 0.7%. Savukārt gada laikā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2.8%. Ātrais
novērtējums liecina par pieaugumu mazumtirdzniecībā (+2.6%), kā arī
pakalpojumu nozarēs (+3%). Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvniecības nozare
(+25%). Nelielu pieaugumu uzrāda apstrādes rūpniecība (+1%), bet
rūpniecība kopumā, galvenokārt laikapstākļu dēļ, samazinājusies par 2%.
Gada pirmais ceturksnis uzrāda salīdzinoši vāju veikumu. Tomēr tas nebūtu jāsaista ar Ukrainas konflikta ietekmi, jo konflikts šajā laikā periodā tikai veidojās. Tendencēm ekonomikā ir ļoti spēcīga inerce. Turklāt šajos mēnešos tādu notikumu, kam bija pamats radīt tūlītēju uzvedības vai paradumu maiņu, nebija. Reakcija un ietekme būs jūtama rudens sākumā, kad sāks pienākt dati par vasaru. Visdrīzāk rezultāti atspoguļo vairāku faktoru kopumu. Respektīvi, pamazām zūd pēckrīzes atgūšanās jauda, bet sasniegto tempu neļauj noturēt vērojamais atslābums reformās un joprojām pietiekami augstā līmenī esošā nenoteiktība – lēnā eirozonas atgūšanās, kā arī ES fondu ciklu maiņa.
Kopumā arī šogad, kam ir visi priekšnosacījumi, turpinās dominēt patēriņš. Tirdzniecības, pakalpojumu, ar tūrismu saistīto nozaru izredzes ir pozitīvas, kaut Ukrainas konflikts ierobežos attīstības iespējas. Ukrainas konflikts atbalsosies daudzu uzņēmumu investīciju plānos, kā dēļ sagaidāma zemāka investīciju aktivitāte. Būvniecība turpinās augt. Lielākas aktivizēšanās iespējas ir nākamgad, kad iesils jaunā cikla fondu apguve. Neviennozīmīga attīstība sagaidāma apstrādes rūpniecībā, tomēr kopējie apjomi varētu pieaugt. Eirozonas atgūšanās ir potenciāls tālākam kāpumam.
Izaugsmes palēnināšanās atsauksies arī lēnākā bezdarba kritumā. Latvija pietuvojas tam līmenim, kad izaugsmes iespējas deldēt bezdarbu sarūk. Būs jāpieliek arvien lielākas pūles, jāpieņem mērķēti un segmentēti pasākumi, lai to mazinātu.
Liela daļa izaugsmes paātrinājuma potenciāls ir nozudis Ukrainas konfliktā radītajos apstākļos. Šogad IKP kāpums sagaidāms 2.9%, kas reģiona kontekstā būtu labs sniegums, nākamgad 3.4% apmērā. Taču jārēķinās, ka notikumi, kam ir un būs ilgtermiņa sekas, attīstās katru dienu. Turklāt šo apstākļu ietekme, jo īpaši tas, cik dziļš ir patiesais konflikta kaitējums Krievijas ekonomikai un kā šajos, spiedīgajos apstākļos Krievijas valdība spēs panākt arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, ir ļoti neskaidrs. Tāpat jāņem vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, kam ārējo notikumu kontekstā būs pietiekami nozīmīga loma uz ekonomiskajiem procesiem. Izaugsmes nosacījumi liek atkal nopietnāk pievērsties reformu turpināšanai. Taču jāsecina, ka priekšvēlēšanu laikā tas nebūs politiķu primārais fokuss.
Kopumā arī šogad, kam ir visi priekšnosacījumi, turpinās dominēt patēriņš. Tirdzniecības, pakalpojumu, ar tūrismu saistīto nozaru izredzes ir pozitīvas, kaut Ukrainas konflikts ierobežos attīstības iespējas. Ukrainas konflikts atbalsosies daudzu uzņēmumu investīciju plānos, kā dēļ sagaidāma zemāka investīciju aktivitāte. Būvniecība turpinās augt. Lielākas aktivizēšanās iespējas ir nākamgad, kad iesils jaunā cikla fondu apguve. Neviennozīmīga attīstība sagaidāma apstrādes rūpniecībā, tomēr kopējie apjomi varētu pieaugt. Eirozonas atgūšanās ir potenciāls tālākam kāpumam.
Izaugsmes palēnināšanās atsauksies arī lēnākā bezdarba kritumā. Latvija pietuvojas tam līmenim, kad izaugsmes iespējas deldēt bezdarbu sarūk. Būs jāpieliek arvien lielākas pūles, jāpieņem mērķēti un segmentēti pasākumi, lai to mazinātu.
Liela daļa izaugsmes paātrinājuma potenciāls ir nozudis Ukrainas konfliktā radītajos apstākļos. Šogad IKP kāpums sagaidāms 2.9%, kas reģiona kontekstā būtu labs sniegums, nākamgad 3.4% apmērā. Taču jārēķinās, ka notikumi, kam ir un būs ilgtermiņa sekas, attīstās katru dienu. Turklāt šo apstākļu ietekme, jo īpaši tas, cik dziļš ir patiesais konflikta kaitējums Krievijas ekonomikai un kā šajos, spiedīgajos apstākļos Krievijas valdība spēs panākt arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, ir ļoti neskaidrs. Tāpat jāņem vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, kam ārējo notikumu kontekstā būs pietiekami nozīmīga loma uz ekonomiskajiem procesiem. Izaugsmes nosacījumi liek atkal nopietnāk pievērsties reformu turpināšanai. Taču jāsecina, ka priekšvēlēšanu laikā tas nebūs politiķu primārais fokuss.
