Viss liecina par iedzīvotāju nākotnes vērtējuma tālāku uzlabošanos. Šādu apstiprinājumu, visticamāk, no pašiem iedzīvotājiem izdzirdēt būtu problemātiski, tomēr to drīzāk apliecina ar pieaugošu intensitāti vērojamā rīcība, piemēram labiekārtojot mājokli, iegādājoties jaunu apģērbu, vai dodoties ceļojumos u.tml.

Tas ļauj saglabāt prognozi par turpmāku, visai augstu patēriņa vitalitāti. Turklāt tirdzniecības aktivitāti nav spējuši slāpēt lielie apkures rēķini. Selektīvi pa nozarēm un apjomiem, bet vidēji ekonomikā saglabāsies darba samaksas kāpums. Tikmēr ārējo faktoru ietekmē, iedzīvotāji turpina izbaudīt zemas inflācijas apstākļus, kaut atsevišķos segmentos, sekojot kāpjošajam pieprasījumam, piemēram apģērbu un apavu segmentā, cenu kāpums ir jūtamāks. Pozitīvu ietekmi atstājis arī IIN samazinājums. Veicinošs aspekts ir publiskajā telpā dominējošais pozitīvais nākotnes vērtējums, kas turpina deldēt piesardzību, kā dēļ iedzīvotāji brīvāk ļaujas tēriņiem, tai skaitā īstenojot krīzes periodā atliktos. Vērojams arī pieprasījuma kāpums pēc patēriņa kreditēšanas iespējām.

Tādēļ šogad tieši privātais patēriņš būs viens no galvenajiem ekonomikas aktivitātes vilcējiem. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka valdot šādam fonam tiek ignorētas norādes uz riskiem, kas saistās ar visai nestabilās ārējās vides ietekmi un strauju pārmaiņu iespējamību. Tādēļ tērējot un vērtējot ilgtermiņa perspektīvas, nedrīkst piemirst par nepieciešamību tērēt apdomīgi un padomāt par uzkrājumu papildināšanu.