Aktivitātes kritums mēneša laikā vēl nav indikators negatīvām tendencēm. Gada griezumā - februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide turpina uzrādīt atzīstamu veikumu (+7.3%), apstrādes rūpniecība pieauga par 10.6%. Lielāko produkcijas pieaugumu uzrādīja kuģu un laivu būve, to remonts un apkope, kā arī dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana. Būtisku kāpumu uzrādīja arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Tajā pašā laikā bija nozares, kuru apjomi kritās - apģērbu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, tekstilizstrādājumu, kā arī pārtikas produktu ražošana, kas vairāk saistīts ar sezonalitātes ietekmi. 

Neskatoties uz eiro zonā valdošo tendenču negatīvo ietekmi uz visu Austrumeiropas reģionu, Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvas ir vērtējamas pozitīvi, kaut arī izaugsmes temps gada laikā kļūs mērenāks. Nozares galvenā panākumu atslēga joprojām būs meklējama eksporta tirgos. Jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem paver izmaksu kāpums Rietumos un vēlme tos optimizēt, kas ļaus atsevišķām nozarēm turpināt sparīgi augt. Lai arī iekšējais patēriņš atdzīvojas, tā potenciāls tomēr ir krietni vien ierobežots. Sarežģījumi eiro zonā ir izaugsmi ierobežojošs apstāklis, kas, ņemot vērā problēmu dziļumu, tik drīz neizzudīs. Tādēļ skatoties ilgtermiņā ir vērts piedomāt pie alternatīvām. To ignorance var novest pie izaugsmes iespēju izsmelšanas. Nozares izredzes attiecīgi ļauj novērtēt arī potenciālās izmaiņas darba tirgū, kas saglabās pozitīvu virzību, bet ne tuvu tik strauji kā pērn.