Latvijas preču eksporta gada pieaugums februārī bija 2.9%. Gada izaugsmi pozitīvi ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas produktu, koksnes, tekstila izstrādājumu, elektrisko iekārtu un celtniecības materiālu eksporta pieaugums.
Februārī salīdzinājumā ar janvārī straujākais eksporta pieaugums bija augu valsts produktiem, ko nodrošināja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta būtisks pieaugums uz Kongo, Irānu un Lībiju. Februārī preču eksportā pieaugumu uzrādīja arī parastie metāli un to izstrādājumi un satiksmes līdzekļi, kas eksportā līdz šim vairākus mēnešus saruka. Mēneša laikā preču eksports pieauga gandrīz uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, tai skaitā Krieviju. Preču eksports salīdzinājumā ar janvāri saruka uz Skandināvijas valstīm (Zviedriju, Somiju, Norvēģiju), turklāt šo valstu eksportā kritums ir arī gada griezumā. Negatīva eksporta gada izaugsme kopš 2013. gada maija turpinās uz Igauniju. Šī tendence un Skandināvijas valstu nevienmērīgā izaugsme nevieš cerības uz eksporta preču noieta tirgus paplašināšanos šajos reģionos tuvākā nākotnē.
Februārī preču importam vērojams gada kritums par 1.5%. Importa samazinājumu galvenokārt noteica sauszemes transportlīdzekļu un to daļu, parastā metāla un minerālproduktu ieveduma samazināšanās.
Runājot par Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi uz preču eksportu, Latvijas uzņēmēji reaģējuši ļoti atšķirīgi – daži iesaldējuši daļu līdzšinējos ražošanas apjomus, kamēr citi šo laiku ir novērtējuši kā iespēju eksporta paplašināšanai vai diversificēšanai. Pateicoties saspīlētajai situācijai, no minēto valstu tirgiem ir aizgājuši atsevišķi starptautiskie "spēlētāji", līdz ar to paverot iespējas plašākas tirdzniecības iespējas palicējiem. Kā liecina informācija masu medijos, piemēram, AS "Laima" saistībā ar Krievijas un Ukrainas notikumiem, neizjūt problēmas eksporta tirgos, tieši pretēji, pēc dažu konkurentu aiziešanas uzņēmums šogad Krievijā plāno 30% eksporta pieaugumu. Lai gan marta sākumā vairāki Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi apturēja piegādes Ukrainai un samazināja eksportu uz Krieviju sakarā ar saspīlēto politisko situāciju un šo valstu nacionālo valūtu vērtību kritumu, lielākoties uzņēmumi ražošanas apjoma samazināšanos neprognozē, plānojot novirzīt gatavo produkciju uz citiem tirgiem.
Lai gan turpinās pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās eirozonas valstīs, ārējā vidē pastāv riski saistībā ar Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz mūsu preču eksportu, ja nestabilā situācija saglabāsies ilgi un veidosies politiski šķēršļi jebkādu ekonomisku sankciju veidā. Riski gan vairāk ir saistīti ar eksporta iespēju sarukumu Krievijā, jo tā ir trešais lielākais Latvijas preču eksporta partneris (2013. gadā - 11.5% no visa preču eksporta) un koncentrēsies atsevišķās nozarēs, piemēram, pārtikas rūpniecībā, zivrūpniecībā un farmācijā.
Ukrainas īpatsvars kopējā Latvijas preču eksporta apjomā ir neliels (0.9% 2013. gadā) un tā sarukums būtiski neietekmēs kopējo eksportu.
Eiropas Savienībā (ES), kur Latvija realizē vairāk nekā 70% no kopējā preču eksporta, ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to viešot cerības, ka ārējais pieprasījums šajos tirgos spēcināsies, kompensējot Krievijas un Ukrainas konflikta negatīvo ietekmi uz eksportu.
Augošs ārējais pieprasījums ES varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu atjaunot investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai. Tai pašā laikā augstāka nenoteiktība var likt tiem uzņēmējiem, kas galvenokārt eksportē uz Krieviju un NVS valstīm, atlikt investīcijas.
Būtiski atcerēties, ka ekonomiskā krīze un grūtības bieži vien ir vēl viens stimuls uzņēmumiem un pat veselām valstīm veidot jaunus darbības modeļus - ne tikai izdzīvojot, bet uzlabojot savu konkurētspēju. Tā arī Krievijas un Ukrainas notikumu apstākļos parādās jaunas iespējas, piemēram, uzņēmumi ar brīviem resursiem, kuri raugās uz Ukrainas tirgu ilgtermiņā, var izmantot iespēju un iegādāties vai ilgtermiņā nomāt tirdzniecības platības, kas līdz šim nebija pieejamas.
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv
