Nauda tur pašlaik krājas 1 156 743 cilvēkiem, kas skaita ziņā atbilst 100% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Nomināli viņi pa visiem ir uzkrājuši 876 miljonus latu, bet pensiju plānu vidējais ienesīgums pērn bijis mīnus 1,96%. Tātad – jo ilgāk šāda krāšana turpināsies, jo mazāk cilvēki galu galā sakrās. Jāatzīst gan, ka aizpērn ienesīgums bijis plus 7,6%. Kur tad tas pazuda pērn, ko Latvijā un pasaulē pasniedz kā ekonomiskās stabilizācijas gadu? Ienesīgums un tātad arī pensiju uzkrājumi pazuda līdz ar dažādu vērtspapīru pārcenošanu. Spilgtākais piemērs tam ir Grieķijas valsts parādzīmes, kuras būs jānoraksta vairāk nekā 100 miljardu eiro vērtībā. Tālāk vērtība zūd akcijām, obligācijām u. c. vērtspapīriem, kurus izlaiduši Grieķijas kreditori, kreditoru kreditori utt. Eiropas Centrālā banka emitē eiro, lai segtu visu šo neveiksmīgo kreditoru parādus (jo kreditori paši ir naudu aizņēmušies, lai pelnītu uz kredītu un depozītu procentu starpības), bet šādi radītai naudai vērtības nav. Šāda vērtība rodas, salīdzinot preču un pakalpojumu daudzumu ar aizvien lielāku naudas daudzumu. Rezultātā reālo labumu vērtība ceļas jeb naudas vērtība krīt – to vienā vārdā sauc par inflāciju, kas padara uzkrājumus vēl jo mazvērtīgākus.