Pirms pāris gadiem ziemas aukstākajā dienā notika akcija "Grāmatu draugu ķēde", kad cilvēki stājās rindā cauri Rīgai, lai pa vienai pārnestu grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā uz jauno Gaismas pili Pārdaugavā. Bija milzīga cilvēku atsaucība, grāmatas tika padotas no rokas rokā, ikviens bija ieinteresēts sasniegt rezultātu – piepildīt jauno Nacionālās bibliotēkas ēku ar tās galveno saturu.
Šai kopīgi īstenotajai akcijai ir zināmas līdzības ar nule sāktajām reformām izglītības sistēmā, kuru pirmais solis ir – jauns modelis pedagogu algām. Kā savulaik par bibliotēkas ēku, tā pēdējos gados par skolotāju algām bijušas ilgas diskusijas. Bibliotēka ir uzcelta un sekmīgi darbojas, pedagogu algu jaunais modelis šovasar visbeidzot ir pieņemts valdībā un šomēnes tiek ieviests.
Simbolos runājot, mazās "gaismas pilis" šajā kontekstā ir bērni, kuriem vēlamies labu izglītību, bet simboliskā grāmata šajā brīdī tiek nodota visu Latvijas pašvaldību rokās – tas, kādas un cik skolas būs katrā konkrētajā novadā vai pilsētā, un vai skolotāji saņems labāku atalgojumu, ir atkarīgs no gudriem lēmumiem vietvarās.
Grāmatas draugu ķēdē dalība bija brīvprātīga, taču valdības un pašvaldību mijiedarbībā runa tomēr ir par pienākumiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir godprātīgi pildījis valdības uzdevumu un sagatavojis reformu, panākot arī ļoti ilgā laikā periodā ievērojamāko valsts budžeta dotācijas palielinājumu pedagogu algām – kopsummā 47 miljonus eiro jau nākamajā gadā.
Ķēdes nākamais loģiskais posms ir reformas ieviešana skolās, kas ir pašvaldību dibinātas un uzturētas. Kā labam saimniekam pašvaldībai ir pienākums par savām skolām rūpēties, tai skaitā arī saturiski.
Man šķiet loģiski, ka pašvaldībām tas ir ne tikai pienākums, bet tās ir arī ieinteresētas, lai būtu labas un izcilas skolas, kurās pašvaldībā dzīvojošās ģimenes vēlas sūtīt savus bērnus iegūt labu izglītību. Pedagogu algu reforma ir vērsta tieši uz to – lai visā Latvijā būtu līdzvērtīgas iespējas iegūt labu izglītību. Lai skolotāji kā pilsētās, tā novados varētu saņemt arvien labāku atalgojumu, kas ir nozīmīgs motivējošais elements.
Šobrīd no katras konkrētās pašvaldības ir atkarīgs tas, kādu algu skolotāji saņems. Ir gana daudz pašvaldību, kas jau laikus ir apzinājušas savu skolu tīklu, to sakārtojušas, lai ieguvēji būtu visi – kā skolotāji, tā bērni. Šajās skolās simboliskā grāmatu draugu ķēde rit savu gaitu uz labu rezultātu.
Diemžēl, jauna mācību gada sākumā no atsevišķām pašvaldībām dzirdama uzbrūkoša retorika un tiek tērēts daudz enerģijas un uzmanības reformas kritizēšanai. Šo aktivitāti laikam jau var norakstīt uz pašvaldību vēlēšanu tuvumu. Taču šāda savas neizdarības paslaucīšana zem tepiķa uz skolotāju rēķina man nešķiet godīga pret pedagogiem, kuri godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas strādā ar mūsu bērniem un mazbērniem, skolojot viņus par gudriem, moderniem, globālai pasaulei, tās izaicinājumiem un konkurencei sagatavotiem cilvēkiem.
Lai visiem sekmīgs jaunais mācību gads!
