Attīstības palīdzības sfērā ir daudz dalībnieku, tā ir ne tikai Eiropas Komisija, bet arī donorvalstis un saņēmējvalstis, starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, privātie un publiskie fondi, bankas un uzņēmumi, labdarības un reliģiskās organizācijas. Lai mēs ātrāk un efektīvāk sasniegtu kopējo mērķi – palīdzēt mazāk attīstītajām valstīm izskaust nabadzību –, Eiropas Komisija nāca klajā ar divām zaļajām grāmatām attīstības jomā, aicinot racionāli izmantot palīdzības līdzekļus, noturēt stingru finansiālu vadību esošajos ekonomiskajos apstākļos, tajā pašā laikā garantējot, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota efektīvi un paredzētajiem mērķiem.

Man ir arī prieks, ka Latvija uz attīstības palīdzību sāk skatīties siltāk un ar lielāku interesi nekā līdz šim. Ir būtiski pieaugusi uzņēmēju, pašvaldību un nevalstiskā sektora interese un vēlme līdzdarboties palīdzības programmās vai kā konsultantiem valsts pārvaldes veidošanā. Latvijas pieredze, veidojot savu valsti, ir ļoti vērtīga un nepieciešama tām valstīm, kas ir šā ceļa sākumā. Pieaugošā iedzīvotāju interese arī liecina, ka šī politika ir novērtēta kā derīga un interesanta.

Kā spilgts starptautisks notikums šā gada nogalē iezīmējās Eiropas attīstības dienas 6. un 7. decembrī Briselē, kas tiek rīkotas, lai mobilizētu un iesaistītu eiropiešus aktīvāk līdzdarboties attīstības palīdzības sniegšanā, lai vairotu solidaritāti Eiropas pilsoņos un medijos ar to valstu iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudz grūtākos apstākļos nekā mēs. No šā viedokļa Eiropas attīstības dienas radīja lielu pilsoņu interesi un plašu atspoguļojumu medijos. Tas ir izskaidrojams arī ar to, ka cilvēkiem ir vispārēja nepieciešamība un interese palīdzēt tiem, kuri dzīvo pastāvīgā badā, bez mājām un tiek pakļauti dažādiem necilvēcīgiem pārbaudījumiem.

Varētu teikt, ka attīstības dienas ir forums, kurā satiekas tie, kas saņem palīdzību, ar tiem, kas to dod. Mums tā ir iespēja piedāvāt savu redzējumu par to, kādai attīstības politikai ir jābūt mainīgajos apstākļos, un pārbaudīt, vai to pieņem un akceptē visi dalībnieki.

Mēs piedāvājam koncentrēties uz efektivitāti, lielāku privātā sektora iesaisti, investējot galvenokārt lauksaimniecībā un enerģētikā, kas nodrošinātu elektrības pieejamību, un iespēju šo valstu iedzīvotājiem pašiem sevi pabarot un apgādāt savas ģimenes. Attīstības politikai ir jābūt tik efektīvai, lai katrs ieguldītais eiro veicinātu ekonomisko attīstību, vairotu valstu un iedzīvotāju ienākumus, mazinātu atkarību no ārējiem finanšu resursiem.

Protams, EK un dalībvalstīm ir vēl daudz darba, lai īstenotu pašu uzstādītos mērķus, taču priecājos, ka process ir sācies, un pašreiz mēs gaidām sabiedrības vērtējumu mūsu piedāvājumam.

Nākamajā gadā pirmo reizi Eiropas attīstības dienas notiks valstī, kas nesen pievienojās ES – Polijā. Manuprāt, tas dos iespēju ne tikai poļiem vairāk uzzināt par attīstības politiku, bet arī veicinās izpratni par šo jomu tajās valstīs, kur attīstības palīdzības politika ir samērā jauna un vēl pilnībā neapgūta.

Sekojot Latvijas notikumiem, vēlos apsveikt visus šā gada Cicerona balvas saņēmējus. Katrs no viņiem ir pelnījis šo atzinību un novērtējumu. Personīgi es īpaši priecājos un sirsnīgi sveicu Eiženiju Aldermani, ar kuru esmu strādājis kopā, savā laikā mainot izglītības sistēmu Latvijā. Aldermanes kundzei ir īpaši nopelni, vadot naturalizācijas pārvaldi un tagad strādājot Rīgas domē, un uzskatu, ka viņa šo balvu bija pelnījusi saņemt jau agrāk.

Es priecājos, ka šogad Cicerona balva tika piešķirta arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Eiropas Savienība ir 27 valstu savienība, līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka šo valstu bloku vada līderi, kas virza vienotas Eiropas ideju un mobilizē dalībvalstis ekonomisko grūtību pārvarēšanai. Šobrīd tieši viņa lielā mērā ir tā persona, kas stabilizē Eiropu. Merkeles kundze ir spēcīga personība ar lielu politisko ietekmi, kas neapšaubāmi tiek īstenota kopējo Eiropas interešu labā.