Satversmes aizsardzības birojā pastāv atsevišķu darbinieku kopa, kura
lemj par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu gan pašiem sev, gan
valsts augstākajām amatpersonām. Nešaubīgi – tā ir liela vara pieņemt
ļoti izšķirīgus lēmumus, un šodien tāds spriedums parakstīts arī
attiecībā uz tieslietu ministri Baibu Broku (NA), kurai tomēr nav dota
pielaide valsts noslēpumam. Vai tas ir loģiski un tiesiskā valstī
pamatoti?
Situācija, kas izveidojusies praksē attiecībā uz Saeimas deputātiem, ministriem un Valsts prezidentu, ir amizanta un biedējoša vienlaikus. Jo faktiski šo amatpersonu darba devējs ir nevis Latvijas tauta, bet gan Satversmes aizsardzības birojs, kura pārstāvji vismaz pusgadu izspiego konkrētu personu un pēdējā dienā lemj tai liegt strādāt. Turklāt informācijas slepenā statusa dēļ ne tikai sabiedrība, bet arī pašas amatpersonas nevar uzzināt, kādi konkrēti fakti un iebildumi ir Satversmes aizsardzības biroja rīcībā, pieņemot noraidošo lēmumu.
Tādēļ, no vienas puses, liedzot tieslietu ministram pielaidi valsts noslēpumam, ir pamats uzskatīt, ka šī amatpersona noteikti nav pelnījusi valstī pārraudzīt tieši tiesiskuma jomu. Taču, no otras puses, ja apšauba pat tieslietu ministra godaprātu, likumpaklausību un lojalitāti valstij, – tur vajadzētu būt ļoti nopietniem iemesliem, un gan pati «izbrāķētā» persona, gan arī sabiedrība būtu pelnījusi zināt, par kādiem faktiem ir runa. Daži tos vērtētu, bet citi, iespējams, censtos atspēkot, tomēr visiem būtu skaidrs, ka Satversmes aizsardzības birojam ir bijis iemesls attiecīgi lemt
Diemžēl šobrīd ir pamats uzskatīt, ka ar minētā biroja starpniecību tiek kārtotas arī politiķu savstarpējās attiecības, jo šoreiz ir runa par amatpersonu, kurai līdz šim pielaide valsts noslēpumam ir bijusi. Jājautā, ko B.Broka ir paspējusi tādu sadarīt, ka šajā nelielajā starplaikā ir zaudējusi biroja uzticību?
Tādēļ, lai mazinātu šāda veida neskaidrības, pēc Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (SC) domām, kuram arī Satversmes aizsardzības birojs ir liedzis pielaidi valsts noslēpumam, biroja darbā ir nepieciešama revīzija. Ar tās palīdzību būtu jānovērš gan tajā pastāvošais interešu konfliktu, pašiem lemjot par savu pielaidi valsts noslēpumam, gan arī jāliedz izmantot šo specdienestu politiskām intrigām, kā arī jāmazina noslēpumainība, pieņemot izšķirīgos lēmumus, jo citādi «izbrāķētajām» amatpersonām pat nav iespējas kaut ko paskaidrot, nemaz nerunājot par aizstāvību.
«Viena lieta ir raustīt opozīcijas deputātus, kas ir vismaz saprotama koalīcijas nodarbe, bet pavisam cita – «izbrāķēt» valdības tieslietu ministru. Tas liecina par šķelšanos pašā koalīcijā,» pauž A.Elksniņš, uzskatot, ka politiķi savas nesaskaņas risina arī Satversmes aizsardzības birojā. Viņaprāt, «Nacionālās apvienības» ministri kārtējo reizi tikuši piesmieti, un tas notiek, saasinoties attiecībām koalīcijas deputātu starpā pirms vēlēšanām.
Tādēļ, no vienas puses, liedzot tieslietu ministram pielaidi valsts noslēpumam, ir pamats uzskatīt, ka šī amatpersona noteikti nav pelnījusi valstī pārraudzīt tieši tiesiskuma jomu. Taču, no otras puses, ja apšauba pat tieslietu ministra godaprātu, likumpaklausību un lojalitāti valstij, – tur vajadzētu būt ļoti nopietniem iemesliem, un gan pati «izbrāķētā» persona, gan arī sabiedrība būtu pelnījusi zināt, par kādiem faktiem ir runa. Daži tos vērtētu, bet citi, iespējams, censtos atspēkot, tomēr visiem būtu skaidrs, ka Satversmes aizsardzības birojam ir bijis iemesls attiecīgi lemt
Diemžēl šobrīd ir pamats uzskatīt, ka ar minētā biroja starpniecību tiek kārtotas arī politiķu savstarpējās attiecības, jo šoreiz ir runa par amatpersonu, kurai līdz šim pielaide valsts noslēpumam ir bijusi. Jājautā, ko B.Broka ir paspējusi tādu sadarīt, ka šajā nelielajā starplaikā ir zaudējusi biroja uzticību?
Tādēļ, lai mazinātu šāda veida neskaidrības, pēc Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (SC) domām, kuram arī Satversmes aizsardzības birojs ir liedzis pielaidi valsts noslēpumam, biroja darbā ir nepieciešama revīzija. Ar tās palīdzību būtu jānovērš gan tajā pastāvošais interešu konfliktu, pašiem lemjot par savu pielaidi valsts noslēpumam, gan arī jāliedz izmantot šo specdienestu politiskām intrigām, kā arī jāmazina noslēpumainība, pieņemot izšķirīgos lēmumus, jo citādi «izbrāķētajām» amatpersonām pat nav iespējas kaut ko paskaidrot, nemaz nerunājot par aizstāvību.
«Viena lieta ir raustīt opozīcijas deputātus, kas ir vismaz saprotama koalīcijas nodarbe, bet pavisam cita – «izbrāķēt» valdības tieslietu ministru. Tas liecina par šķelšanos pašā koalīcijā,» pauž A.Elksniņš, uzskatot, ka politiķi savas nesaskaņas risina arī Satversmes aizsardzības birojā. Viņaprāt, «Nacionālās apvienības» ministri kārtējo reizi tikuši piesmieti, un tas notiek, saasinoties attiecībām koalīcijas deputātu starpā pirms vēlēšanām.
