Ievads.
Kāda Senās Romas tiesību norma nosaka: Nullum crimen sine poena, nulla poena sine lege, nullum crimin sine poena legali - nav nozieguma bez soda, nav soda bez likuma, nav nozieguma bez likumīga soda. Bet kā ir mūsdienu neatkarīgajā Latvijā? Tikai daži fakti, kas acīmredzami pierāda, ka Latvijā valda noziedzinieki.
Kāda Senās Romas tiesību norma nosaka: Nullum crimen sine poena, nulla poena sine lege, nullum crimin sine poena legali - nav nozieguma bez soda, nav soda bez likuma, nav nozieguma bez likumīga soda. Bet kā ir mūsdienu neatkarīgajā Latvijā? Tikai daži fakti, kas acīmredzami pierāda, ka Latvijā valda noziedzinieki.
Iztirzājums.
Tātad turpinājumā lasāms ilgstošā izmeklēšanā un/vai iztiesāšanā esošo krimināllietu saraksts. Visām šīm lietām kopīgais ir tas, kas ir acīmredzams – nav rezultāts samērīgā termiņā vai vispār nav nekāds rezultāts.
Pirmā daļa bez īpašiem paskaidrojumiem.
1. Bijušo policijas darbinieku A.Ļipņicka, J.Vingra, I.Straumes un R.Meļķa krimināllieta (par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ noveda pie cietušā nāves). Lietas izskatīšana uzsākta 2002.gada beigās.
2. Ventspils amatpersonu krimināllieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2006.gada 20.jūlijā.
3. Bijušā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieka E.Gulbja lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2008.gadā.
4. 13.janvāra grautiņu lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2009.gadā.
5. Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllieta. Kriminālprocess uzsākts 2011.gada 1.jūnijā.
6. No amata atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa V.Vaškeviča lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2011.gadā.
7. Bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2011.gadā.
8. Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2012.gadā.
9. Jūrmalas domes deputātes M.Vorobjovas lieta (saistībā ar Dzintaru koncertzāli). Lietas izskatīšana uzsākta 2012.gada sākumā.
Otrā daļa ar paskaidrojumiem.
10. Digitālās TV krimināllieta
Digitālās TV krimināllietas būtība saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) savulaik dibināto meitasuzņēmumu "Digitālais radio un televīzijas centrs" (DRTC), ārzonas kompāniju "Kempmayer Media Ltd." un tās meitasuzņēmuma Latvijā "Kempmayer Media Latvia" (KML) vienošanos, kas pēc 2000.gada paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Kā izriet no šobrīd iztiesāšanā esošās krimināllietas materiāliem, iespējams krāpnieciskas shēmas rezultātā "Kempmayer Media Ltd." interesēs DRTC no LVRTC ieguvusi 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, turklāt no ārvalstu tiesībsargiem saņemtās ziņas un publiski izskanējusī informācija vedina domāt arī par bijušā Latvijas premjerministra A.Šķēles saistību ar "Kempmayer Media Ltd." No līdz šim publiski pieejamās informācijas secināms, ka bijušam Latvijas premjerministram A.Šķēlem, izmantojot vairākas ārzonu kompāniju starpniecības pakalpojumus, piederējušas vismaz 25% "Kempmayer Media Ltd." akciju.
Krāpnieciskās shēmas būtība bija saistīta ar vairākkārtēju iepērkamo iekārtu sadārdzinājumu, tādējādi palielinot Digitālās TV ieviešanas izmaksas.
Kopumā Digitālās TV lietā apsūdzētas 19 personas, tajā skatā, arī valsts amatpersonas.
Apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Rezultāts - nav sodīta neviena amatpersona.
11. Dienvidu tilts
Dienvidu tilta celtniecība Rīgā tika uzsākta 2004.gadā, bet tilta izmantošanas satiksmē tika atļauta 2008.gadā.
Saistībā ar Valsts kontroles ziņojumu par faktu, ka Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai - 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai - 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2009.gada pavasarī uzsāka kriminālprocesu par valsts amatpersonu darbībām, kas pārsniedz piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Valsts kontrole savā revīzijā norādījusi, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb 87%.
Turklāt, būtisks tilta būvdarbu sadārdzinājums bija iespējams tāpēc, ka praktiski visi noslēgtie iepirkuma līgumi, kas paredzēja būvdarbu pakalpojumu un materiālu iegādi, gan pirms, gan pēc to noslēgšanas tika grozīti par labu iepirkumos uzvarējušajiem pretendentiem. Līdz ar to, sākotnēji iepirkuma nolikumam pievienotie līguma projekti nebija saistoši būvdarbu veicējiem un faktiski radīja iespēju atbilstoši savām vajadzībām grozīt iepirkumu līgumu saturu.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
12. «Parex banka»
Dibināta 1992.gadā. No 2007.-2008.gadam «Parex banka» saņēma 775 miljonu Euro aizdevumu, kas tika izmantots bankas likviditātes nodrošināšanai. Ņemot vērā nesamērīgi lielo kredītu apjomu un bankas faktiskas iespējas atgriezt saņemtos aizdevumus, kā arī faktu, ka FKTK nebija veikusi sistemātisku bankas finanšu monitoringu un likviditātes pārbaudi, bankas vadība neoficiāli vērsās pie valdības vadītāja ar lūgumu veikt ieguldījumu «Parex bankas» kapitālā, vienlaikus lielākajiem akcionāriem V.Karginam un V.Krasovickim saglabājot balsstiesības bankas pārvaldē un bankas valdes locekļu amatus ar iespēju vēlāk atgūt pilnīgu kontroli pār banku.
Jāvērš uzmanība, ka laikā, kad notika neoficiālās sarunas par bankas likviditātes nodrošināšanu ar valsts ieguldījumu palīdzību, bankas pārstāvju sniegtajos finanšu pārskatos FKTK bankas likviditātes problēmas netika norādītas.
Atbilstoši starp valdību un «Parex banku» noslēgtajam Ieguldījumu līgumam 51% bankas akciju par simbolisku samaksu nonāca A/S «Latvijas Hipotēku un zemes banka» īpašumā.
Gandrīz mēnesi pēc «Parex bankas» akciju kontrolpaketes pāriešanas valsts īpašumā, bankai joprojām nebija uzlikti saistību ierobežojumi, kas bankas vadītājiem V.Karginam un V.Krasovickim deva iespēju lielu daļu noguldījumu pārskaitīt uz ārvalstu banku kontiem, tādējādi pēc faktiski lielākās daļas nerezidentu un rezidentu finanšu līdzekļu aizplūšanas no bankas, valdībai bija jāpieņem lēmums par bankas pilnīgu nacionalizāciju ņemot vērā tās nespēju segt savas saistības.
Šobrīd pret «Parex bankas» vadību uzsākts kriminālprocess par bankas vadības saukšanu pie krimināltiesiskās atbildības. Savukārt kriminālprocess, kas tika uzsākts pret atbildīgajām valsts amatpersonām 2010.gadā tika izbeigts sastāva trūkuma dēļ.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
13. «Air Baltic»
«Air Baltic» ir valsts kapitālsabiedrība, kurai 2011.gadā radās nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļu piesaistes, ņemot vērā iepriekšējo gadu nesekmīgo saimniecisko darbību, kas lidsabiedrības radīja vairāk kā 13 miljonu latu zaudējumus.
Neskatoties uz iepriekš publiskajā telpā un medijos izskanējušām aizdomām par lidsabiedrības finanšu problēmām, tā laika Satiksmes ministrs U.Augulis apgalvoja, ka minētās informācijas parādīšanas publiskajā telpā ir nekas vairāk kā spekulācijas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām. Jāpiebilst, ka laikā, kad tika sniegts minētais Satiksmes ministrijas paziņojums, «Air Baltic» vadītājs B.Fliks joprojām nebija iesniedzis Satiksmes ministrijai tam vairākkārtīgi lūgto finanšu pārskatu par uzņēmuma darbības rezultātiem 2010.gada pirmajos piecos mēnešos. «Air Baltic» finanšu pārskata iesniegšanas kavēšana līdz ar publiskajā telpā izskanējušajām aizdomām, valdības slēgtajā sēdē publicēto ziņojumu par drošiem «bankrota» draudiem «Air Baltic», tomēr neradīja Satiksmes ministrijai šaubas par «Air Baltic» likviditāti.
Tomēr, saņemot «Air Baltic» 2010.gada auditēto pārskatu un provizoriskos darbības rezultātus 2011.gada sākumā, Satiksmes ministrija, kā «Air Baltic» kapitāldaļu turētāja, izskatīšanai valdības sēdē virzīja jautājumu par nepieciešamību veikt izmaiņas sabiedrības statūtos un akcionāru līgumā, lai palielinātu valsts ietekmi uzņēmumā.
Novēlotā amatpersonu rīcība liegusi «Air Baltic» laicīgi piemeklēt investorus, līdz ar ko valsts finanšu ieguldījums lidsabiedrības likviditātes atjaunošanā faktiski tika izskatīts kā vienīgais variants.
Ņemot vērā minēto, KNAB rosinājis prokuratūrai uzrādīt apsūdzību bijušajam «Air Baltic» vadītājam B.Flikam par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
14. «Latvijas Krājbanka»
«Latvijas Krājbanka» ir senākā Latvijā reģistrētā kredītiestāde, kuras darbības pirmsākumi sākās 1924.gadā kā «Pasta krājkasei».
2005.gadā par «Latvijas Krājbankas» lielāko (83%) akcionāru kļuva Krievijas izcelsmes uzņēmēja V.Antonova kontrolētā Lietuvas banka «Snoras».
Ņemot vērā nepieciešamību un bankas vēlmi izsniegt nesamērīgi savām iespējām lielu kredītu 100 miljonu latu apmērā «Air Baltic» glābšanai (2011.gadā), «Latvijas Krājbankas» vadība nolēma ieķīlāt bankas klientu noguldījumu naudu ārvalstu finanšu iestādēs.
Ņemot vērā FKTK nespēju sadarboties ar ārvalstu finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, lai sekmīgi uzraudzītu bankas darbību ārvalstu finanšu tirgos, «Latvijas Krājbankas» vadības rīcību, nesniedzot patiesu rīcību par bankas likviditātes faktisko stāvokli FKTK un FKTK nereaģēšanu uz Lietuvas uzraugošo iestāžu paziņojumiem par «Latvijas Krājbankas» lielākā akcionāra «Snoras bankas» darbības apturēšanu, no «Latvijas Krājbankas» īsā laikā posmā aizplūda lielākā daļa nerezidentu noguldījumu un daļa no rezidentu noguldījumiem, kas kopsakarā ar Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra atteikumu ieguldīt bankā budžeta līdzekļus, noveda «Latvijas Krājbanku» līdz maksātnespējai.
Bijušajiem «Latvijas Krājbankas» valdes locekļiem piemērots smagos noziegumos apsūdzēto statuss.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
15. «Liepājas Metalurgs»
A/S «Liepājas Metalurgs» ir bijis lielākais metalurģijas uzņēmums Latvijā, kas dibināts 1882.gadā.
2009.gada gadā Valsts kase, pamatojoties uz valdības pieņemto lēmumu, izsniedza uzņēmumam kredīta garantiju, kas bija nepieciešama ražošanas iekārtu modernizācijai. Kredīta galvojuma izsniegšanas pamatojumu Valsts kase pamatoja ar uzņēmuma uzrādītajām un iesniegtajām ķīlu zīmēm, kas pilnībā nosegušas valsts sniegtās garantijas riskus.
Pamatojoties uz Valsts kases paziņojumu par iespēju sniegt valsts atbalstu uzņēmumam kredīta garantijas veidā, valdība lēma par kredīta garantijas izsniegšanu A/S «Liepājas Metalurgs», neskatoties uz to, ka Valsts kase neveica uzņēmuma darbības finanšu un faktiski iespējamo uzņēmuma debetu apjomu analīzi, bet valdība, pieņemot lēmumu par atbalsta sniegšanu, nelūdza uzņēmumam tā darbības finanšu pārskatus.
Ņemot vērā ES un pasaules tirgos esošo metalurģijas uzņēmumu pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, kā arī uzņēmuma vadības rīcību, neuzrādot informāciju par uzņēmuma faktisko stāvokli, kad tas lūdza valsts atbalstu kredīta garantijas saņemšanai, iespējams, fiktīvi noslēgto aizdevumu līgumu par kredītu piešķiršanu noslēgšanu, uzņēmumam radās grūtības ar kredīta, kura galvotājs bija Latvijas valsts, atmaksu.
Jāvērš uzmanība, ka uzņēmuma vadība līdz oficiāla palīdzības lūguma izteikšanai valdībai 2013.gada vasarā, veica citu tam saistošo kredītu maksājumus, kas nebija prioritāri, līdz ar to, iespējams, apstiprinot sabiedrībā izskanējušo informāciju, par fiktīvi noslēgto aizdevumu un sadarbības līgumu esamību.
2013.gada rudenī uzņēmumam tika konstatētas maksātnespējas pazīmes un tika iesniegts tā maksātnespējas pieteikums, pēc kura notiek acīmredzam naudas izpumēšana no uzņēmuma.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
16. Zolitūdes traģēdijas lieta – Jums vēl ir šaubas, kurp lieta novedīs?
Nobeigums.
Tikai nepārprotiet! Sarakstā minētās personas nav noziedzinieki! Šīm personām ir tiesības uz nevainīguma prezumciju, jo kamēr nav notiesāts, tikmēr nav vainīgs! Tā tiešām ir būtiska cilvēktiesība! Tāpēc varbūt par noziedziniekiem beidzot jāsāk uzskatīt tos, kuri šo nesodāmības sistēmu ir pieļāvuši un turpina kultivēt.
Un kā Jums šķiet, Latvija ir noziedzinieku lielvalsts?
Tātad turpinājumā lasāms ilgstošā izmeklēšanā un/vai iztiesāšanā esošo krimināllietu saraksts. Visām šīm lietām kopīgais ir tas, kas ir acīmredzams – nav rezultāts samērīgā termiņā vai vispār nav nekāds rezultāts.
Pirmā daļa bez īpašiem paskaidrojumiem.
1. Bijušo policijas darbinieku A.Ļipņicka, J.Vingra, I.Straumes un R.Meļķa krimināllieta (par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ noveda pie cietušā nāves). Lietas izskatīšana uzsākta 2002.gada beigās.
2. Ventspils amatpersonu krimināllieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2006.gada 20.jūlijā.
3. Bijušā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieka E.Gulbja lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2008.gadā.
4. 13.janvāra grautiņu lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2009.gadā.
5. Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllieta. Kriminālprocess uzsākts 2011.gada 1.jūnijā.
6. No amata atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa V.Vaškeviča lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2011.gadā.
7. Bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2011.gadā.
8. Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta. Lietas izskatīšana uzsākta 2012.gadā.
9. Jūrmalas domes deputātes M.Vorobjovas lieta (saistībā ar Dzintaru koncertzāli). Lietas izskatīšana uzsākta 2012.gada sākumā.
Otrā daļa ar paskaidrojumiem.
10. Digitālās TV krimināllieta
Digitālās TV krimināllietas būtība saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) savulaik dibināto meitasuzņēmumu "Digitālais radio un televīzijas centrs" (DRTC), ārzonas kompāniju "Kempmayer Media Ltd." un tās meitasuzņēmuma Latvijā "Kempmayer Media Latvia" (KML) vienošanos, kas pēc 2000.gada paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Kā izriet no šobrīd iztiesāšanā esošās krimināllietas materiāliem, iespējams krāpnieciskas shēmas rezultātā "Kempmayer Media Ltd." interesēs DRTC no LVRTC ieguvusi 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, turklāt no ārvalstu tiesībsargiem saņemtās ziņas un publiski izskanējusī informācija vedina domāt arī par bijušā Latvijas premjerministra A.Šķēles saistību ar "Kempmayer Media Ltd." No līdz šim publiski pieejamās informācijas secināms, ka bijušam Latvijas premjerministram A.Šķēlem, izmantojot vairākas ārzonu kompāniju starpniecības pakalpojumus, piederējušas vismaz 25% "Kempmayer Media Ltd." akciju.
Krāpnieciskās shēmas būtība bija saistīta ar vairākkārtēju iepērkamo iekārtu sadārdzinājumu, tādējādi palielinot Digitālās TV ieviešanas izmaksas.
Kopumā Digitālās TV lietā apsūdzētas 19 personas, tajā skatā, arī valsts amatpersonas.
Apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Rezultāts - nav sodīta neviena amatpersona.
11. Dienvidu tilts
Dienvidu tilta celtniecība Rīgā tika uzsākta 2004.gadā, bet tilta izmantošanas satiksmē tika atļauta 2008.gadā.
Saistībā ar Valsts kontroles ziņojumu par faktu, ka Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai - 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai - 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2009.gada pavasarī uzsāka kriminālprocesu par valsts amatpersonu darbībām, kas pārsniedz piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Valsts kontrole savā revīzijā norādījusi, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb 87%.
Turklāt, būtisks tilta būvdarbu sadārdzinājums bija iespējams tāpēc, ka praktiski visi noslēgtie iepirkuma līgumi, kas paredzēja būvdarbu pakalpojumu un materiālu iegādi, gan pirms, gan pēc to noslēgšanas tika grozīti par labu iepirkumos uzvarējušajiem pretendentiem. Līdz ar to, sākotnēji iepirkuma nolikumam pievienotie līguma projekti nebija saistoši būvdarbu veicējiem un faktiski radīja iespēju atbilstoši savām vajadzībām grozīt iepirkumu līgumu saturu.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
12. «Parex banka»
Dibināta 1992.gadā. No 2007.-2008.gadam «Parex banka» saņēma 775 miljonu Euro aizdevumu, kas tika izmantots bankas likviditātes nodrošināšanai. Ņemot vērā nesamērīgi lielo kredītu apjomu un bankas faktiskas iespējas atgriezt saņemtos aizdevumus, kā arī faktu, ka FKTK nebija veikusi sistemātisku bankas finanšu monitoringu un likviditātes pārbaudi, bankas vadība neoficiāli vērsās pie valdības vadītāja ar lūgumu veikt ieguldījumu «Parex bankas» kapitālā, vienlaikus lielākajiem akcionāriem V.Karginam un V.Krasovickim saglabājot balsstiesības bankas pārvaldē un bankas valdes locekļu amatus ar iespēju vēlāk atgūt pilnīgu kontroli pār banku.
Jāvērš uzmanība, ka laikā, kad notika neoficiālās sarunas par bankas likviditātes nodrošināšanu ar valsts ieguldījumu palīdzību, bankas pārstāvju sniegtajos finanšu pārskatos FKTK bankas likviditātes problēmas netika norādītas.
Atbilstoši starp valdību un «Parex banku» noslēgtajam Ieguldījumu līgumam 51% bankas akciju par simbolisku samaksu nonāca A/S «Latvijas Hipotēku un zemes banka» īpašumā.
Gandrīz mēnesi pēc «Parex bankas» akciju kontrolpaketes pāriešanas valsts īpašumā, bankai joprojām nebija uzlikti saistību ierobežojumi, kas bankas vadītājiem V.Karginam un V.Krasovickim deva iespēju lielu daļu noguldījumu pārskaitīt uz ārvalstu banku kontiem, tādējādi pēc faktiski lielākās daļas nerezidentu un rezidentu finanšu līdzekļu aizplūšanas no bankas, valdībai bija jāpieņem lēmums par bankas pilnīgu nacionalizāciju ņemot vērā tās nespēju segt savas saistības.
Šobrīd pret «Parex bankas» vadību uzsākts kriminālprocess par bankas vadības saukšanu pie krimināltiesiskās atbildības. Savukārt kriminālprocess, kas tika uzsākts pret atbildīgajām valsts amatpersonām 2010.gadā tika izbeigts sastāva trūkuma dēļ.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
13. «Air Baltic»
«Air Baltic» ir valsts kapitālsabiedrība, kurai 2011.gadā radās nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļu piesaistes, ņemot vērā iepriekšējo gadu nesekmīgo saimniecisko darbību, kas lidsabiedrības radīja vairāk kā 13 miljonu latu zaudējumus.
Neskatoties uz iepriekš publiskajā telpā un medijos izskanējušām aizdomām par lidsabiedrības finanšu problēmām, tā laika Satiksmes ministrs U.Augulis apgalvoja, ka minētās informācijas parādīšanas publiskajā telpā ir nekas vairāk kā spekulācijas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām. Jāpiebilst, ka laikā, kad tika sniegts minētais Satiksmes ministrijas paziņojums, «Air Baltic» vadītājs B.Fliks joprojām nebija iesniedzis Satiksmes ministrijai tam vairākkārtīgi lūgto finanšu pārskatu par uzņēmuma darbības rezultātiem 2010.gada pirmajos piecos mēnešos. «Air Baltic» finanšu pārskata iesniegšanas kavēšana līdz ar publiskajā telpā izskanējušajām aizdomām, valdības slēgtajā sēdē publicēto ziņojumu par drošiem «bankrota» draudiem «Air Baltic», tomēr neradīja Satiksmes ministrijai šaubas par «Air Baltic» likviditāti.
Tomēr, saņemot «Air Baltic» 2010.gada auditēto pārskatu un provizoriskos darbības rezultātus 2011.gada sākumā, Satiksmes ministrija, kā «Air Baltic» kapitāldaļu turētāja, izskatīšanai valdības sēdē virzīja jautājumu par nepieciešamību veikt izmaiņas sabiedrības statūtos un akcionāru līgumā, lai palielinātu valsts ietekmi uzņēmumā.
Novēlotā amatpersonu rīcība liegusi «Air Baltic» laicīgi piemeklēt investorus, līdz ar ko valsts finanšu ieguldījums lidsabiedrības likviditātes atjaunošanā faktiski tika izskatīts kā vienīgais variants.
Ņemot vērā minēto, KNAB rosinājis prokuratūrai uzrādīt apsūdzību bijušajam «Air Baltic» vadītājam B.Flikam par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
14. «Latvijas Krājbanka»
«Latvijas Krājbanka» ir senākā Latvijā reģistrētā kredītiestāde, kuras darbības pirmsākumi sākās 1924.gadā kā «Pasta krājkasei».
2005.gadā par «Latvijas Krājbankas» lielāko (83%) akcionāru kļuva Krievijas izcelsmes uzņēmēja V.Antonova kontrolētā Lietuvas banka «Snoras».
Ņemot vērā nepieciešamību un bankas vēlmi izsniegt nesamērīgi savām iespējām lielu kredītu 100 miljonu latu apmērā «Air Baltic» glābšanai (2011.gadā), «Latvijas Krājbankas» vadība nolēma ieķīlāt bankas klientu noguldījumu naudu ārvalstu finanšu iestādēs.
Ņemot vērā FKTK nespēju sadarboties ar ārvalstu finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, lai sekmīgi uzraudzītu bankas darbību ārvalstu finanšu tirgos, «Latvijas Krājbankas» vadības rīcību, nesniedzot patiesu rīcību par bankas likviditātes faktisko stāvokli FKTK un FKTK nereaģēšanu uz Lietuvas uzraugošo iestāžu paziņojumiem par «Latvijas Krājbankas» lielākā akcionāra «Snoras bankas» darbības apturēšanu, no «Latvijas Krājbankas» īsā laikā posmā aizplūda lielākā daļa nerezidentu noguldījumu un daļa no rezidentu noguldījumiem, kas kopsakarā ar Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra atteikumu ieguldīt bankā budžeta līdzekļus, noveda «Latvijas Krājbanku» līdz maksātnespējai.
Bijušajiem «Latvijas Krājbankas» valdes locekļiem piemērots smagos noziegumos apsūdzēto statuss.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
15. «Liepājas Metalurgs»
A/S «Liepājas Metalurgs» ir bijis lielākais metalurģijas uzņēmums Latvijā, kas dibināts 1882.gadā.
2009.gada gadā Valsts kase, pamatojoties uz valdības pieņemto lēmumu, izsniedza uzņēmumam kredīta garantiju, kas bija nepieciešama ražošanas iekārtu modernizācijai. Kredīta galvojuma izsniegšanas pamatojumu Valsts kase pamatoja ar uzņēmuma uzrādītajām un iesniegtajām ķīlu zīmēm, kas pilnībā nosegušas valsts sniegtās garantijas riskus.
Pamatojoties uz Valsts kases paziņojumu par iespēju sniegt valsts atbalstu uzņēmumam kredīta garantijas veidā, valdība lēma par kredīta garantijas izsniegšanu A/S «Liepājas Metalurgs», neskatoties uz to, ka Valsts kase neveica uzņēmuma darbības finanšu un faktiski iespējamo uzņēmuma debetu apjomu analīzi, bet valdība, pieņemot lēmumu par atbalsta sniegšanu, nelūdza uzņēmumam tā darbības finanšu pārskatus.
Ņemot vērā ES un pasaules tirgos esošo metalurģijas uzņēmumu pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, kā arī uzņēmuma vadības rīcību, neuzrādot informāciju par uzņēmuma faktisko stāvokli, kad tas lūdza valsts atbalstu kredīta garantijas saņemšanai, iespējams, fiktīvi noslēgto aizdevumu līgumu par kredītu piešķiršanu noslēgšanu, uzņēmumam radās grūtības ar kredīta, kura galvotājs bija Latvijas valsts, atmaksu.
Jāvērš uzmanība, ka uzņēmuma vadība līdz oficiāla palīdzības lūguma izteikšanai valdībai 2013.gada vasarā, veica citu tam saistošo kredītu maksājumus, kas nebija prioritāri, līdz ar to, iespējams, apstiprinot sabiedrībā izskanējušo informāciju, par fiktīvi noslēgto aizdevumu un sadarbības līgumu esamību.
2013.gada rudenī uzņēmumam tika konstatētas maksātnespējas pazīmes un tika iesniegts tā maksātnespējas pieteikums, pēc kura notiek acīmredzam naudas izpumēšana no uzņēmuma.
Rezultāts – nav sodīta neviena amatpersona.
16. Zolitūdes traģēdijas lieta – Jums vēl ir šaubas, kurp lieta novedīs?
Nobeigums.
Tikai nepārprotiet! Sarakstā minētās personas nav noziedzinieki! Šīm personām ir tiesības uz nevainīguma prezumciju, jo kamēr nav notiesāts, tikmēr nav vainīgs! Tā tiešām ir būtiska cilvēktiesība! Tāpēc varbūt par noziedziniekiem beidzot jāsāk uzskatīt tos, kuri šo nesodāmības sistēmu ir pieļāvuši un turpina kultivēt.
Un kā Jums šķiet, Latvija ir noziedzinieku lielvalsts?
Sveiki ar labu nakti Neatkarīgi no tā, vai esat francūzis, šveicietis, slovāks, ungārs, spānis, latvietis, portugālis, itālis... jebkur pasaulē, - Jūs meklējat naudas aizdevumu sava projekta realizācijai – Jūsu bankas jūs ir noraidījušas - Jums ir nepieciešams aizdevums, lai dzēstu parādus, samaksātu rēķinus vai izveidotu projektu Jūsu finansiālā trauma tagad ir beigusies, E-pasts: financeluis@gmail.com telegramma: https://t.me/servicioluis NB: Kredīts uzliek saistības un ir jāatmaksā. Pirms apņemšanās pārbaudiet savu atmaksas spēju. Nav nopietna atturēšanās. PALDIES, ar cieņu