Aldis Gobzems
Jurisprudence
Referendums ir sekas savstarpējam tolerances trūkumam
Pievienots 2012 gada 14. februārī | 1 komentārs
Drukāt
Šo sestdien ikviena pilsoņa pienākums ir piedalīties gaidāmajā referendumā par divvalodības jautājumu Latvijā. Neskatoties uz to, ka līdzdalība tautas nobalsošanā jeb referendumā ir viens no demokrātijas pamatprincipiem, šajā situācijā, izskatās, tas sašķels sabiedrību divās daļās un pretnostatīs latviešus pret krieviem un krievus pret latviešiem vēl vairāk kā līdz šim. Diemžēl.

Šis referendums parāda patieso situāciju valstī, kas pēdējo divdesmit vienu gadu ir bijusi starp latviešu un krievu kopienām, norādot uz savstarpējās cieņas un tolerances trūkumu. Par šo situāciju līdzatbildība ir jāuzņemas politiskajai elitei, kas šo daudzo gadu laikā nav spējusi rast risinājumu šai problēmai. Tai vietā, lai veicinātu abu kopienu saliedētību un cieņu vienai pret otru, tā ir sabiedrību sašķēlusi, aizstāvot katrs savas šaurās politiskās intereses, savu personīgo izdzīvošanu kā politiķiem. Jā, divvalodības jautājums ir tikai neganta un netīra politika, nekas vairāk, jo ikviens sevi cienošs un izglītots latvietis mācēs runāt gan latviski, gan krieviski, gan vēl citās valodās. Tāpat kā to spēs ikviens izglītots un Latvijai vajadzīgs šeit dzīvojošs krievs.

Cieņa un mīlestība vienam pret otru ir tas, kas Latvijas sabiedrībai ir jāmācās. Arī man. Tikai no mums pašiem – gan latviešiem, gan krieviem ir atkarīgs tas, vai valstī, kurā mēs dzīvojam, būs viena saliedēta kopiena. Mums ir jāiemācās cienīt atšķirīgo, lai kā vienota kopiena sasniegtu ilgtspēju un izaugsmi nākotnē, jo tikai saliedēta sabiedrība ir spējīga izdzīvot un būt konkurētspējīga ilgtermiņā. Kāpēc Latvija pasaules kontekstā izskatās tik nožēlojama? Tieši tāpēc, ka mēs līdz šim neesam iemācījušies cienīt un mīlēt sevi, kur nu vēl citus. Bet tikai caur cieņu, mīlestību valsts var patiesi izaugt. Un mums ir iespēja, tikai jāvēlas to izmantot.

Tāpēc es iešu balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet vienlaikus es neatsakos no spējas runāt krieviski ar krieviem, angliski ar angļiem vai, teiksim, burtot itāliski ar itāļiem, satikties, sastrādāties un veidot draudzību ar citās valodās runājošiem un citādi domājošiem.

Komentāri:
NIKS FONTS, 21/02/2012 10:07
rita 21.02.2012 05:30 Ziņot! Vakar redzēju naturalizāciju "natūrā" - Izglītības ministrijā ir tāds sēdeklīts, lai krievi varētu naskāk naturalizēties. Apaļīga brunete ar katru gribētāju runāja tikai un vienīgi krievu valodā!!! ================================================ Ar referendumu latviešus padarīja par muļķiem – pašiem lika šaubīties, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Viena no kaunpilnākām Latvijas vēstures dienām – 18/02/2012. Jau tiek vākti atkal paraksti jauniem referendumiem, Satversmes tiesa, Saeima NEKO nedara, lai to apturētu. ==================================== It kā neatbilstoši šodienas situācijai, bet ir uzstājīgi jārunā par Latvijas deokupāciju, tās risinājumiem. Komunistu-fašistu varas pārmantotāju, politiķu, VIENALDZĪBA ir pārsteidzoša, kas veicina lielkrievu šovinisku, Putina kā Staļina atdzimšanu. Ticami, ka sākas karš, kur Irānai uzbruks NATO, Latvijai esot NATO dalībvalstij, Latvija JAU ir karastāvoklī ar Krieviju. Šorīt LT1 ziņās pārsteidza Āboltiņas sacītais - "Tas nenozīmē, kad būs divas valsts valodas, nevajadzēs mācīties latviešu valodu". Kad SC Saeimā un valdībā nonāks vairākumā, Valsts valodas likumu varēs pamainīt, pamatojoties uz ES regulām.Latviešu politiķi VIENMĒR iet notikumiem pa pēdām - tādēļ tik daudz latviešu padzīti no LV un Latvijas. Ej un dari, kā tev liek Putins, Ļindermans, Ušakovs- dodies un balso uz referendumiem, bēdz uz Rietumiem, lai izdzīvotu, atjēgsies, kad Latvijā krievi tevi vairs NEIELAIDĪS- Saeimas spīkere tāpat būs Āboltiņa, Vp - Berzins, Zatlers (Kirhenšteins) ārlietu ministrs, Ušakovs Aizsardzības ministrs, Urbanovičs SAB vadītājs, V.Ļindermans DP priekšnieks Ždanoka Izglītības ministre S. Eļerte integrācijas lietu ministre Vp Berzins - "Es , ve, ve, palikšu savā vietā,me, me, jūs palieciet savā vietā , ve, ve, me, me.".
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
zvērināts advokāts
Reklāma