Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki vienmēr ir bijis un joprojām
ir īpašs kultūras notikums un laikmeta liecība, tomēr ar katru reizi
aizvien sāpīgāk noskatīties uz garajām rindām pēc biļetēm uz svētku
pasākumiem, haosu un nemākulīgi organizēto tirdzniecību.
Dziesmu svētki tiek rīkoti jau 140 gadu – neatkarīgi no tā, kas mūsu zemē pie varas, latvieši sapulcējas, dzied un dejo. Svētkos piedalās desmitiem tūkstoši mākslinieku – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas un daudzi citi. Dziesmu svētki ir tautas kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa, tie saliedē sabiedrību un parāda – cik ļoti mēs mīlam Latviju. Tas ir viens no skaistākajiem tautas vienotības pasākumiem, kas, spējis izdzīvot ejot cauri gadu simteņiem. Bet par ko gan šis pasākums pārvērties šodien, ja pie biļešu kasēm vērojama tā pati ažiotāža kas pirms pārdesmit gadiem, stāvot rindā pēc ikdienas pārtikas precēm? Vai tautai ir jāmaksā par iespēju būt daļai no Latvijas, daļai pašai no sevis?
Kā zināms, viens no spilgtākajiem Dziesmu svētku simboliem ir komponista Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgsna "Dievs, svētī Latviju!", kas kļuvusi par valsts himnu. Tur sacīts, - „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet - Mūs' Latvijā!”. Tomēr šobrīd sanācis, ka „laimē diet” var tikai turīgākie cilvēki, kas spēj atļauties nopirkt dārgās biļetes uz svētku pasākumiem.
Un vēl neliels ieskats vēsturē. Atklājot pēdējos pirms okupācijas Latgales Dziesmu svētkus, 1940. gadā vasarā Kārlis Ulmanis sacīja: „Ja taisnība teicienam, ka uz dziesmu spārniem sirds steidz pie sirds, kopējās dziesmas iesildīta rodas un izpaužas tautas jūsma, visu valsts pilsoņu vienības apziņa.” Tas vēlreiz apliecina vienu no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem, kas bijis aktuāls jau no 19. gs – uzturēt nācijas gara vienotību, vienības apziņu. Arī padomju okupācijas gados Dziesmu svētki zem uzspēlēta patosa plīvura turpināja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi arī latviešu sabiedrībā ārzemēs, lai arī Dziesmu svētki tika rīkoti svešumā – tie tik un tā deva spēku uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.
Šobrīd tautas vienotības garam piekārta koša cenu birka. Gudri ļaudis gan saka, ka mīlestību un cieņu par naudu nevar nopirkt, bet tas laikam neattiecas uz mīlestību pret valsti, cieņu pret tās iedzīvotājiem.
Jau šobrīd biļešu kasēs ir atlikušas vien pāris biļetes uz ģenerālmēģinājumiem un internets pārpilns ar sludinājumiem par iespēju iegādāties biļetes par vairākiem simtiem latu. Tā vien rādās, ka iedzīvotājiem mūsdienu Latvijā atvēlēta vien nodokļu maksātāju un biļešu pircēju loma, tā izdodot naudu par iespēju būt kopā vienam ar otru, stiprinot tautas garu un daudzinot Latvijas vārdu.
Ierosinu Latvijas Republikas Saeimai izskatīt un pieņemt normatīvo regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta iespēja katram Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, vismaz vienu Dziesmu un Deju svētku koncertu apmeklēt par brīvu.
Vienmēr paturēsim atmiņā V.Plūdona vārdus -
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dota!
Lai Latvju tauta vienota,
Aug spēkā, slavā, daiļumā!
Kā zināms, viens no spilgtākajiem Dziesmu svētku simboliem ir komponista Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgsna "Dievs, svētī Latviju!", kas kļuvusi par valsts himnu. Tur sacīts, - „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet - Mūs' Latvijā!”. Tomēr šobrīd sanācis, ka „laimē diet” var tikai turīgākie cilvēki, kas spēj atļauties nopirkt dārgās biļetes uz svētku pasākumiem.
Un vēl neliels ieskats vēsturē. Atklājot pēdējos pirms okupācijas Latgales Dziesmu svētkus, 1940. gadā vasarā Kārlis Ulmanis sacīja: „Ja taisnība teicienam, ka uz dziesmu spārniem sirds steidz pie sirds, kopējās dziesmas iesildīta rodas un izpaužas tautas jūsma, visu valsts pilsoņu vienības apziņa.” Tas vēlreiz apliecina vienu no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem, kas bijis aktuāls jau no 19. gs – uzturēt nācijas gara vienotību, vienības apziņu. Arī padomju okupācijas gados Dziesmu svētki zem uzspēlēta patosa plīvura turpināja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi arī latviešu sabiedrībā ārzemēs, lai arī Dziesmu svētki tika rīkoti svešumā – tie tik un tā deva spēku uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.
Šobrīd tautas vienotības garam piekārta koša cenu birka. Gudri ļaudis gan saka, ka mīlestību un cieņu par naudu nevar nopirkt, bet tas laikam neattiecas uz mīlestību pret valsti, cieņu pret tās iedzīvotājiem.
Jau šobrīd biļešu kasēs ir atlikušas vien pāris biļetes uz ģenerālmēģinājumiem un internets pārpilns ar sludinājumiem par iespēju iegādāties biļetes par vairākiem simtiem latu. Tā vien rādās, ka iedzīvotājiem mūsdienu Latvijā atvēlēta vien nodokļu maksātāju un biļešu pircēju loma, tā izdodot naudu par iespēju būt kopā vienam ar otru, stiprinot tautas garu un daudzinot Latvijas vārdu.
Ierosinu Latvijas Republikas Saeimai izskatīt un pieņemt normatīvo regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta iespēja katram Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, vismaz vienu Dziesmu un Deju svētku koncertu apmeklēt par brīvu.
Vienmēr paturēsim atmiņā V.Plūdona vārdus -
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dota!
Lai Latvju tauta vienota,
Aug spēkā, slavā, daiļumā!
