Nenoliedzu, ka “Depo” ir izmantojis radio, nenoliedzu, ka zināmu atdevi tas ir sniedzis un tajā pašā laikā nenoliedzu arī to, ka raksta autors klaji reklamē, lobē un lasītājiem mēģina iestāstīt, ka radio ir efektīvākais informācijas kanāls. Kas par to liecina? Vairāki aspekti. Pirmkārt, jau rodas jautājums, kā raksta autoram iespējams uzrakstīt vairāk nekā vienu žurnāla atvērumu par kāda uzņēmuma mārketinga stratēģiju, ja viņš ar uzņēmuma pārstāvjiem nemaz nav ticies un runājis. Un to, ka šādu kontaktu nav bijis, pats autors apliecina. Protams, ir lietas, kas ir redzamas no malas, taču tas neļauj izdarīt secinājumu – vai “Depo” veiksmes pamatā patiešām ir radio. Pilnīgi taču iespējams, ka uzņēmums realizē arī dažādas citas pārdošanas veicināšanas, PR vai lojalitātes veidošanas aktivitātes, taču to Forbes nezina vai noklusē. Šajā gadījumā raksts man pašam vairāk izskatījās pēc prelūdijas turpat dažas lapas tālāk esošai publikācijai par radio nozares attīstību un reklāmas nozīmību tajā.

Lai ikviens, kas partejiski nelokāmā pārliecībā aizstāv radio reklāmas efektivitāti, izbrauc maršrutu Rīga – Daugavpils un saskaita “Depo” vides reklāmas objektus. To ir vismaz 5x vairāk nekā jebkuram citam DIY segmenta veikalu tīklam. Un, ja skatāmies ar Forbes izpratni uz mārketingu un reklāmu, tad kādēļ gan tieši vides reklāma, piemēram, nevarētu būt “Depo” panākumu kaldinātāja? Bet varbūt to sinerģija?

Arī šī mēneša Forbes (septembris 2010) pasaku tēma turpinās. Šoreiz galvenajā lomā pieci uzņēmēji, kas atzīti par veiksmīgiem darba darītājiem. Pavisam jocīgi paliek zinot,  ka vismaz vienam no viņiem ar biznesu patiesībā veicas visai slikti. Bet tā jau ir – pasakām jābeidzas laimīgi, vienalga, kāda būtu patiesība.

P.S. Tviterī Forbes solīju ieteikumus, kā rīkoties, lai izdevumā pasakas kaut nedaudz tuvinātos dzīvei. Ziniet kā? Nesteidzīgā solī aizejot līdz UR, piereģistrējot uzņēmumu un sākot nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un tad to arī aprakstot. Lai veicas!