Ir bijušas dienas, kad ceļš ir bijis tādā stāvoklī, ka, ja divas mašīnas brauc pretī, tad viņām jāapstājas un jāmēģina kaut kā izgrozīties. Tā kā tas ir Paneiropas ceļš, un no Ventspils ir regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju, tad faktiski netiek nodrošināta valsts ceļu uzturēšana pienācīgā kārtībā, kā to nosaka normatīvie akti un Latvijas starptautiskās saistības. Turklāt šajos ceļa posmos, par ko es runāju, tas attiecas ne tikai Ventspils-Rīga, ir ieguldītas lielas investīcijas no Eiropas struktūrfondu naudas, un projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus ceļus. Ceļa segums jau var būt kvalitatīvs, bet, ja ceļš netiek tīrīts, tad tai laikā tam vairs nav nekādas nozīmes, ceļa segums kļūst nekvalitatīvs. Līdz ar to faktiski Eiropas nauda iztērēta ir, bet sasniedzami mērķi nav. Pēc manām domām, Eiropas Komisija var stādīt jautājumu, ka Latvijai ir jāatmaksā atpakaļ visa Eiropas struktūrfondu nauda, kas ieguldīta Latvijas Valsts ceļos, jo tie netiek uzturēti pienācīgā kārtībā.

Lai situāciju kaut kā labotu, protams, Ventspils nevar uzņemties ceļa kontroli visā Latvijā, jo mums tādu resursu nav un mēs arī negribam lielu naudu tērēt, bet vismaz Ventspils novada teritorijā, bijušajā Ventspils rajona teritorijā, līdz Talsu rajona robežai, tas ir līdz Spārei – mēs turpmāk veiksim monitoringu par ceļu stāvokli. Un es pilnīgi skaidri pasaku, ka mēs par katru gadījumu, kad ceļš nav pienācīgā kārtībā, informēsim Eiropas Komisiju un izvirzīsim pretenzijas. Ja to nevarēs izdarīt Ventspils pašvaldība vai Brīvosta kā publiskas personas, tad to darīs Ventspils iedzīvotāji. Bet šis bardaks ir jāizbeidz. Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā.

Mēs, protams, labi saprotam, ka vienā minūtē iztīrīt nevar, bet ja visā posmā ceļš ir netīrs, no Rīgas līdz Ventspilij braucot, netiek satikta neviena tehnikas vienība, kas tīra ceļu. Tas tikai norāda uz to, ka šajā saimniecībā valda pilnīgs bardaks. Un kur es saskatu to problēmu. Latvijas Valsts ceļi – valsts, Latvijas ceļu uzturētājs – valsts, un jautājums – kas viņus kontrolē? Kas kontrolē viņu darbu? Neviens. Kāds ir uzlicis administratīvu sodu par pienākumu neveikšanu kādai amatpersonai? Neviens. Kamēr būs tāda absolūta bezatbildība, tikmēr uz ceļiem būs ārkārtīgi lielas nekārtības, un arī viņi vienkārši apdraudēs braucēju drošību un dzīvību. Un, pēc manām domām, valstij viens no variantiem, kā to var izdarīt, – piemēram, valsts ceļu policija – viņi tāpat ir uz ceļiem – ka viņi veic ceļu monitoringu. Un tā ir pilnīgi cita ministrija, un tāpēc viņi ir ceļu policija, jo viņu pienākums ir kontrolēt kustības drošību, ne jau tikai satiksmes noteikumus. Kustības drošība ir atkarīga no tā, kā apsaimniekots ceļš. Tad viņi attiecīgi varētu sastādīt protokolus par ceļu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā atbilstoši ceļa klasei, jo ir zināmi normatīvi, kādā laikā pēc snigšanas tas ceļš ir jāsaved kārtībā, un vienkārši sodīt.

Protams, mēs visi saprotam, ka, ja uzsnieg pa 5 stundām 20 centimetri sniega kārta, ka tā ir ārkārtēja situācija, un ka to vienā stundā nevar notīrīt. Bet katrā gadījumā ir jāpārbauda, cik tās tehnikas vienības strādā. Pie tam ir bijis tā, ka, piemēram, Ventspils rajons ir ļoti sasnidzis, savukārt tur kaut kur ap Tukumu, tur nekas nav snidzis, vārdu sakot, tur viss ir kārtībā. Bet tad tās tehnikas vienības taču var pārmest no Tukuma uz Ventspili vai no Tukuma uz Liepāju, piemēram. Nekas tamlīdzīgs netiek darīts. Pilnīgs bardaks.

Ventspilī sniega segas biezums sasniedzis 51 cm, tas, protams, ir ārkārtīgi liels un dziļš sniegs. Un pilsētā Jūs nevarat vienkārši nošķūrēt, kur pagadās to sniegu atšķirībā no lielās šosejas, kur vienkārši malā nošķūrē, un ar to tas stāsts beidzas.

Mums norit diennakts dežūras, un tad, kad ir daudz sniega uzkritis, tad tās tehnikas, kas ir PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” rīcībā, tiek trīskāršotas un pat četrkāršotas, jo tiek piesaistīti privātie, kuriem ir līgums, ka ja ir tāda situācija, uz, tā teikt, “svilpiena” viņi ir klāt.

Un tas pats ir jādara Latvijas Valsts ceļiem. Pilnīgi tas pats.