Atteikšanos radīja bailes no spēcīgas, faktoloģiski pamatotas un loģiskas diskusijas ar cilvēku, kuram jāskatās acīs un jāatbild uz jautājumiem, tostarp nepatīkamiem. Taču šodien Zatlera kungs nācis klajā ar visai pagaru un pašam sev glaimojošu interpretāciju par savas rīcības motīviem. Un šie motīvi nudien ir pelnījuši sīkāku analīzi.
Pirmais, protams, ir tiesiskums un godīgums, ar ko Zatlera kungs aizsedzas ikreiz, kad jārunā pēc būtības. Bet, ja runā pēc būtības, Zatleram būtu jāpaklusē, jo, lai nu kurš, bet ne jau nu viņš ir kāds tiesiskuma etalons mūsu valstī. Cilvēks, kurš, būdams slimnīcas vadītājs, valsts amatpersona, pats atzinies, ka ņēmis pateicības.
Pretēji saviem prezidentūras sākuma solījumiem aplokšņu jautājumu valstiskā mērogā sakārtot realitātē Zatlera kungam četri gadi izrādījušies pārāk īss laika posms savu solījumu izpildei. Acīmredzot par tiesiskumu un godīgumu ērtāk ir vienkārši parunāt, vislabāk, protams, uz smalkiem un īpaši slepeniem ādas dīvāniņiem, kas par 44 000 latu pirkti par valsts naudu, un starp kristāla vāzēm, kas valsts vārdā saņemtas dāvanās no ārvalstu amatpersonām, bet pēkšņi izrādījušās privātpersonu īpašums.
Zatleru no taisnas tiesas līdz šim pasargāja tikai un vienīgi viņa kā prezidenta imunitāte, kuru šis kungs ar ārkārtas vēlēšanu palīdzību tagad veikli mēģina pārvērst Saeimas deputāta imunitātē. Pretēji man, jo mani nesargā nekāda imunitāte. Lai arī Zatlers, demonstrēdams visu savu bezspēcību, pēc četru gadu klusēšanas ir sācis mani saukt par smagos noziegumos apsūdzēto, es visas līdz šim pret mani safabricētās tiesas prāvas esmu uzvarējis.
