Trīs miljonāri – Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs, - kuru ietekme politikā jau sen ir zināma, pēc vairāku gadu izvairīšanās no publicitātes pēkšņi iznākuši no ēnas, izpaužoties «Apollo.lv» rakstā «Saistībā ar Lemberga kunga izteikumiem».
Šī publikācija sākas ar vairākiem personiski man veltītiem skarbiem apvainojumiem. Es esot smagos noziegumos apsūdzēts (kur gan tas jau bija dzirdēts?), turklāt es esot izaudzis no «enerģiska partijas funkcionāra» (laikam jāsecina, ka publikācijas autoriem viņu kristāldzidrumā nav bijis nekāda sakara ne ar LPSR, ne LKP, ne VDK, ne GRU).
Vēl man tika pārmesta vizīte pie «Transņeftj» prezidenta, pēc kuras «tika pārtraukta naftas transportēšana uz Ventspils ostu» pa cauruļvadu. Te nu es esmu spiests atgādināt raksta autoriem, ka tobrīd, kad «tika pārtraukta naftas transportēšana», Skoks bija AS «Ventspils nafta» prezidents, bet Berķis – AS «Ventspils nafta» viceprezidents, atbildīgais par kompānijas komercdarbību. Turpretī man tolaik «Ventspils naftā» nebija nekāda amata, nedz funkciju, nedz pienākumu, nedz pilnvaru. Tātad no kura var prasīt atbildību par «naftas transportēšanas» pārtraukšanu? Katrā ziņā ne no manis.
Vispār tēma, par kuru trīs miljonāri uzsāka publiski-rakstisko komunikāciju ar Lembergu, ir strīds starp «Lukoil» meitas uzņēmumu «Litasco» un Latvijā reģistrēto akciju sabiedrību «Ventbunkers» par nopietnu summu – ap 20 miljoniem eiro. Proti, pašreizējā «Ventbunkers» vadība, kura nomainīja iepriekšminētiem trijiem miljonāriem pietuvināto vadību, nevar atrast, kur palikuši šie miljoni.
Cita starpā, paužot savu viedokli šajā jautājumā, es balstījos uz «Lukoil» pārstāvja Latvijā Haima Kogana publiski pausto Latvijas Radio 1 (03.02.2011.), ka problēma ir tāda, ka «Ventbunkerā» atnāca jauna vadība un meklē naudu, kas par darbu ir samaksāta iepriekšējai vadībai – aptuveni 18 miljoni, bet viņiem papīri tagad esot pazuduši. Tā kā ja trijiem kungiem ir kādas pretenzijas šajā sakarā, lai viņi vēršas pie Kogana kunga, nevis pie manis.
Tomēr visinteresantākā ir Berķa, Skoka un Ševcova publikācijas beigu daļa, kurā trijotne cenšas aizstāvēt ekonomikas un tieslietu ministrus pret «centieniem» viņus apvainot «Berķa un Co interešu lobēšanā». No triju miljonāru paustā nepārprotami izriet, ka viņi apbrīnojami labi zina, ko darīs tieslietu ministra paspārnē esošais Uzņēmumu reģistrs – kuras izmaiņas uzņēmumu vadībā reģistrēs, kuras nē. Tikpat labi trīs miljonāri ir informēti, kādas izmaiņas likumos tieslietu ministrs plāno, lai, piemēram, ierobežotu manas tiesības uz aizstāvību, kas garantētas Satversmē un starptautiskajās konvencijās. Informētība ir tik laba, ka «var tikai izteikt pieļāvumu» – Berķis, Skoks un Ševcovs ir tie, kuri nosaka tieslietu ministra darba kārtību. Tāpēc ļoti ceru, ka »,likums un valsts intereses ņems virsroku pār realitāti zaudējušu» miljonāru ambīcijām.
