Iedzīvotāji uzskata, kad fondu sadale ir neefektīva. Dienvidkurzemē visu finansējumu iegūst viens uzņēmums. Eiropas naudu saņem oligarhu uzņēmumi. Jāmaina fondu naudas sadales principi." Tā varētu turpināt bezgalīgi un nav jau arī ko brīnīties – naudas ir daudz, un visi cīnās par iespēju to dabūt.
Problēma slēpjas kur citur. Normālā biznesa situācijā uzņēmējs rada ideju un vai nu finansē to pats, vai atrod kādu, kurš ir gatavs viņam naudu aizdot (vai nopirkt uzņēmuma daļas), jo ir pārliecināts, uzsveru - pārliecināts, ka investīcijas atmaksāsies. Savukārt uzņēmējs – naudas ņēmējs uzņemas ļoti nopietnas saistības vairāku gadu garumā - spēt ar savu ideju pelnīt un naudu atdot. Protams, reizēm kaut kas noiet greizi un zaudētāji ir abi - gan uzņēmējs, gan naudas devējs. Tomēr konceptuāli šis process ir balstīts uz biznesa vienošanos starp diviem uzņēmējiem, kas sadarbībā cer uz izaugsmes un peļņas iespēju – tātad abām pusēm ir ļoti augsta motivācija gūt panākumus un peļņu.
Ar Eiropas fondiem ir savādāk. Pirmkārt, atbildības un saistību līmenis atgūt investēto naudu ir daudz zemāks, jo nauda vienkārši ieplūst uzņēmumā kā līdzfinansējuma injekcija, bez nepieciešamības to atpelnīt. Tas ir arī konkurences vidi deformējošs faktors - ja viens uzņēmums ražotnes attīstībai spiests ņemt kredītu bankā, bet otrs līdzīga profila uzņēmums iegūst Eiropas līdzfinansējumu, protams, ka izdevīgākā konkurences situācijā ir Eiropas naudu saņēmušais uzņēmums. Var, protams, uzskatīt, ka uzņēmums, kurš nemācēja iegūt Eiropas naudu, pats vainīgs - nemāk strādāt un izmantot iespējas piesaistīt naudu. No otras puses - veselīgam uzņēmumam jāorientējas uz procesiem tirgū, nevis uz mākslīgu vidi. Sākot domāt ierēdņu un formalitāšu kategorijās, uzņēmums zaudē reālo konkurētspēju. Veiksmīgākie papīru un pieteikumu ražotāji ne vienmēr būs veiksmīgi arī reālajā biznesa vidē. Līdzīgi kā saudzējošajā zoodārza vidē audzis dzīvnieks savvaļā nespēs izdzīvot, arī Eiropas fondu izlutinātam uzņēmumam patiesas konkurences apstākļos darboties būs grūti.
Eiropas fondu finansējuma piešķiršanā daudz lielāka nozīme ir papīriem un ierēdņu lēmumiem par to, kam naudu piešķirt, kam nē, nekā reālam, pamatotam biznesa plānam, kurš darbojas ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Ierēdņi, kas pieņem lēmumus par naudas piešķiršanu, iespējams, nekad mūžā nevienu uzņēmumu nav dibinājuši un nedibinās, bet atšķirībā no bankas darbinieka, viņiem neviens arī neprasīs atbildību par to, kāpēc nauda piešķirta neefektīvam uzņēmumam. Ja vien papīri būs kārtībā... Tāpēc ļoti bieži svarīgākais kritērijs naudas piešķiršanā ir tas, ka visi dokumenti, pieteikumi, pārskati un finanšu dokumenti ir sagatavoti atbilstoši instrukcijām, nevis tas, vai ieguldīto naudu reāli ir iespējamsatpelnīt, kā tam būtu jābūt ikvienā normālā biznesa situācijā. Iespējamiem korupcijas riskiem nepieskaršos, jo tam varētu veltīt veselu rakstu.
Cits, ar naudas ierēdniecisku un politisku sadali saistīts, aspekts ir tas, ka šajā procesā neizbēgami rodas konflikti starp nozarēm, reģioniem, pašvaldībām, un nesamērīgi daudz spēka un enerģijas tiek iztērēts cīņās par naudas sadali, nevis attīstībā un investīciju piesaistē.
Protams, finansējuma trūkums kavē attīstību, un es apzinos, cik grūti pieejami lielākajai daļai uzņēmumu ir banku kredīti vai citi finansējuma avoti. Nemaz nerunājot par valsts budžeta ierobežoto deķīti un līdz ar to ierobežoto finansējumu zinātnei un attīstībai, kas savukārt negatīvi ietekmēs arī mūsu valsts konkurētspēju nākotnē. Šādā kontekstā raugoties, "Eiropas nauda" ir reāla un pieejama alternatīva. Tomēr procesā iekodētā birokrātija un formālu procesu virsroka pār reālu biznesa pieeju padara šo naudu par nemitīgu konfliktu avotu, bet finansējuma piešķiršanas pamatojumu un prioritātes – pēc būtības neskaidras vai nepārdomātas.
Domāju, ka Eiropas fondu atbalsta sistēma sabruks agrāk vai vēlāk, jo tā nav ilgtspējīga pēc būtības. Šobrīd ierosinu izmantot Eiropas finansējumu tikai infrastruktūras projektiem vai citiem tāda veida projektiem, kuru nestie labumi būtu pieejami ikvienam veselīgam biznesam - lai tie būtu elektrības pievadi, ceļi, pa kuriem var braukt ikviens, izpētes un attīstības (R&D) centri, biznesa inkubatori – vārdu sakot, tādi projekti, kas dod labumu visiem, nevis kropļo kādas konkrētas nozares biznesu.
