Kā redzams, nozīmīga ietekme nav bijusi arī PVN likmes samazinājumam no 1. jūlija, kas varēja mudināt iespēju robežās atlikt pirkumus uz jūliju. Tātad īslaicīgi faktori šoreiz nav spēlējuši lielu lomu un kopumā varam runāt par visaptverošu kāpumu, turklāt gan pārtikas, gan nepārtikas preču segmentos.

Aplūkojot patērētāju un tirgotāju vērtējumus, labus tirdzniecības rezultātus bija pamats gaidīt – patērētāju noskaņojuma rādītājs jūnijā bija uzlabojies par 7.6 punktiem, savukārt tirgotāju noskaņojuma rādītājs - par 6.3 punktiem. Viena mēneša ietvaros šāds kāpums vērtējams kā ļoti iespaidīgs.

Līdz ar jūnija datiem varam novērtēt arī 2. ceturkšņa rezultātus. Neraugoties uz to, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumam aprīlī sekoja divi izaugsmes periodi, kopumā 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni tomēr bijis neliels pārdošanas apjomu sarukums (‑0.2%). Salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni saglabājies augsts pieauguma temps – 7.9%. Šis gan varētu būt pēdējais tik strauja kāpuma periods, augstākas bāzes dēļ turpmāk izaugsmei kļūstot mērenākai.

Šodien publiskotie Eiropas Komisijas jūlija aptauju dati rāda, ka Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies, tajā skaitā patērētāju noskaņojums sarucis par 2.1 punktu, bet tirgotāju noskaņojums – par 4.9 punktiem. Tas gan nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā prāvo uzlabojumu iepriekšējā mēnesī. Neraugoties uz pasliktinājumu, iepretim Eiropas drūmajam fonam Latvija joprojām atrodas zināmā optimisma zonā kopā ar citām mūsu nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm – Igauniju, Zviedriju, Vāciju un Lietuvu. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ joprojām varam runāt par samērā pozitīvu Latvijas eksporta dinamiku un cerēt arī uz labiem rezultātiem iekšzemē, tajā skaitā tirdzniecībā.

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv.