Vēl pirms dažām dienām teju visas aptaujas un operatīvie statistiskas dati norādīja uz iedzīvotāju piesardzības pastiprināšanos, krītošu pieprasījumu un samērā pesimistisku skatu uz norisēm pašmāju un citvalstu tautsaimniecības. Šo kopējo drūmo noskaņojumu vēl pastiprināja dažādu aptauju uzrādīti sabiedriskās domas mērījumi, kas uzrāda, ka daudziem liekas – krīze esot pārvarēta nemākulīgi, ka teju pusē sabiedrības valda nostaļģija pēc "vecajiem, labajiem" PSRS laikiem un vienlaikus – neuzticēšanās Eiropas Savienībai; turpat minami arī dati par iedzīvotāju finanšu pratību, kas stipri vidēja. Kopējo pesimisma manifestāciju vēl noslēdza fakta izcēlums – it kā zināms, bet lieku reizi uzsvērt: Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā.

Pēc tā visa kā negaidīta kontrastduša vakar pārsteidza Eiropas Komisijas publiskotie jūnija noskaņojuma rādītāji, kas atklāja, ka Latvijā mīt Eiropas visoptimistiskāk noskaņotie uzņēmēji un iedzīvotāji. Latvijas kopējais ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūnijā uzlabojās par 2.3 punktiem, sasniedzot 104.6 punktu atzīmi. Kā nākamie nedaudz iepaliek igauņi (102.9), tad seko Zviedrija (101.5), Vācija (100.5) un Lietuva (100.3). Ar to arī optimisma zonā esošo valstu loks noslēdzas. Šajā gadījumā kā svarīgs fakts atzīmējama ne vien Latvijas līderība saraksta augšgalā, bet arī pats optimistiski noskaņoto valstu saraksts, kas apliecina samērā stabilu un pozitīvu vērtējumu mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Noturīgs iekšzemes pieprasījums galvenajās mūsu ražoto preču pircēju valstīs ir izšķirīgi svarīgs Latvijas eksporta dinamikai, jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju rocības uzlabojumam.

Ja raugāmies kopējā noskaņojuma rādītāja "vēderā", tad jāteic, ka jūnijā uzlabojums ir samērā visaptverošs, optimistiskāks skats uz norisēm ir gan rūpniekiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Bet jo īpaši izceļas patērētāju un tirgotāju vērtējumi – patērētāju noskaņojuma rādītājs uzlabojies par 7.6 punktiem, savukārt tirgotāju noskaņojuma rādītājs – par 6.3 punktiem. Tātad pieteikums pēc mēneša publicēšanā gaidāmajiem jūnija tirdzniecības datiem ir visnotaļ cerīgs.

Ko tad varam kopumā secināt? Lai gan uz daudzām norisēm joprojām raugāmies ar bažām un aizdomām, spītīgi atsakoties saskatīt labas vēstis, tādas tomēr ir. Nodarbinātība palielinās. Eksporta sniegums ir labāks nekā varēja cerēt drūmo globālo norišu fonā. Iekšzemes patēriņš ir "modies no snaudas" un investīciju apjomi demonstrē ļoti cienījamu kāpumu. Esam Eiropas līderi gan optimisma, gan tautsaimniecības izaugsmes tempu ziņā. Labās ziņas varētu minēt vēl, bet ne jau to skaits radīs pārliecību, ka mēs varam.

Laikā, kad sagaidījām gada īsāko nakti un teju katrs latvietis paguva teātrī vai televīzijas ierakstā noskatīties Rūdolfa Blaumaņa lugu "Skroderdienas Silmačos", gribas atgādināt kādu klasiķa citātu (lai arī tas nav no "Skroderdienām"): "Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas."

Eksperta viedoklis no Makroekonomika.lv