Tādējādi 2011. gadā Latvija bijusi viena no visdinamiskāk augošajām tautsaimniecībām Eiropas valstu vidū – pēdējie publicētie dati rāda, ka ES-27 valstīs vidēji IKP palielinājās par 1.5%. Mūsu kaimiņiem gan kopējā izaugsme bijusi vēl labāka: Igaunijai 7.6%, Lietuvai 5.9%. Tādējādi Baltijas valstis pēc skarbajām krīzes mācībām 2011. gadā spītējušas globālajiem vējiem, un spējušas iekarot lielākas tirgus daļas ārvalstīs.
Raugoties uz ceturkšņu dinamiku, nāk prātā Ojāra Vācieša dzejas rinda "Gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš". Gada sākumā un beigās ceturkšņu izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija nedaudz mērenāka, bet gada vidū IKP "spēra platākus soļus" – secīgi pa ceturkšņiem: 1.1%, 2.0%, 1.5%, 1.1%. Kā redzams, precizētais rādītājs par 4. ceturksni ir uzrādījis nedaudz augstāku izaugsmi par iepriekš lēstajiem 0.8%. Jāteic, ka negatīvo norišu globālajā ekonomikā dēļ ES-27 valstu IKP šajā ceturksnī samazinājās par 0.3%, tajā skaitā kritums bija arī Eiropas "smagsvaram" Vācijai. Vēl gan dati var tikt pārskatīti, turklāt arī mūsu kaimiņiem precizētie rādītāji izrādījās labāki nekā uzrādīja ātrie novērtējumi: jau februāra beigās Lietuva 4. ceturkšņa IKP nokoriģēja no -0.9% uz +1.0%; savukārt šorīt Igaunija – no -0.8% uz -0.2%. Interesanti, ka gan Latvijas, gan kaimiņvalstu gadījumos labāka izrādījās nodokļu iekasēšana, mudinot domāt, ka mazinās ēnu ekonomikas īpatsvars.
Arī 2011. gadā reālais preču un pakalpojumu eksports saglabāja galvenā tautsaimniecības virzītājspēka pozīcijas. Neraugoties uz negatīvajām norisēm globālajā ekonomikā, un jo īpaši Eiropā, Latvijas eksports demonstrēja ļoti strauju izaugsmi (12.6%). Eksporta apjoma palielināšanos veicināja atgūtā konkurētspēja apstrādes rūpniecībā un straujais investīciju palielinājums, kas ļāva kāpināt ražošanas apjomus uzņēmumos, kur jaudas bija nepietiekamas pieprasījuma nodrošināšanai. Tomēr tautsaimniecības attīstības palēnināšanās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs neļauj cerēt uz tikpat strauju eksporta izaugsmi tuvākajā nākotnē, pat uzlaboto IKP rādītāju fonā.
Lai gan ārējā pieprasījuma kāpums bija straujāks, pateicoties ļoti spējam investīciju palielinājumam arī iekšzemes pieprasījums attīstījās dinamiski. 2011. gadā kopējās pamatkapitāla veidošanas dinamikā bija vērojams 24.6% liels kāpums. Tā rezultātā nozīmīgi palielinājās arī kopējais investīciju līmenis, 4. ceturksnī sasniedzot jau 26.4% no IKP (tajā skaitā kopējā pamatkapitāla veidošana 26.3%). Pozitīvas pārmaiņas redzamas arī investīciju struktūrā, straujāk augot produktīvām investīcijām - 2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos (par gadu kopumā dati vēl nav pieejami) pusi no nefinanšu investīcijām veidoja ieguldījumi rūpniecībā un transporta nozarē. Investīciju kāpumu nodrošina kā ES fondu līdzekļu finansētie investīciju projekti, tā arī pašmāju lielo uzņēmumu investīcijas un kreditēšanas pieejamības atjaunošanās konkurētspējīgiem projektiem. Būtisku artavu investīciju palielinājumā deva arī ārvalstu tiešās investīcijas.
Iekšzemes pieprasījuma lielākā sastāvdaļa – privātais patēriņš –, 2011. gadā palielinājās par 4.4%. Šāds kāpums uz Eiropas valstu datu fona izskatās straujš, tomēr ņemot vērā zemo bāzi un krietni straujāku citu IKP izlietojuma komponentu palielinājumu, Latvijas gadījumā šāds kāpums vērtējams kā mērens. Privātā patēriņa atjaunošanās noris lēni vājās pirktspējas un augstā mājsaimniecību parāda līmeņa dēļ. Lai gan nodarbinātības un vidējās algas kāpums nodrošina rīcībā esošo ienākumu palielinājumu, tomēr nodokļu sloga palielinājums un cenu kāpums ierobežoja iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos. Turpmāk nodokļu un cenu kāpuma ietekme mazināsies, tomēr privātā patēriņa atjaunošanos bremzēs kopējās tautsaimniecības attīstības izaugsmes palēnināšanās ārējā pieprasījuma dēļ.
Preču un pakalpojumu importa apjomi 2011. gadā palielinājās par 20.7%, ko galvenokārt noteica eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču ievedums. Investīciju straujais kāpums šogad būtiski kāpināja arī kapitālpreču importu.
Nozaru skatījumā, 2011. gadā lielāko pārsteigumu sagādāja būvniecība, kura 2. ceturksnī nodemonstrēja akrobāta cienīgu lēcienu, un turpināja strauji augt arī turpmāk, kā rezultātā 4. ceturksnī gada pieauguma temps jau sasniedza 25.9%. Tomēr ņemot vērā ne tik spožās sekmes gada sākumā un bāzes efektu, būvniecība 2011. gadā kopumā palielinājās par 12.4%. Pateicoties krietni lielākam tūristu skaitam labus rezultātus., t.i., 21.9% izaugsmi, 2011. gadā uzrādīja arī viesnīcu un ēdināšanas sektors. Tūristi savu artavu deva arī pārdošanas apjomu palielinājuma veicināšanā, tā tirdzniecība 2011. gadā auga par 8.7%. Te gan kā svarīgāks faktors par tūristiem minams atliktais patēriņš – līdz ar patērētāju noskaņojuma uzlabošanos iedzīvotāji aktīvāk tērēja savus iepriekšējo periodu uzkrājumus, ko apliecina ilglietojuma preču pieprasījuma kāpums. Protams, svarīgākā nozare, kas cieši saistīta ar sekmēm eksporta tirgos, ir apstrādes rūpniecība. Šīs nozares radītā pievienotā vērtība gada laikā palielinājās par 11.7% un lielāka apjoma dēļ saglabāja svarīgu lomu kopējās pievienotās vērtības kāpumā, nodrošinot 1.4 procentu punktu devumu. Otra lielā mērā ar eksportu saistītā nozare ir transporta pakalpojumi, kas gada laikā palielinājās par 8.0%.
2012. gads ir sācies ar vairākām pozitīvām ziņām – janvārī augusi gan tirdzniecība, gan rūpniecība, gan transporta pakalpojumi, arī noskaņojuma rādītāji janvārī – februārī uzlabojušies. Neraugoties uz šīm iepriecinošajām vēstīm, ārējos tirgos nenoteiktības līmenis joprojām saglabājas augsts. Vēl vakar Eiropas Centrālā banka pasliktināja eirozonas valstu IKP prognozes – 2012. gadā iepriekš prognozētās izaugsmes 0.3% apmērā vietā, paredzot 0.1% kritumu[1]. Pieprasījums vājinās arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tāpēc cīņa par eksporta tirgiem saasināsies vēl vairāk.
Eksperta viedoklis no Makroekonomika.lv
