Karalistē dzīvojošie smej, ka viņi breksita ģenerālmēģinājumu jau ir izbaudījuši pērn oktobrī, tāpēc tagad pret notiekošo izturas ar britiem piemītošu attieksmi. Par to liecināja ierasti drudžainā iepirkšanās, kad vienas minūtes laikā cilvēki spēja kopumā iztērēt 450 000 mārciņu. Tirgotāju prognozes bija optimistiskas - pērnā gada nogalē pircēji veikalos atstās vairāk nekā 3,5 miljardus sterliņu mārciņu, un pircēju skaits tikai vienā izpārdošanas dienā vien palielinās par gandrīz 30 procentiem.

Apvienotās Karalistes iedzīvotāji pagaidām nav satraukti arī par iespējamo bezdarbu, jo pagājušoruden, kad nebija skaidri zināms, vai Apvienotā Karaliste jau novembrī varētu dzīvot pēc bezvienošanās breksita nosacījumiem, daudzas kompānijas atlaida darbiniekus, tādējādi piesardzīgi nodrošinoties pret produkcijas apgrozījuma sarukumu. Drīz vien breksita datums atkal tika pārcelts un tās pašas kompānijas bija spiestas pieņemt darbā jau citus darbiniekus. Vietējie darba tirgus pārstāvji to izmantoja savā labā, meklējot darbavietas ar izdevīgākiem nosacījumiem, bet viņu iepriekšējos amatus ieņēma cilvēki, kuri bija ar mieru strādāt, pēc britu viedokļa, ar neizdevīgākiem līguma nosacījumiem. 

Kaut arī Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā strādā ne vienu gadu vien un darbu sameklēt pat pirmsbreksita apstākļos ir vienkārši, ļoti daudzi joprojām nav reģistrējuši savu tiesisko statusu. Taču tas pierāda viņu tiesības uzturēties valstī un turpināt saņemt visas tās pašas tiesības un garantijas, kādas saņem pašlaik. Tāpēc Ārlietu ministrija (ĀM) vēlreiz ir aicinājusi pilsoņus, kuri dzīvos Lielbritānijā pēc 2020. gada 31. janvāra, reģistrēties pastāvīgā jeb settled vai pagaidu jeb pre-settled iedzīvotāja statusam. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka tiesiskais statuss nav būtisks, darbs tik un tā būs un no valsts viņus neizraidīs, taču jau minētā statusa noformēšana nepieciešama, lai Latvijas valstspiederīgie varētu likumīgi uzturēties Lielbritānijā. Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz pagājušā gada 30. novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3400 jauni reģistrācijas pieteikumi, informē ziņu aģentūra LETA. Latvijas pilsoņi gan nav vienīgie kūtrie papīru kārtotāji, jo no aptuveni 3,6 miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījuši tikai aptuveni miljons cilvēku.

Latvijas pilsoņi Apvienotajā Karalistē ir informēti par nepieciešamību noformēt uzturēšanās atļauju - Latvijas vēstniecība ir aktīvi vēstījusi sociālajos tīklos un sūtītas arī atgādinājuma vēstules. ĀM vēl informē, ka arī pēc breksita Latvijas pilsonim varēs izveidoties dubultpilsonība ar Apvienoto Karalisti. Informācija par tiesiskā statusa nokārtošanu ir pieejama gan Latvijas ĀM, gan Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas interneta vietnēs.

Ja ir iecere šogad Apvienotajā Karalistē strādāt vai mācīties, tad Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija aicina iepazīties ar informāciju par imigrācijas režīmu Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ieradīsies Karalistē pēc šā gada 31. janvāra. Papildu brīdinājums: Apvienotajā Karalistē tiks ieviesta jauna reģistrēšanās sistēma pagaidu uzturēšanās atļauju pieprasīšanai. Latvijas ĀM aicina ņemt vērā, ka nākotnē Lielbritānijas imigrācijas politika varētu mainīties. Sarunas par Eiropas Savienības un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, sākot no 2021. gada 1. janvāra, tajā skaitā par iedzīvotāju mobilitāti, sāksies šogad.

Pēc breksita spēkā būs pārejas periods, kas ilgs līdz šā gada beigām, un tā laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies Eiropas Savienības tiesību normas. Pārejas periodu pagarināt nedrīkst.