17. septembris, Otrdiena
Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Brexit procesu izbauda vienīgi briti
Brexit procesu izbauda vienīgi briti
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 17. decembris 2018, 10:10
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja izturējusi uzticības balsojumu, un Brexit process līdz ar viņu klumpačo tālāk uz 31. martu – joprojām bez skaidriem izstāšanās nosacījumiem. Pagājušajā nedēļā, apmeklējot kārtējo Eiroparlamenta sesiju, Neatkarīgajai bija iespēja par to parunāt ar parlamentāriešiem no dažādām ES valstīm – no bagātās Austrijas, austrumeiropietes Polijas un arī visa šā jucekļa izraisītājas Lielbritānijas.

Neatkarīgā no Strasbūras jau vēstīja, ka gan Eiropas Komisija, gan parlaments ir atteikušies atsākt sarunas par izstāšanās nosacījumiem, un ceturtdien arī Eiropas Savienības Padome visu 27 dalībvalstu līderu sanāksmē nolēma sākt gatavoties Brexit scenārijam bez vienošanās. Vienlaikus uzsverot, ka tiks darīts viss, lai izvairītos no cietās robežas izveidošanas un Īrijas salas sadalīšanas.

«Eiropadome aicina intensīvāk strādāt, lai visos līmeņos panāktu gatavību Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām, ņemot vērā visus iespējamos iznākumus,» tā vēsta noslēdzošais punkts Eiropadomes paziņojumā.
Tas nepārprotami ir vēstījums pašai Lielbritānijai, kas Brexit procesā uzvedas kā kaķis. Prasās laukā pa durvīm, bet, kad tās atvērtas, apsēžas uz sliekšņa un nekust ne no vietas. Principā šobrīd sākusies gatavošanās vissliktākajam scenārijam.

Būs haoss un anarhija

Austrijas eiroparlamentārietis Pauls Rībigs no Eiropas Tautas partiju grupas prognozē, ka 1. aprīlī iestāties haoss abās robežas pusēs - ja izstāšanās notiks bez vienošanās: «Referendumā par Brexit nobalsoja nedaudz vairāk par 30% britu iedzīvotāju, 30% bija pret, vēl aptuveni 30% nebija viedokļa. Cilvēkiem nebija skaidrs, ko īsti Brexit nozīmēs. Tagad cilvēki ir labāk informēti. Tas būs sava veida haoss un anarhija abās robežas pusēs. Būs ļoti daudz problēmu, kas ietekmēs ļaudis. Lielbritānijā dzīvo un strādā 3,5 miljoni cilvēku no Eiropas Savienības valstīm. Viņi strādā slimnīcās, restorānos, stacijās, visur. Iedomājieties, kas notiks, ja viņiem pateiks - tagad brauciet mājās, un 1. aprīlī viņi visi dosies prom. Un vēl jau 1,5 miljoni britu strādā Eiropas Savienībā. Arī viņu darba atļaujas vairs nebūs spēkā, jo Lielbritānija Eiropas Savienībai kļūs tāda pati trešā valsts kā Afganistāna vai Ziemeļkoreja.» Austrietis Pauls Rībigs šo situāciju salīdzina ar šķiršanos ģimenē. Pēc 44 gadu kopdzīves lauleņiem ir jāsadala savā starpā bērni - 3,5 miljoni ir vienā pusē, 1,5 miljoni otrā. Tātad kopā pieci miljoni bērnu! Un tā jau nav vienīgā problēma. Kas būs ar robežu Īrijā? Skotija vispār negribēja stāties laukā. Un arī spāņi nevēlas robežu ar Gibraltāru.

Ja tiek ieviesta robežkontrole ar Lielbritāniju, ir gaidāmi milzu sarežģījumi loģistikā. Pat pieņemot, ka vienas fūres izkontrolēšana prasa divas minūtes, kas nudien ir nereālistisks cipars, jau pirmajās stundās izveidosies aptuveni 18 kilometrus gara rinda. Uz autobāņa vismaz viena josla būs pilnībā nobloķēta. Kompānijām tie būs ļoti lieli zaudējumi. Arī finanšu sektors cietīs, jo no 1. aprīļa tie būs smagnēji transfēri starp ES un trešo valsti. Londonā banku sektorā strādā divi miljoni cilvēku - baltās apkaklītes ar augsta līmeņa prasmēm un ienākumiem. Puse no viņiem grasās pārcelties uz kontinentu. Rezumējot, Austrijas parlamentārieša skatījumā tuvojas visai sarežģīts periods, kurā lielāks cietējs būs Lielbritānija. Ne tikai saimnieciskā ziņā. Karaliste strauji zaudē savu starptautisko ietekmi.

Viņiem zaudējumi mazāki

Polijas pārstāvis Jans Olbrihts no kristīgajiem demokrātiem gan uzsver, ka finansiālā ziņā Brexit radītais caurums Eiropas Savienības budžetā būs prāvāks nekā Lielbritānijas zaudējumi. Aprēķins ir šāds: karalistei vajadzētu gadā kopējā budžetā iemaksāt 17 miljardus eiro, bet reāli tā iemaksā vien 12 miljardus. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem saņem 5 līdz 6 miljardus - lauksaimniecībai, zinātnei, pētniecībai utt. Tātad Lielbritānijas budžetā britu izstāšanās radīs 5-6 miljardu robu. Savukārt Eiropas Savienības budžeta robs, arī ietaupot fondu izdevumus, būs 12 līdz 14 miljardi eiro.

Smagā Brexit gadījumā, ja jumta vienošanās netiks noslēgta, līgumus nāksies slēgt atsevišķi par katru tematu. Kā skaidro poļu parlamentārietis: «Darbojas princips, ja nav vienošanās par visu, vienošanās nav ne par ko.» Un tādā gadījumā jauni noteikumi rakstāmi par pilnīgi visu - par vienoto tirgu, par ES cilvēkiem, kuri dzīvo Lielbritānijā - tas poļus īpaši satrauc, par nākotnes attiecībām starp bloku un karalisti. «Atsevišķi politiķi un Eiropas tiesa uzskata, ka briti drīkst mainīt pozīciju, un izstāšanās pieteikumu atsaukt. Pat ja tas ir iespējams, jautājums, vai Lielbritānija kopumā to vēlas. Cilvēki ir nobalsojuši referendumā. Tas ir demokrātijas pamats!»

Bet miers gan jāsargā!

Vai Lielbritānija saprot, ko pati vēlas? Neatkarīgajai un Latvijas Radio bija iespējas to vaicāt britu eiroparlamentārietei no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Žaklīnai Fosterei. Personīgi viņa pilnībā atbalsta izstāšanos: «Lai vai kā un cik daudz balsoja referendumā, sabiedrības vairākums nolēma atstāt ES. Tāpēc britu premjeram, vienalga no kuras partijas viņš būtu, ir atbildība īstenot britu cilvēku vēlmes, demokrātisku balsojumu nav iemesla apšaubīt.» Bet arī Lielbritānijā viņi visi saprotot, cik svarīgi ir noslēgt vienošanos, to ieviest un tad strādāt pie tālākiem pasākumiem biznesa, industrijas un patērētāju labā. Katrā ziņā palikt bez vienošanās jeb no deal, nebūtu tas labākais risinājums. Jo īpaši Ziemeļīrijas jautājuma dēļ. Žaklīnas Fosteres ģimene esot cēlusies no turienes, tāpēc viņa īpaši labi saprot, cik vērtīgs un trausls ir miers: «Nevienam Īrijā nav vēlmes pēc cietās robežas, nevienam nav vēlmes padarīt dzīvi cilvēkiem grūtāku. Un mēs darīsim visu, lai miera process Īrijā netiktu apdraudēts.» To, cik tas ir svarīgi, šīs pašas sesijas laikā apliecināja Strasbūrā notikušais terora akts - miermīlīgā Ziemassvētku tirdziņā.

Pauls Rībigs, Austrija: «Pēc 44 gadu kopdzīves lauleņiem ir jāsadala savā starpā bērni - 3,5 miljoni ir vienā pusē, 1,5 miljoni otrā. Tātad kopā pieci miljoni.»

Jans Olbrihts, Polija: «Darbojas princips, ja nav vienošanās par visu, vienošanās nav ne par ko.»


Žaklīna Fostere, Lielbritānija: «Britu premjeram, lai no kuras partijas viņš būtu, ir atbildība īstenot britu cilvēku vēlmes. Demokrātisku balsojumu nav iemesla apšaubīt.»





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats