19. jūlijs, Piektdiena
Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Inovācijās visvairāk iegulda Eiropa un Ķīna
Inovācijās visvairāk iegulda Eiropa un Ķīna
Autors: bizness.lv / 20. novembris 2018, 15:01
Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.


Vislielākās summas inovācijām tiek veltītas patēriņa nozarē (consumer industry), pirmo reizi piecgadē apsteidzot programmatūras un interneta nozari. Amazon saglabā pirmo vietu pasaulē kā uzņēmums ar vislielākajiem pētniecības izdevumiem. Saskaņā ar veikto aptauju, Apple atgūst pirmo vietu kā inovatīvākais uzņēmums pasaulē, bet Netflix pirmo reizi iekļūst Top 10.

Saskaņā ar pētniecības un attīstības (R&D) līderu un vadītāju globālo aptauju desmit inovatīvākie uzņēmumi pasaulē:

1. Apple
2. Amazon
3. Alphabet
4. Microsoft
5. Tesla
6. Samsung
7. Facebook
8. General Electric
9. Intel
10. Netflix

Starptautiskās auditorfirmas "PricewaterhouseCoopers" (PwC) meitas uzņēmuma "Strategy&" veidotajā ziņojumā, kurā ik gadu tiek analizēti 1000 lielākie publiski kotētie uzņēmumi pasaulē pētniecības un attīstības izdevumu ziņā, secināts, ka 2018. gadā tie ir pieauguši par 11%, gada investīciju kopapjomam sasniedzot 782 miljardus USD.

"Strategy&" veiktā pētījumā Global Innovation 1000 noskaidrots, ka ieguldījumi inovācijās ir saistīti ar izaugsmi ilgtermiņā – investīciju apjomi ir auguši visos reģionos un gandrīz visās nozarēs.

Izpētei un attīstībai iztērētās summas ir augušas visos pasaules reģionos (piemēram, Ķīnā +34%, Eiropā +14%, kamēr Ziemeļamerikā tikai +7,8% un Japānā +9,3%). Kopumā šo izdevumu proporcija pret apgrozījumu ir sasniegusi un turas visu laiku augstākajā līmenī (4,5%).

“21. gadsimta uzņēmumu augošā konkurētspēja paaugstina arī izcilības standartus. Neraugoties uz rekordaugsto investīciju līmeni, pētījuma secinājumi atkal apliecina to, ka izcilību nav iespējams nopirkt, vienkārši tērējot vairāk. Novatorisma izcilību rada rūpīga attieksme pret stratēģiju, kultūru, augstākā līmeņa vadības iesaiste, dziļas klientu atziņas, un disciplinēta izpilde visā inovācijas ciklā,” savu viedokli pauž "PwC" prezidents Berijs Jaruzelskis.

“Sacensties ar vadošajām ekonomikām pagaidām nevaram, taču aktivitāte pamazām aug arī Latvijā. Saskaņā ar CSP datiem, 2017. gadā pieaudzis gan uzņēmumos strādājošo zinātnieku un pētnieku skaits, gan pašos uzņēmumos esošo pētniecības struktūru skaits salīdzinājumā ar 2016. gadu un trim iepriekšējiem gadiem, kuros pētniecības aktivitāte uzņēmumos tikai kritusies. Man ļoti gribētos cerēt, ka pieauguma tendence saglabāsies arī nākotnē. Pieaugumu noteikti sekmēs ekonomikas izaugsme, Latvijas uzņēmumu vēlme un spēja konkurēt pasaules tirgos, gan inovatīvu risinājumu popularitāte kopumā. Atzinīgi vērtēju arī LIAA aktivitātes Latvijas zinātnieku ideju komercializēšanai, kas virzītas dialogam starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Pētniecības un attīstības efektīvu izmantošanu uzņēmumos  Latvijā būtiski ietekmē krīzes laikā radies pārrāvums – uzņēmumi pazaudējuši spēju un kultūru izmantot tās iespējas, pazaudējuši pašus pētniekus. Tagad mums ‘jāsarauj’, gan maksimāli izmantojot pieejamās inovācijas, gan būvējot kapacitāti pētniecībā un attīstībā uzņēmumos no jauna,” stāsta digitālās transformācijas līdere Baiba Apine.

Šajā 2018. gada pārskatā par efektīviem novatoriem  visos pasaules reģionos un nozarēs kopumā tika atzīti 88 uzņēmumi. Tie pārspēja citus nozares pārstāvjus galvenajos ilgtermiņa finanšu rādītājos, vienlaikus proporcionāli apgrozījumam uz pētniecību un attīstību tērējot mazāk nekā citu nozares pārstāvji. Finanšu panākumu rādītājos ietilpst apgrozījuma izaugsme, tirgus kapitalizācijas pieaugums, pamatdarbības peļņa, bruto peļņa, pamatdarbības peļņas pieaugums, bruto peļņas pieaugums, kopējā akcionāru peļņa.

Lai gan efektīvo novatoru pamatdarbības peļņas norma un bruto peļņas norma bija līdzīga citiem Global Innovation 1000 uzņēmumiem, efektīvo novatoru apgrozījuma izaugsme bija 2,6 reizes lielāka un tirgus kapitalizācijas pieaugums 2,9 reizes lielāks nekā pārējiem sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Arī visos pārējos rādītājos efektīvie novatori ilgtermiņā sasniedza vismaz divreiz labākus rezultātus nekā pārējie uzņēmumi, vienlaikus proporcionāli apgrozījumam, pētniecībai un attīstībai tērējot mazāk, nekā vidēji nozarē.

Strauji augošo uzņēmumu kopējās pazīmes:

Saskaņotība. 77% visstraujāk augošo uzņēmumu saka, ka viņu inovāciju stratēģija ir saskaņota ar biznesa stratēģiju, pretstatā 54% respondentu, kuri uzrāda līdzīgu izaugsmes tempu, un 32% respondentu, kuri uzrāda lēnāku izaugsmi.
Kultūra. 71% respondentu, kuru apgrozījums aug straujāk par konkurentiem, saka, ka viņu uzņēmuma kultūra ir ļoti saskaņota ar inovāciju stratēģiju, pretstatā 53% uzņēmumu, kuri uzrāda līdzīgu izaugsmes tempu, un 33% uzņēmumu, kuri uzrāda lēnāku izaugsmi.
Līderība. 78% uzņēmumu ar lielāku apgrozījuma izaugsmi nekā citiem nozares pārstāvjiem saka, ka viņu vadības komandas darbs ir ļoti vai cieši saskaņots ar pētniecības un attīstības investīciju un inovāciju stratēģiju, pretstatā 62% uzņēmumu ar līdzīgu izaugsmes tempu un 53% lēnāk augošu uzņēmumu.

Reģionu griezumā šis saraksts atspoguļo Ķīnā dibināto uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi – no 3% pirmajā efektīvo novatoru pārskatā 2007. gadā uz 17% 2017. gadā. Arī Eiropa pieredzēja būtisku pieaugumu no 18% 2007. gadā uz 30% 2017. gadā. Turpretī Ziemeļamerikas uzņēmumu vidū efektīvo novatoru skaits desmit gadu laikā samazinājies par 45% un Japānas uzņēmumu vidū – par 8%.

Nozaru griezumā efektīvo novatoru skaits no 2007. līdz 2017. gadam palielinājās telekomunikāciju, patēriņa preču, veselības aprūpes, rūpniecības preču, autobūves, aviācijas un kosmosa, kā arī aizsardzības nozarē, bet samazinājās ķimikāliju ražošanā un enerģētikā, datorikas un elektronikas, kā arī programmatūras un interneta nozarē.

No vairāk nekā 1000 uzņēmumiem, kas aplūkoti trīs piecgadēs, kas beidzās 2007., 2012. un 2017. gadā, tikai divi uzņēmumi (Apple un Stanley Black & Decker) sasniedza efektīvo novatoru statusu visā 15 gadu periodā.

“Efektīvo novatoru panākumi vēlreiz apstiprina secinājumu, kas laika gaitā ir konsekventi izrietējis no mūsu pētījuma, proti, ka uzņēmuma inovācijas pasākumiem iztērētie līdzekļi ilgtermiņā nav saistīti ar tā vispārīgajiem finanšu rezultātiem. Toties būtisks ir šo līdzekļu un citu resursu izmantošanas veids, kā arī darbinieku, procesu un lēmumu kvalitāte, lai radītu tādas preces un pakalpojumus, kas apmierina klientu neizpaustās vajadzības,” skaidro Jaruzelskis.

Citi svarīgi secinājumi

Amazon jau otro gadu pēc kārtas Global Innovation 1000 pētījumā saglabā pirmo vietu kā uzņēmums ar lielākajiem investīciju izdevumiem. Pasaules Top 20 ir atgriezušies Sanofi un Siemens.
Pirmo reizi piecgadē patēriņa preču nozare apsteidza programmatūras un interneta nozari ar straujāko gada investīciju izdevumu izaugsmes tempu (26% pretstatā 20,6%).
Veselības aprūpe ap 2020. gadu varētu kļūt par nozari ar vislielākajiem izdevumiem.
Datorika un elektronika, veselības aprūpe un autobūve kopā 2018. gadā veido 60% no pasaules uzņēmumu izdevumiem.
Ķīnā un Eiropā Top 1000 uzņēmumu skaits palielinājās, bet Ziemeļamerikā (–5%) un Japānā (–6%) samazinājās.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats