“Manā skatījumā risku rada mainīgo procentu likmju izmantošana, jo nav garantijas, ka, likmēm pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu ieņēmumi vai iedzīvotāju algas, taču maksājumi par kredītiem pieaugs. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim norisēm nekustamo īpašumu tirgū. Tas attiecas ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet arī uz citām valstīm,” atzina Nuī.

“Izaugsme nekustamo īpašumu tirgū, komercīpašumu tirgū ir ļoti būtiska gan cenu, gan darījumu apjoma ziņā,” pauda eksperts un akcentēja, ka iedzīvotājiem ir jābūt gataviem krīzei un bankām ir jābūt drošām un stabilām, nodrošinot pietiekamu labas kvalitātes kapitālu.

Šobrīd eirozonas banku vidējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir virs 14%, kas būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni. “Tomēr nākamgad mēs veiksim likviditātes stresa testus. Kaut gan vērojams likviditātes pārpalikums un nauda ir lēta, ir bankas, kuras spiediena apstākļos nav bijušas pietiekami sekmīgas nodrošinājuma mobilizēšanā un papildus likviditātes piesaistē tirgū,” izklāstīja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī piebilda, ka bankām jābūt gatavām iespējamiem likviditātes ierobežojumiem, un patreiz ir izstrādāts un darbojas arī eirozonas banku tirgus Vienotais noregulējuma mehānisms, kas nozīmē, ka bankas ir daudz labāk sagatavotas krīzei, un tās pārvaldības mehānisms ir diezgan spēcīgs.

Laba pārbaude bija arī gadījums ar “ABLV bank”, jo tas nācis “kā zibens no skaidrām debesīm”. “Tas bija labs pārbaudījums mūsu kapacitātei un spējai pieņemt pareizus lēmumus īsā laika sprīdī. Burtiski dažu dienu laikā viss nepieciešamais tika paveikts. Tāpēc tiešām vēlos norādīt, ka tagad mēs esam daudz labāk sagatavoti,” atzina ECB pārstāve. Savukārt kā uz trūkumu viņa norādīja, ka joprojām nav ieviesta Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma – ENAS.

“Vienīgā lieta, kas ir pilnīgi droša – jauna krīze būs. Taču mēs nezinām ne kad, ne kāpēc tā notiks,” secināja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja.

ECB īsteno vienoto banku uzraudzības mehānismu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību, noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Šī mehānisma ietvaros ECB uzņēmusies banku uzraudzības pienākumus, un šī kārtība stājās spēkā 2014. gada novembrī. Pašlaik ECB sadarbībā ar FKTK uzrauga pēc aktīviem lielākās bankas – “Swedbank”, “SEB banka” un “Luminor Bank”. Kas attiecas uz “ABLV Bank”, 12. jūlijā ECB anulēja tai izsniegto licenci, un arī šī banka atradās ECB uzraudzībā.

Vienotajā banku uzraudzības mehānismā piedalās visas eirozonas valstis. Pārējās Eiropas Savienības valstis var tai pievienoties brīvprātīgi.