Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija. Pilsētnieki dzīvo aizvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni – tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Ne mazāk svarīgu lomu mazā formāta veikalu veiksmīgā izaugsmē spēlē strādājošo un uzņēmējdarbībā iesaistīto sieviešu skaita pieaugums. Aizņemtai sievietei ir ļoti ierobežots laiks produktu meklēšanai milzīgos hipermārketos , tāpēc prātīgs un ļoti racionāls risinājums ir ātra iebraukšana veikalā, kas atrodas pa ceļam mājup, lai iegādātos sev vai ģimenei nepieciešamo – vai tie ir pusfabrikāti vai svaigi produkti ātrām vakariņām.

“Pateicoties uzņēmuma Nielsen veiktajam pētījumam, mēs esam noskaidrojuši galvenās pircēju prasības un cerības attiecībā uz mazā formāta veikaliem četros svarīgākajos parametros – laiks, ko viņi ir gatavi veltīt iepirkumu veikšanai mazā formāta veikalā, preču izvēle, cenu līmenis un vispārējā pieredze attiecībā uz pirkumu veikšanu,” norāda Nielsen mazumtirdzniecības klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Anda Daliņa.

Ko mēs dēvējam par mazā formāta veikaliem?

Nielsen noteicis sešus mazā formāta veikalu veidus – nelieli tīklu lielveikali, kurus pircēji apmeklē pirkumu papildināšanai; mazi zemo cenu veikali, kas piedāvā izdevīgas cenas tuvu pircēju atrašanās vietai; specializētie veikali ar unikālu piedāvājumu un preču sortimentu (visbiežāk tie ir alkoholiskie dzērieni); vietēji, mazi, neatkarīgi veikali; veikali un degvielas uzpildes stacijas, kas vairāk orientēti uz produktu piedāvāšanu patērēšanai uz vietas.

Atšķirībā no citu formātu veikaliem, laiks ir svarīgākā mazā formāta veikalu veiksmes formulas sastāvdaļa. Pircējs pievērš uzmanību laikam, kas nepieciešams gājienam uz veikalu, lai uzturētos veikalā (nepieciešamo produktu pirkšanai) un pirkuma apmaksai.

Patērētāji norāda uz mazā formāta veiklu atrašanās vietas nozīmību – 40% respondentu vēlētos līdz šādam veikalam nokļūt ne ilgāk kā 5 minūšu laikā, bet vēl 33% patērētāju ir gatavi tam veltīt 6-10 minūtes. Kas attiecas uz laiku, kas jāpavada pie kases, tad 6% tam vēlētos veltīt “nulli” minūtes, 48% piekrīt pagaidīt 1-3 minūtes, vēl 21% – 4 līdz 5 minūtes, bet tikai 25% aptaujāto patērētāju ir gatavi pavadīt rindā pie kases vairāk par 5 minūtēm.

Pareizs produktu sortiments vajadzīgā kvalitātē – šo, pēc pirmā acu uzmetiena, vienkāršo principu varētu būt grūti realizēt mazā formāta veikalos, kur plauktu plašums ir būtiski ierobežots. Sortimenta svarīgums ir visai nozīmīgs mazā formāta veikaliem, jo gadījumā, ja pircējs veikalā neatrod nepieciešamo preci, tad galvenā mazā formāta veikala priekšrocība, proti, laika ekonomija, pateicoties pirkuma veikšanas ātrumam, izzūd. Mazā formāta veikaliem ir vieglāk ieviest jaunas preču grupas, kuras, starp citu, pircēji, visticamāk, pamanīs salīdzinājumā ar lielveikaliem un to garajiem plauktiem.

Vēl viens svarīgs aspekts – gatavo ēdienu un karsto dzērienu piedāvājums līdzņemšanai vai patērēšanai uz vietas.

“Neskatoties uz zemo rādītāju, mēs pieļaujam, ka kvalitatīvu gatavo ēdienu un dzērienu pieejamība rada “halo efektu” attiecībā uz pārējo sortimentu un veikala zīmolu kopumā – pozitīva emocionāla reakcija tiek pārnesta arī uz citiem veikala elementiem. Galdiņu ierīkošana maltīšu ieturēšanai, iespējams, būs jauna alternatīva niša mazā formāta veikliem – 23% respondentu ir pamanījuši šādu vietu klātbūtni mazos veikalos, bet 57% no viņiem atbildējuši, ka izmantojuši iespēju tajās uzkavēties,” skaidro Anda.

Starp citiem mazā formāta veikala apmeklēšanas iemesliem 44% respondentu minējuši “regulāri nepieciešamo produktu pirkumi”, 22% – turpmākai izmantošanai paredzētu produktu pirkumi, 11% – ēdienu gatavošanai nepieciešamo sastāvdaļu iegāde.

Cenas netiek uzskatītas par mazā formāta veikalu stipro pusi, un galvenais jautājums, uz kuru nepieciešams rast atbildi – cik augstu cenu pircēji ir gatavi maksāt, līdz viņi nedosies uz lielā formāta veikalu pievilcīgāku cenu meklējumos?

Visbeidzot, pircēju pieredzē atspoguļojas arī mijiedarbība ar personālu, ja pieejamas divas brīvas kases – viena ar kasieri, bet otra ir pašapkalpošanās – 39% respondentu priekšroku dotu otrajam variantam, jo tas ieekonomētu laiku, bet 61% aptaujāto patērētāju izvēlas variantu ar kasieri, jo viņi novērtē komunicēšanas iespēju.

Baltijā vairāki lielveikali sākuši veidot mazos veikalus, tādus kā Rimi Mini un Rimi Express. Maxima Rīgā atvērusi savu pirmo veikalu Maxima Express.

“Šobrīd degvielas uzpildes stacijas sniedz milzīgu ieguldījumu sortimenta attīstībā, kā arī pastāvīgi papildina līdzņemšanai paredzēto svaigo ēdienu sortimentu un ļauj klientiem ātri samaksāt par nepieciešamajām precēm.”

Sagaidāms, ka tuvākajos pāris gados jaunie veikali piedāvās paplašinātu sortimentu “svaigo produktu” vai līdzņemšanai paredzēto ēdienu kategorijā, ieviesīs ērtu sarunu un maltīšu ieturēšanas zonu, kā arī parādīsies iespēja norēķināties par pirkumiem ar mobilo telefonu. Pēc pieciem līdz desmit gadiem mazā formāta veikalos sagaidāmi jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas ļaus veikt pirkumus vēl ātrāk.