19. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Dombrovskis Eiroparlamentā pazemo Polijas premjeru
Dombrovskis Eiroparlamentā pazemo Polijas premjeru
Autors: Imants Vīksne, NRA.lv / 5. jūlijs 2018, 10:44
Eiropas Savienības priekšstāvji šajā plenārsesijā ir dāsni ar skarbu kritiku. Viņu nopēlumu izpelnījušies gan valstu līderi, kas ieradušies atskaitīties par paveikto un turpmākajiem plāniem, gan Eiropas Padome – par nespēju izvadīt Eiropu laukā no migrācijas krīzes. Taču visnepatīkamākos brīžus piedzīvoja poļu premjers, ko pazemoja latviešu komisārs.


Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska uzruna parlamenta sēdē ievadīja garu tirādi, kurā viens deputāts pēc otra Polijas ministru prezidentam Mateušam Moraveckim mācīja, kā dzīvot - kā jāvada valsts, kā migrantiem durvis jāatver, pat kā ekonomika jābūvē, kaut gan Polijas ekonomika pašlaik ir priekšzīmīgā stāvoklī. Savā atbildes runā premjers tā arī atbildēja: «Polija ir lepna valsts, tāpēc nemāciet mūs dzīvot šajā jomā.»

Varēja citēt Šekspīru

Galvenais pārmetums ir par padomju laika tiesnešu sūtīšanu pensijā - 65 gadu vecuma sliekšņa ieviešanu. Tas notiek, pārkāpjot Eiropas vērtības, un Eiropas Komisija pret Poliju ierosinājusi pārkāpuma procedūru.

Premjera arguments, ka veco tiesnešu vidū ir cilvēki, kas savulaik komunistu vārdā poļus lika cietumos, vakar Eiroparlamentā palika nesadzirdēts sekojušo pārmetumu jūrā. Un ne tikai par tiesnešiem - arī par abortu ierobežošanu, sliktu attieksmi pret medijiem, nevēlēšanos uzņemt afrikāņus utt.

Teorētiski vakardienas debašu temats bija Eiropas nākotne. Polijas premjers runāja par rūpniecību, ekonomiku, sociālo politiku. Par to, ka nepieciešams respektēt iedzīvotāju bažas attiecībā uz migrācijas riskiem. Ka gāzes vada Nord Stream 2 būvēšana veicinās Krievijas ietekmi uz Eiropas politiku un Krievija ir drauds, nevis draugs, kā dažiem sāk likties dienvidos. Ka ukraiņiem ir jādod darba atļaujas, savukārt migranti no Āfrikas jānotur ārpus savienības, palīdzot viņiem tur. Taču, kā vēlāk konstatēja premjera tautietis, ECR grupas deputāts Ričards Antons Legutko:

«Jūs runājat par Eiropas nākotni, bet izskatās, ka tā šeit nevienu neinteresē. Viņi nodarbojas ar Polijas nosodīšanu. Tikpat labi jūs varētu citēt Šekspīra sonetus, reakcija būtu tā pati.»

Zemtekstā piedraud ar naudu

Polijas valdībai tiek pārmesta iejaukšanās varas dalījumā - politiķi diktējot noteikumus tiesu varai. Taču tādā gadījumā dažādu varu nošķīrumu pārkāpj arī Eiropas Komisija, jo tiesu vara ir nacionālā kompetence, bet komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis vakar publiski mācīja Poliju, kā tai maināmi likumi: «Ja radīts sistēmisks apdraudējums tiesiskumam, tad nevar teikt, ka tas ir nacionāls jautājums.» Viņš Eiropas Komisijas vārdā pauda cerību, ka Polija mainīs savu nostāju un 40% Augstākās tiesas tiesnešu netiks aizsūtīti pensijā. Zīmīgi, ka pirms tam Dombrovskis piesauca struktūrfondus, kuru lielākā saņēmēja ir Polija un būšot arī nākamajā budžeta periodā. Vārdus «ja vien» viceprezidents neminēja, bet mājiens tāpat labi saprotams.

Latvijai neizdevīgi iesaistīties

Kopīgā Polijas strostēšanā Latvijas situācija nav tik vienkārša. Arī eiroparlamentārietis Artis Pabriks uzskata, ka Polijā ir virkne problēmu ar demokrātijas interpretāciju: «Taču jautājums, ko pārējās Eiropas Savienības valstis var iesākt ar šo lietu. Lai arī Polijas opozīcija izskatās gana spēcīga, no otras puses, lielāko tautas daļu šī valdība apmierina.» Un

Latvijas pozīciju īpaši apgrūtina fakts, ka poļi mums ir svarīgi partneri drošības jautājumos. «Ja skatāmies uz iespēju Poliju kaut kādā veidā politiski izolēt Eiropas Savienības iekšienē - no tādas praktiskās politikas viedokļa raugoties, tas padarītu Centrālās un Austrumeiropas valstis, un Baltijas valstis daudz vājākas. Bez Polijas mēs daudzos citos jautājumos nevarēsim dabūt nepieciešamās balsis Eiropadomē. Piemēram, lai nobloķētu kādas iniciatīvas, kas Baltijai nav pieņemamas. Līdz ar to mēs esam ļoti grūtā situācijā,» rezumē deputāts Pabriks.

Taču, protams, sarežģītākajā situācijā ir pati Polijas valdība, kurai nu jāizšķiras, pakļauties Eiropas institūciju un opozīcijas protestētāju spiedienam vai turpināt īstenot nacionālu suverēnu politiku, riskējot padziļināt konfliktu ar Briseli. Eiropas Parlaments ir uzdevis Eiropas Komisijai izanalizēt, vai Polijas valdības īstenotās reformas atbilst vispārējiem kritērijiem, ar kuriem ir veidota Eiropas Savienība un ar kuriem Polija iestājās Eiropas Savienībā. Tātad Polijai vēl būs iespēja sniegt savus argumentus.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats