22. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Eiropa tipina savas armijas virzienā
Eiropa tipina savas armijas virzienā
Autors: NRA.lv / 4. jūlijs 2018, 9:51
Ar aizsardzības jomu saistītie politiķi pēdējā laikā tik daudz runā par Eiropas un ASV vienotību, ka paši neviļus pastiprina iespaidu par šīs vienotības atrašanos uz drīza sabrukuma sliekšņa. ES joprojām nerunā par vienotas armijas izveidi, taču visādiem sānsoļiem tipina tās virzienā. Vakar apstiprināts pusmiljarda eiro ieguldījums militārās industrijas attīstībā, un arī Latvija no tā varēs pasmelties.


Latvijas aizsardzības ministrs 28. jūnijā vizītē Lielbritānijā kopā ar vēl astoņu citu valstu pārstāvjiem parakstīja Memorandu par Apvienoto reaģēšanas spēku pilnas operacionālās gatavības sasniegšanu. Savukārt tikai dažas dienas pirms tam turpat Londonā tika parakstīts memorands par citas līdzīgas reaģēšanas vienības izveidi, un tajā Latvija nav uzaicināta. Atšķirībā no Igaunijas. Abās ir pa deviņām valstīm, dažas ir tās pašas - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Nīderlande. Bet jaunajā veidojumā klāt vēl ir arī Vācija, Beļģija, Spānija, Portugāle un Francija. Tātad vairāk pārstāvēti nevis ziemeļi, bet Eiropas dienvidu gals, kur lielākus draudus rada nevis Krievija, bet radikālā islāma pasaule un terorisms dieva vārdā.

Latvija, visticamāk, par helikopteru lielvalsti nekļūs, taču ir virkne citu iestrāžu, ko piedāvāt militārās industrijas patērētājiem.
Neoficiāls sākums

Tieši Francija ir iniciējusi jaunās reaģēšanas vienības izveidi ar mērķi nepazaudēt militārās saites ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no ES un atlasījusi pārējās partnervalstis. Latvijas aizsardzības ministra padomniece Līga Krapāne skaidro: «Mēs neesam šajā iniciatīvā, jo Francija ir aicinājusi tās valstis, ar kurām tai ir kopīga operāciju pieredze. Mums ar frančiem šādas sadarbības nav bijis.» Lai gan te vērts atgādināt, ka Latvijas karavīri arī pašlaik piedalās militārā operācijā Mali, kas ir bijusī Francijas kolonija.

Līdzīgi kā ekonomikā, arī aizsardzībā šobrīd pastāv visdažādākie sadarbības formāti dažādās valstu kombinācijās, bet lielā jumta vienošanās tiek apzīmēta ar abreviatūru PESCO (Pastāvīgā strukturētā sadarbība - Permanent Structured Cooperation), un tā paredz, ka 25 tās dalībvalstis, Latviju ieskaitot, veiks atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp «ekipējuma iegādei, koordinēs aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES». Oficiāli tas nav Eiropas armijas sākums, neoficiāli ir gan, jo mazinās ES atkarību no NATO.

Plāns B

Politiķi jau taisnojas, ka nekādu konkurenci transatlantiskajai aliansei jaunais Eiropas aizsardzības veidojums neradīs. Tomēr, kā atzīst pašmāju militārais analītiķis atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, PESCO nedrīkst novērtēt par zemu. Šis militārās rūpniecības un apmācību sadarbības projekts tiek būvēts kā stūrakmens topošajai ES armijai, plāns B gadījumam, ja attiecības ar ASV sarežģīsies vēl vairāk.

Bažas, ka tā var notikt, šajās dienās izskanēja arī Eiropas Parlamentā, apspriežot pirmo investīciju pilotprojektu kopīgas militāras industrijas veidošanā. «Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka Tramps saka - jūs esat tādi paši kā Ķīna, tikai maziņi. Mums ir nepieciešams aizstāvēt sevi!» aģitējot kolēģus balsot par regulas projektu, vēstīja spānis Estabans Gonzaless Pons no parlamenta lielākās grupas EPP. Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmā līdz nākamā gada beigām iecerēts ieguldīt pusmiljardu eiro, kas visai Eiropai, protams, nav daudz. Daudz būs pēc tam no Eiropas Aizsardzības fonda, ja pasākums izdosies. Tā pamatideja - kopīgā projektā jāvienojas vismaz trim uzņēmumiem no vismaz divām Eiropas valstīm. Un tiem, vēlams, jābūt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Latvijai ir ko piedāvāt.

Regulas ziņotāja deputāte Fransuāza Grozetete skaidroja, ka, iepērkot tehnoloģijas trešajās valstīs, mēs samazinām savu patstāvību. Cits deputāts vēlāk kā neatbalstāmu piemēru minēja Beļģijas iepirktos ASV ražojuma helikopterus. Un arī Eiropas humāno palīdzību Āfrikai nez kādēļ piegādā ASV un Krievijas būvētie lidaparāti. Jāražo savējie. Starp citu, Francija un Vācija jau projektē Eiropas tanku - tādu mašīnu, kas būtu pietiekami universāla visām Eiropas valstīm un dažādos apstākļos. Katrā ziņā 27 armijas, kas savā starpā nesadarbojas un teju katra lieto atšķirīgu bruņojumu - tā ir izšķērdība.

Latvija, visticamāk, par helikopteru lielvalsti nekļūs, taču ir virkne citu iestrāžu, ko piedāvāt militārās industrijas patērētājiem. Tostarp arī sadalot šai Eiroparlamenta plenārsesijā kopīgajai aizsardzībai atvēlēto pusmiljardu.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle Neatkarīgajai stāsta, ka piedāvājumā kopumā ir 12 projekti: «Mums ir viss, kas būs nepieciešamais nākotnes karadarbībai - kiberdrošības risinājumi, roboti, droni.» Pirmais projekts varētu tapt sadarbībā ar Igauniju un Somiju - IT un autonomās sistēmas. Bet tālākos plānos ir vēl vērienīgākas ieceres, par kurām pagaidām publiski netiek runāts, tostarp stratēģisko platformu būvēšana sauszemes spēku vajadzībām.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats