18. jūnijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Alberts, Madis
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Merkele atklāj ambiciozus plānus Eiropai
Merkele atklāj ambiciozus plānus Eiropai
Autors: Anita Daukšte / NRA.LV / 13. jūnijs 2018, 11:47
Uz Eiropas Tautas partijas grupas ideju konferenci Minhenē 6. jūnijā Vācijas kanclere Angela Merkele ieradās tieši no Berlīnes Bundestāga jautājumu un atbilžu sesijas, kur viņai nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem par migrācijas un bēgļu politiku, izturot smagus pārmetumus jautājumu krustugunīs. Savā runā Minhenē par Eiropas nākotni un ETP grupas uzdevumiem viņa migrācijas un bēgļu politiku, nekontrolēto migrāciju, nodēvēja par potenciāli vissvarīgāko jautājumu, atbildes uz kuru ietekmēs gan ETP grupas iespējas turpināt būt vadošajam politiskajam spēkam Eiropā pēc nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, gan arī visas Eiropas nākotni.


Migrācijas jautājumi kļūst arī par svarīgākajiem neformālajā preses konferencē, ko rīko ETP grupas vadītājs Eiropas Parlamentā Manfreds Vēbers - Vācijas politiķis, kurš ir pieteicis ambīcijas nākamgad, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas Komisijā nomainīt Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Tas gan var izdoties tikai ar vairākiem nosacījumiem: ja ETP grupas partijas uzvar nacionālajās valstīs EP vēlēšanās; ja ETP grupa vienojas par vienu kandidātu uz šo amatu; ja citi Eiropas spēki, kas pārstāvēti parlamentā ar veikliem politiskiem taktiķiem, neapspēlē ETP grupu tās centienos.

Merkele ir sapratusi savas kļūdas bēgļu politikā, taču kļūdu atzīšana nedod iespēju to tūlītējai labošanai.

Māršala plāns Āfrikai

Latvijā, kur nacionālradikāli izteikumi par «kebabu cepējiem» var vēl raisīt sašutumu, būs pagrūti saprast Vācijas situāciju ar bēgļiem un migrantiem. Minhenes centra ielās kļūst pilnīgi skaidrs, par ko tad ir Vācijas birģeru satraukums un kāpēc bēgļu politikas jautājumi ir tik sasāpējuši. Greznā Sofitel viesnīca, kas uzņem ETP domnīcas viesus, atrodas dažu soļu gājienā no Minhenes Centrālās stacijas. Tās apkārtnē un pat līdz vecpilsētas centram esošie veikaliņi, bodītes, kafejnīcas, cilvēki uz ielām ļoti maz atgādina, ka esi ieradies tieši Vācijas pilsētā. Tikpat labi tā varētu izskatīties kādā Stambulas vai Kairas rajonā. Apkārt dzird vācu valodu? Jā... dzird, bet arī turku un arābu, Balkānu tautu valodas ne mazāk.

Merkele ir sapratusi savas kļūdas bēgļu politikā, taču kļūdu atzīšana nedod iespēju to tūlītējai labošanai. Viņa arī sapratusi, ka bēgļu «sadale» pa visu Eiropu nedod nekādus rezultātus - viņi tā vai citādi tāpat nonāk Vācijā. Izeja (varbūt) būtu maksāt tādus pašus pabalstus kā Vācijā bēgļiem citās ES dalībvalstīs, bet tad skandāla apjomi kļūtu vēl lielāki. Pagaidām ir stabilizējusies doma par migrantu (kuri nevar kvalificēties bēgļa statusam) atpakaļ izraidīšanu, taču vieglāk ir pateikt nekā realizēt. Valstis, no kurām nāk migrantu plūsma, nesteidz tos ņemt atpakaļ, bet ideja par «filtrācijas nometnēm» Otro pasaules karu pārdzīvojušajām ES dalībvalstīm griež ausīs. Jaunākie uzstādījumi bēgļu jautājumos ir Māršala plāns Āfrikai. Māršala plāns Vācijā, kā zināms, pēc Otrā pasaules kara sagrautajai Vācijas ekonomikai palīdzēja uzplaukt, lai novārdzinātā valsts un tauta neatgrieztos pie nacionālsociālisma idejām. Tagad Merkele piedāvā Māršala plānu Āfrikai, proti, nodrošināt tādu Eiropas investīciju apjomu Āfrikas valstīs, kas nostiprinātu šo valstu ekonomikas līdz pakāpei, ka tur strādājošie vairs nelauztos uz Eiropu, bet paliktu savās mītnes zemēs. Eiropa savukārt ļoti nopietni sargātu savas robežas pret migrantu plūsmām, lai nepieļautu nekontrolētās migrācijas viļņus. Tas, ka Eiropa migrantu plūsmas nav spējīga kontrolēt, arī ES institūcijās ir saprasts jau sen: robežpolicijas Frontex nostiprināšanai tiek papildus paredzēti simti miljonu eiro. Māršala plāns Āfrikai, protams, izskatās laba ideja. Vienīgi vēl pat aptuveni nav skaidrs investīciju apjoms, turklāt jāņem vērā Āfrikas valstīs dzīvojošo cilvēku mentalitāte un tradīcijas: valdībai investīciju programmās dotā nauda tiks sadalīta starp vietējiem klaniem, bet privātās investīcijas prasa sadarbības partnerus, kas tiešām vēlas strādāt, nevis atbraukt uz Eiropu un saņemt pabalstus. Jau sengrieķu filozofi ir pierādījuši, ka «nevar vienā un tajā pašā upē iekāpt divas reizes». Būtu pārsteidzoši, ja ES vadošajiem politiskajiem spēkiem izdotos atkārtot unikālo Māršala plāna efektivitāti Āfrikā.

Eiropa un globālā konkurētspēja

Merkele savā konceptuālajā runā Minhenē par Eiropas nākotni uzsvēra arī konkurētspējas jautājumus - pirmkārt, esot par maz tikai 3% no IKP paredzēt zinātnei un attīstībai, Eiropas konkurences politika esot jāreformē. Eiropas Stabilitātes mehānisms ir jāpārveido par Eiropas Monetāro fondu (līdzīgi Starptautiskajam Valūtas fondam). Viens no būtiskiem Merkeles uzstādījumiem bija vēlējums pieņemt Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Viņasprāt, tikai tad var sākt runāt par eirozonas budžetu, ja ir pieņemts ES daudzgadu budžets. Šis gan varētu būt visai nereāls plāns, lai cik labi arī gribēts. Eiropas Parlaments lielā mērā atgādina nacionālo valstu parlamentus, kuri priekšvēlēšanu periodā sirgst ar populismu. Šajā situācijā vienoties par budžetu, kura projektā tikai Latvijai vien, piemēram, iezīmēti mazāki Kohēzijas fonda līdzekļi par pusmiljardu eiro, nozīmētu apdraudēt šobrīd Eiropā vadošās ETP partiju pozīcijas vēlēšanās. Tad Merkeles pragmatiskā pieeja, ka Eiropas iedzīvotāju labā EK varēs ātrāk sākt darboties ar skaidriem spēles nosacījumiem pieņemta budžeta veidā, varētu arī nenostrādāt.

Eiropas Komisijas reforma un Spitzenkandidat

Ne velti ETP domnīca notika Bavārijas galvaspilsētā Minhenē - jo politiķis, kurš vēlas kandidēt uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu kā EP vadošās partijas pārstāvis jeb Spitzenkandidat (vadošais kandidāts - vācu val.), ir 45 gadus vecais bavārietis, ETP grupas priekšsēdētājs Manfreds Vēbers. Viņam bija būtiski parādīt savu ietekmi ETP arī dzimtajā Bavārijā, kur viņš Kristīgi sociālās savienības (CSU) līdzpriekšsēdētājs. CSU ir Merkeles Kristīgo demokrātu māsaspartija, un abas veido vienu frakciju Bundestāgā. Vienlaikus viņam ir svarīgi panākt, lai CSU neuzsāktu Briselei kritisku vēlēšanu kampaņu vietējā landtāga vēlēšanās. Pagaidām Vēbers tiek minēts kā kandidāts uz EK prezidenta amatu līdzās jau iepriekš kandidējušiem francūzim Mišelam Barnjē un somam Jirki Katainenam. ETP savu Spitzenkandidat plāno nosaukt Helsinkos šī gada novembrī. Merkele, runājot Minhenē par Eiropas Komisijas reformu, izteicās, ka ideja par ETP grupas vadošo kandidātu ir laba. Taču kopumā EK komisāru skaits esot jāsamazina (par to gan runāts ilgāku laiku iepriekš) un nevajagot arī pa komisāram no katras valsts, bet vispārīgu komisāru kandidātu listi, par kuriem parlaments balsotu. Ja tā notiktu, šī gan varētu būt laba ziņa Briselē labi ieredzētajam EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kuram nākamgad var būt problēma tikt izvirzītam komisāra amatam no Latvijas - ja viņa pārstāvētā Vienotība neiegūst pietiekamu pārstāvniecību ne Saeimā, ne valdībā, ne EP.

Minhenes ETP ideju konferencē piedalījās arī ETP pārstāvošie premjeri no Horvātijas un Austrijas, kā arī Grieķijas vadošās opozīcijas partijas vadītājs. Visi savās runās piesauca gatavību uzvarēt EP vēlēšanās, jo galu galā taču cilvēki nobalsošot par konservatīviem darītājiem un pragmatiķiem, nevis par bļaustīgiem radikāļiem un populistiem. Jādomā, ka tā arī būs - ja vien konservatīvie pragmatiķi nebūvēs nepiepildāmu solījumu pilis un atrisinās tos jautājumus, kas šobrīd visvairāk satrauc Eiropas pilsoņus. *

ETP deputātes no Latvijas: Merkeles plāni ir labi, bet grūti realizējami

Sandra Kalniete, ETP EP deputāte

- Kā jūs vērtējat Merkeles plānu par Eiropas Komisijas reformēšanu?

- Apņēmība samazināt komisijas sastāvu ir jau ietverta Lisabonas līgumā, un mēs tam esam piekrituši. Eiropas iedzīvotājiem patiesībā ir vienalga, cik to kungu un dāmu ir komisijā. Tagadējā komisijā jau ir ietverts divpakāpju princips - piemēram, EK viceprezidenta Valda Dombrovska koordinējošās atbildības jomā atrodas pieci komisāri. Protams, komisāru skaits ir nedaudz identitātes jautājums - kāpēc gan Latvijai vai Horvātijai būtu jāatsakās no sava pārstāvja EK kādai citai valstij par labu. Tas, kas ir svarīgi - lai saglabātos rotācijas princips un lai lielajām dalībvalstīm nebūtu vairāk tiesību nekā mazajām ES dalībvalstīm.

- Angela Merkele ļoti stingri norādīja, ka ES daudzgadu budžets būtu jāpieņem līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

- Jā, arī Eiropas Parlaments ir noskaņots to paveikt. EP labi apzinās, ka nākamais parlamenta sastāvs būs vēl politiski sarežģītāks nekā līdzšinējais, kur ir sarežģīti vienoties par jebkuru jautājumu sociālistu frakcijas vājuma dēļ. Prognozējams, ka nākamajā EP sasaukumā ETP grupa atkal būs lielākā, bet mums īsti nebūs partneru, ar ko sastrādāties, kaut vai tāpēc, ka sociālisti zaudē ietekmi ES dalībvalstīs, bet ietekmi iegūst dažādas raudzes populisti.

Daudzgadu budžeta savlaicīga nepieņemšana draud ar to, ka nevienas programmas, vai tas ir Kohēzijas, ERASMUS, vai atbalsts lauksaimniecībai, finansējums neatveras laikus un cilvēkiem nav stabilitātes sajūtas.

Manuprāt, klupšanas akmens, kāpēc ES daudzgadu budžetu var nepieņemt šajā sasaukumā, varētu būt lauksaimniecības budžets. Jo tiek piedāvāta reforma, kas ne tikai samazina finansējumu dalībvalstīm, bet arī dod lielākas iespējas Briseles ierēdņiem Eiropas Komisijā lemt par tā sadalījumu.

- Kā vērtējat Merkeles plānu migrācijas ierobežošanā? Māršala plāns Āfrikai nostrādās?

- Ideja par Māršala plānu Āfrikai nav Merkeles oriģinālideja. Tā pastāv jau vairākus gadus, un tās pamatdoma ir - nevis pieņemt Āfrikas valstu migrantus Eiropā, bet stabilizēt viņus tur. Populistiem varbūt liekas, ka tas ir ļoti vienkārši. Bet patiesībā nav, jo neredzu iespējas, kā Eiropa reāli varētu aiztaisīt savas robežas. Apvilkt ķēdi ap Vidusjūru? Manuprāt, vajadzētu sakārtot kritērijus patvēruma piešķiršanai un tos stingri piemērot. Viena no Māršala plāna Āfrikai domām ir, ka patvēruma meklētāji, pirms vispār nonāk Eiropā, tiek pārbaudīti, vai viņi atbilst šim statusam. Jautājums ir - kur tas notiks? Kādā veidā? Tā paceļas biedējošais bēgļu filtrācijas nometņu tēls, kuram EP psiholoģiski nav gatavs.

Piedāvājums savest kārtībā Āfriku ir labs, bet baidos, ka ļoti atšķirīgās biznesa kultūras dēļ tas nebūs viegli īstenojams. Āfrikā pastāv klanu kultūra, kas naudas plūsmas dala atbilstoši klaniem. Protams, pateicoties Eiropas atbalsta programmām, daudzas Āfrikas valstis ir palīdzēts izcelt no bada joslas. Taču, manuprāt, finansējuma izlietojuma kontrole varētu būt krietni labāka.

Inese Vaidere, ETP EP deputāte

- Vai ir iespējama ES daudzgadu budžeta pieņemšana līdz 2019. gada vēlēšanām? Vai Latvijai tādējādi būs iespēja iegūt labākus nosacījumus ES programmu finansējumam?

- Tas būtu vēlamais scenārijs, bet esmu skeptiska par to. Jo priekšvēlēšanu periodā visu 27 ES dalībvalstu valdības centīsies būt labas savām tautām tādējādi, ka grieķi, nīderlandieši un citi nevarēs paskaidrot saviem zemniekiem, kāpēc viņiem lauksaimniecības tiešmaksājumi samazinās, bet latviešiem - pieaug. Nacionālais egoisms, lai gan pilnīgi saprotams, tomēr varētu mazināt apņēmību pieņemt budžetu.

- Kas būtu jādara Latvijas valdībai daudzgadu budžeta kontekstā?

- Būtu jāpanāk, lai Kohēzijas fondu finansējums paliktu līdzšinējā līmenī. Būtu jāpanāk, lai solījums palielināt par gandrīz 14% tiešmaksājumus zemniekiem paliktu spēkā.

Vēl ir būtiska tendence - šobrīd redzams, ka ES fondu finansējums pārvirzās bezdarba mazināšanas un migrācijas apkarošanai, kas nozīmē, ka tas pārsvarā pārvirzās uz dienvidvalstīm. Esmu šeit norādījusi sarunā ar ES komisāru Ginteru Otingeru, ka EK jāņem vērā Latvijas specifika - no mums darbaspēks ir aizbraucis, bet tas ir, pateicoties tam, ka citur ar ES līdzekļiem izbūvēta lieliska infrastruktūra un attīstījusies ražošana. Mums tas būtu jāatgūst, lai varētu attīstīties. Jāstrādā, lai pareizi izskaidrotu situāciju EK par tām Latvijas vajadzībām, kas saistās ar infrastruktūras attīstību.

- Angela Merkele izteica atbalstu Eiropas aizsardzības spēku veidošanai. Vai tas atkal nepārvirzīs budžeta akcentus par sliktu Latvijai svarīgajām budžeta sadaļām?

- ASV aizsardzībai tērē aptuveni 700 miljardus gadā, ES valstis kopā - ap 200 miljardiem. Bet efektivitāte ES spēkiem ir daudz lielāka. Ja vēl ES izdevumus aizsardzībai koordinētu centralizēti, tad jau ar esošajiem dalībvalstu izdevumiem efektivitāti varētu palielināt. Uzturēt atsevišķas 27 valstu armijas bez vienota koordinācijas centra iznāk dārgāk.

- Migrācijas plūsmu ierobežošana un Māršala plāns Āfrikai - kā jūs to vērtējat?

- Migrācijas slūžu atvēršana un mēģinājums bēgļus sadalīt pa Eiropu bija kļūda. Savukārt ES palīdzība Āfrikai līdz šim bijusi ārkārtīgi neefektīva. Ja izdotos to efektivizēt, lai palīdzētu cilvēkiem tur gūt darba vietas un noturēties uz vietas, tad tas būtu efektīvi. Es tam piekrītu - jau sen esmu teikusi, ka jāatrod efektīvāki veidi, kā palīdzēt Āfrikai, nevis naudas atdošana vietējai varai, lai sazogas un sapērk zelta podus. Jābūt tikpat stingrai līdzekļu izlietojuma uzraudzības sistēmai kā fondu izlietojuma uzraudzība ES dalībvalstīs.

Vēl viena būtiska doma no Merkeles runas - viņa atzina, ka bēgļu sadale pa Eiropu ir neefektīva, jo viņi galu galā vienalga nonāk tur, kur ir lielāki pabalsti. Viņas piedāvājums bija izrādīt solidaritāti un harmonizēt palīdzības sniegšanu visās ES dalībvalstīs. Es tam nevaru piekrist - kā būtu jājūtas Latvijas pensionāram, ja bēglis turpat saņems pabalstu divreiz vairāk nekā viņš?! Tas ir pilnīgi nepieņemami Latvijai. Es rakstīšu vēstuli Vācijas kanclerei par šo tēmu, ka Latvija šādu pabalstu koordināciju nevar pieļaut.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats