Lielbritānija un Eiropas Savienība panākusi vienošanos par pārejas periodu pēc “Brexit”, bet pirms to apstiprināt jāpanāk divpusējs nolīgums ar Spāniju par Gibraltāra nākotni, lai apstrīdētā teritorija paliek vienotajā tirgū un muitas savienībā līdz 2020. gada 31. decembris.

Jau iepriekš Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja solījusi, ka Lielbritānija neatteiksies no Gibraltāra bez šīs britu aizjūras teritorijas iedzīvotāju piekrišanas. Nesen Spānija paziņojusi, ka sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES neizvirzīs nosacījumu, ka tai ir jāatgūst Gibraltārs.

Britu medijos publiskotais ES vadlīniju galīgais projekts aicina pastiprināt centienus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar līgumu par izstāšanos no ES, it īpaši attiecībā uz Gibraltāru, un atkārtoti uzsver, ka nekas nav saskaņots, kamēr nav panākta vienošanās.

“Par “Brexit” man ir labas ziņas premjerministrei Terēzai Mejai. Ziņas, ko gaidījusi visa Londona, un visas pārējās ES galvaspilsētas. Principā mēs jau varam apsveikt ar vienošanos par pārejas periodu, kas ļaus mums vēl uz 21 mēnesi atlikt visas “Brexit” negatīvās sekas,” izteicies Tusks.

Vienlaikus diplomāti uzsvēruši, ka pat ar līderu atbalstu, nekas nav konkrēts, kamēr nebūs atrisināti visi neatrisinātie jautājumi.

Apvienotā Karaliste līdz šim ir noraidījusi Eiropas Komisijas ieceri tā sauktajam Ziemeļīrijas risinājumam, kas paliek muitas savienībā.

Paredzams, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 2019.gada marta beigās. Pārejas periods sāktos no 29.marta un ilgtu gandrīz divus gadus – līdz 2020.gada 31.decembrim.

Tā mērķis ir ļaut izvairīties no ekonomiskiem satricinājumiem, kurus izraisītu esošo saišu saraušana.

Pārējas periodā paredzams, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību normas. Saskaņā ar tā dēvēto sarunu direktīvu Lielbritānijai šajā laikā būs jāturpina ievērot ES tiesību normas gluži tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums būs tikai tas, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.