22. novembris, Trešdiena
Vārda dienas: Aldis, Alfons
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Vai roboti aizstās darbiniekus?
Vai roboti aizstās darbiniekus?
Autors: Līga Nestere / NRA.lv / 14. novembris 2017, 10:51
Šis jautājums pēdējos gados arvien vairāk nodarbina cilvēku prātus, jo tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs. Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka, piemēram, telemārketinga speciālisti ir viena no apdraudētākajām profesijām – šos speciālistus, visticamāk, nākotnē aizstās roboti.


Starp tām profesijām, kuru pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu, Oksfordas universitātes zinātnieki ierindo gan radošās un inovatīvās profesijas, gan tās, kuru pārstāvju darbs saistīts ar savstarpējo saskarsmi. Kā norāda eksperti, šajās profesijās cilvēka faktors nav aizstājams, lai arī tajās pakāpeniski ienāk automatizēti un digitāli risinājumi, kas uzlabo darba efektivitāti un savstarpējās komunikācijas ātrumu.

Ieguvumi - paaugstinās produktivitāte

Līdzīgs redzējums par pārmaiņām darba tirgū ir arī Juro līdzdibinātājam Pāvelam Kovaļēvičam. Arī viņa uzņēmuma darbībā modernās tehnoloģijas ir neatņemama sastāvdaļa. Juro ir radījis līgumu pārvaldības rīku, kas uzņēmumiem piedāvā efektīvāku un ērtāku veidu, kā integrēt, apspriest, parakstīt un analizēt juridiskos līgumus. «Jāteic, ka līdz šim jurisprudences nozare bija vecmodīga un iesīkstējusi: juristi un viņu palīgi lielākoties meklē un apkopo informāciju manuāli, vairākumā gadījumu strādā tikai ar papīru, kā arī speciālistiem ir limitētas zināšanas tehnoloģiju izmantošanā savā darbā. Līgumu pārvaldības rīks palīdz juristiem un viņu palīgiem būt daudz efektīvākiem - darbu, kas, piemēram, aizņēma nedēļu, paveikt pāris stundās, turklāt veikt to korekti. Automatizācija ļauj atbrīvoties no garlaicīgu un laikietilpīgu rutīnas uzdevumu veikšanas jebkurā nozarē, tostarp jurisprudencē. Domāju, ka drīzumā tiks automatizēti tādi juridiskie pakalpojumi kā informācijas meklēšana pēc atslēgas vārdiem, informācijas salīdzināšana - to visu var aizstāt programma. Šobrīd tas tiek jau daļēji ieviests, jo ierīces pieļauj mazāk kļūdu, kā arī sniedz juristiem iespēju pievērsties pievienotās vērtības bagātākiem uzdevumiem kā mediācija, abpusēji izdevīgas situācijas meklēšana abām iesaistītajām pusēm un tamlīdzīgi,» norāda P. Kovaļēvičs.

Viņš spriež, ka tieši efektivitāte, produktivitātes celšana ir atslēgvārdi, kādēļ automatizācija, roboti un mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk uzņēmumos. «Pareizi ieviesta automatizācija ļauj izdarīt darbus ātrāk un paveikt vairāk,» ir pārliecināts uzņēmējs.

Nākotnes darbinieka ieroči

Viņš uzskata, ka bažām par to, ka roboti pilnībā aizstās cilvēkus, nav pamata. «Jā, mākslīgais intelekts un roboti uzņemsies daļu cilvēku pienākumu. Bet tas ir apsveicami - cilvēki varēs vairāk pievērsties jautājumiem, kurus roboti nespēs atrisināt. Principā veidojas jauna paradigma, kā cilvēki strādā - būs rīki, kas viņiem palīdzēs darbā. Ar zināmu satraukumu tika uztverts arī brīdis, kad daudzviet roku darbs tika aizvietots ar iekārtām, bet cilvēki ar to aprada, un tagad jau tā liekas ierasta prakse. Arī ar robotiem un mākslīgo intelektu būs līdzīgi,» norāda P. Kovaļēvičs, piebilstot - lai arī ierīces un algoritmi kļūst arvien spējīgāki attiecībā uz klasifikācijas problēmām, modeļu atpazīšanu un atkārtojamu, viegli automatizējamu darbu aizstāšanu, taču tie ir salīdzinoši slikti abstraktās lietās, kur vēl aizvien ir nepieciešamas cilvēku spējas - piemēram, sarežģīta problēmu risināšana, kritiskā domāšana, radošums.

Nākotnes darbinieka ierocis būs arī eksaktās zināšanas, uzskata projekta INDEXO izpilddirektors Toms Kreicbergs. «Nav viena risinājuma, kā darbiniekiem attīstīt savas prasmes un kompetences, lai saglabātu konkurētspēju nākotnes darba tirgū. Taču viens ir skaidrs - šobrīd jauniešiem būtiski ir apgūt eksaktās zinātnes. Tad, kad visu darbu darīs roboti, pelnītāji un lēmumu pieņēmēji būs, pirmkārt, robotu īpašnieki un, otrkārt, tie, kuri mācēs robotus programmēt un vadīt. Grūti paredzēt - tieši kādas zināšanas būs vērtīgākās pēc 20 gadiem, bet esmu pārliecināts, ka eksperts matemātikā, datorzinātnēs, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā tirgū būs vērtīgs vēl ilgi,» uzskata T. Kreicbergs.

Vislabākā kombinācija: cilvēks un robots

«Neviens cilvēks nav tik labs kā iekārta, un neviena iekārta nav tik laba kā cilvēks ar iekārtu,» akcentē P. Kovaļēvičs. Tomēr jāņem vērā, ka ikvienam, kas vēlēsies būt gudro ierīču boss un tās pārvaldīt, par sevis pilnveidi būs jādomā visa darba mūža garumā - tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un cilvēks, lai neizkristu no aprites, nevar iepalikt.

Kovaļēvičs piekrīt, ka vairāku profesiju pārstāvjus roboti tomēr varēs izstumt no tirgus pavisam. Tāpat kā Oksfordas zinātnieki, arī viņš tieši telemārketinga speciālistiem redz vislielāko risku zaudēt darbu tuvākajā nākotnē. Eiropas pieredzes bagātākais futurologs Dr. Rejs Hamonds, intervijā LMT Straumei gan norāda, ka satraukumam nav pamata, jo izzūdošo darbavietu vietā tiks radītas jaunas. «Attīstoties tehnoloģijām, mēs varēsim rast iespējas, kā lietas darīt ar jauniem paņēmieniem,» akcentē futurologs.

Savukārt T. Kreicbergs ir pārliecināts, ka laika gaitā mehānismi un roboti aizstās dažādas darba vietas, sākot ar jomām, kur cilvēku intelektuālais pienesums ir zemāks, un laika gaitā ceļot intelektuālo latiņu.

Dalīto pakalpojumu centra Tele2 Shared Service Center vadītājs Kims Leandersons ir pārliecināts, ka izvairīties no izmaiņām darba tirgū tehnoloģiju ietekmē nebūs iespējams nevienas profesijas pārstāvim. Viņš iesaka nesaskatīt izmaiņas kā sava profesionālā ceļa beigas. «Uz tehnoloģijām jāskatās kā uz pagrieziena punktu, kurā jāiegūst jaunas prasmes. Latvijas kontekstā tas nozīmē lielāku uzmanības pievēršanu izglītības sistēmai, īpaši tradicionālajai vidusskolas izglītībai, un, iespējams, atbalsta sniegšanu dažādu vecumu cilvēkiem, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes jebkurā dzīves posmā,» norāda K. Leandersons.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats